Sliktākā

Diskusija ar mērķi mierināt sevi, jo citai ir atgadījies kas daudz ļaunāks? :D
.
Bet, godīgi sakot, grūti atbildēt uz šādu jautājumu. Grūtības un nelaimes ir atgadījušās visādas, visdažādākajās dzīves jomās, bet kā visnopietnāko laikam izceltu ģimenes izjukšanu, ko piedzīvoju savā bērnībā. Sāpīgi bija visiem, un nelabojamas sekas ir jūtamas pat daudzus gadus vēlāk.

Īsta, naiva mīlestība .. un tikšana tai pāri. XD Nenožēloju, bet sekas bija daudz, dažādas un nepatīkamas. No visa mācās.

Pateica ko ļoti aizvainojošu, pasmējās par lietām, kas saistīta ar manu tobrīdējo veselības stāvokli un izskatu. Nezināju, ka tā var raudāt, 6 stundas bez pārtraukuma un ka acis no raudāšanas var aizpampt tā, ka nākamajā dienā bez roku palīdzības tās vairs nevar atvērt.
Pēc tā visa izmainījās attieksme pret cilvēkiem, ne jau uz labo pusi. Tā kā šis, šķietami netraģiskais gadījums, atstāja būtiskas izmaiņas manā raksturā, atiieksmē, tad var teikt, ka tā ir sliktākā lieta, kas notikusi.

Nē, par to, kam cilvēki ir tikuši pāri un kas no tā mainījās ārēji un iekšēji turpmāk.

Lai rastu vienotību. :)

Naivums, pārāk liela ticēšana un centība. :D

statistikai - bērna zaudēšana (t)

Abu vecāku zaudējums. Nedomāju, ka kādreiz tam tikšu pāri, ikdienā esmu iemācījusies ar to sadzīvot.

Laikam jau daudz kas dažàdos vecumos..kopš sevi atceros mammas depresijas,kas beidzās ar pašnāvības mēģinājumiem un sagrieztàm vēnām,tētis pameta ģimeni,kad biju maza un nav kontaktu..bada laiki..tēta brālis mani izvaroja 6 gadu vecumā... laikam tās lielākās lietas,kas iegrimst atmiņā un traucē dzīvē... bet mierinu ar domu,ka citiem ir trakāk :-)

Vēzis ar visu no tā izrietošo, mokošo ārstēšanu.

:-OAk, kādas traģēdijas!
Gvinevera- vai esi tam tikusi pāri?
Heilla- vai zaudēji abus vecākus vienlaikus? Vai saņēmi atbalstu no citiem tuviniekiem?
Pipiņa- vai citi tavai mammai saglabāja aprūpes tiesības uz tevi, ņemot vērā viņas stāvokli? Vai tēva brāli sodīja?
KindaPsych- vai tagad esi to uzveikusi un cīņa jau aiz muguras?

Viedā Minka
ko domā ar "tikšanu pāri"?

Viedā Minka - jā, nu jau vairākus gadus ir stabila remisija, paldies Dievam.

Gvinevera
Tikt pāri-vai izdevās atgūt emocionālo līdzsvaru, jo tas ir ļoti liels un briesmīgs pārdzīvojums? Vai notikums atstāja kādas sekas tavā un tuvinieku dzīvē?
KindaPsyc
Tad Tev jau ir izdevies to uzveikt- labi, ka tā!

Vardarbība ģimenē. Ietekmējusi visu dzīvi.

Vecāku nāve. Tuvinieku zaudējuma sērām nekad nevar tikt pāri. Tas ir kā katru dienu pamosties no rīta, izvilkt no pagultes mugursomu, uzlikt to plecos un iet ikdienas gaitās. Vienu dienu izrādās somā ir akmeņi, otru pueneņpūkas... bet mugursoma plecos ir katru dienu.

Nezinu, kas ir sāpīgāk - vai katra pārtrūkusī grūtniecība, kas konkrētajā brīdī ir ārkārtīgi smaga, vai fakts, ka pēc tik daudziem gadiem joprojām nav izdevies lielāko sapni piepildīt. :-|

Almudena, labi pateica par to kā tas ir.
Nē, tas nebija vienlaicīgi. Tuvinieki apkārt bija un ir arī tagad, bet par to maz runājam,jo neviens jau īsti nesaprot. Savā draugu,paziņu lokā esmu vienīgā kura 24 gados jau bija apglabājusi abus vecākus. Žēloties nepatīk, tādēļ viss ko varu pateikt - novērtējiet, ka jums ir vecāki! Tiešām! :-)

tas ,ka mani 10,5 gadus atkatalj notrieca mashina.Es tagad esmu 1 grupas invalids.psigologi,rehabilitacija,fizioterapija.Visi mani sapni par nakotni ir izbojati.(t):'-(:-(:-|

Ja godīgi, es nezinu, kas ir sliktākais, kas ar mani ir noticis. Ir bijušas daudzas sliktas pieredzes, bet... Gribētos ka tā pieredze būtu bijusi ātrāk :D Laikam viss vel priekšā.