darba stāžs

Atkarīgs no darba specifikas. Piem. strādājot iepriekš maiņu darbu, gribas pārmaiņas un stabilitāti ar standarta laiku; notiek nodaļu apvienošanās un piedāvā citu amatu, kas nešķiet saistošs; galu galā vienkārši vēlies izaugsmi, ko saredzi potenciālajā darba vietā. Vēl jau kāds kopumā laiks ir pagājis- vai doma atgriezties aptuveni tajā pat laikā pēc oficiālā BKA beigām, vai vēl pēc laiciņa. Ja aizej no iepriekšējā darba un uzreiz jau meklē jaunu, tad jau vispār vari neteikt, ka esi jau prom, vnk skaties kaut ko citu.

Zinot sevi, man, atbildot uz jautājumu, kāpēc pamesta iepriekšējā darba vieta, noteikti izspruktu kaut kas par BKA :-D
Šis vispār ir diezgan spēcīgs arguments, kāpēc to iekļaut stāžā, atliek vien izdomāt un formulēt, kas tad īsti ir bijis par iemeslu, kāpēc darbā neatgriezties.

Atbildot uz Zinas Tantes teikto, ka grūti noslēpt bērnu esamību...nez, nebazūnējot apkārt, sanāk pat ļoti ok, ja tiešām šo faktu nevēlas atklāt. Pārrunās nekad neesmu teikusi, pēc tam jau pēc situācijas, protams pamazām kolēģi uzzin. Ja darbs patiešām būtu svarīgs, mēģinātu ģimeniski vienoties, ka pārbaudes laikā izvairos no darba kavēšanas, galu galā arī bērna tēvs lieliski var paņemt slimības lapu. Pēc tam jau tas kā sanāk. Lai gan, ja bērns tiešām pusi mēneša pavada slimojot, neatgrieztos darbā tik ātri vai runātu par iespēju strādāt no mājām. Tā kā autore minēja par jauna darba meklējumiem, nevis atgriešanos vecajā darba vietā, varu ieteikt pasēdēt vēl bezdarbniekos, pirms meklēt darbu.

CV es neiekļauju BKA laiku, motivācijas vēstulē arī paskaidroju, ka to laiku esmu bijusi BKA. Esmu pieteikusies 2 vakancēm intereses pēc pa šo laiku, abās esmu pieņemta ar visu šo piebildi. Abus darbus gan atteicu, jo tā baigi nemaz negribēju strādāt :D
Bet kopumā neapskaužu DD ar jaunajām mammām, jo bērni bērnudārza pirmajos gados slimo nenormāli.

Cilvēks savā brīvajā laikā var darīt ko vēlas. Var arī sēdēt darbā. Ja nemāki saplānot savu laiku un darbus- pats vainīgs. Ja esi uzņēmies tik daudz darbu, ka netiec galā- pats vainīgs. Ja sēdi un ne arvienu par to nerunā- pats vainīgs.
Bet autores tēma interesanta. Ilgi svārstījos, bet izdomāju, ka rakstītu pilnu laiku cv, par pamatu ņemot, ka esmu darba attiecībās. Man kopumā patīk nedaudz noapaļot darba stāžus :-D

Par strādāšanu līdz 9-10-11 vakarā bez attiecīgas atlīdzības "lai tikai darbs būtu izdarīts" var vai nu pats augstākais menedžments, vai cilvēks, kurš no šī darba saņem tiešus augļus - bonusus par laikā pabeigtiem projektiem utt., vai muļķis. Un ja tas notiek ilgtermiņā, tad pat muļķim vajadzētu spēt aiziet pie priekšniecības un pateikt - ei, šitais nekam neder, ņemam klāt praktikantu, nevis pārbolītām acīm slavēt savu uzcītību, pie viena ņaudot un vainojot citus, ka viņiem darbs nav prioritāte.

Precīzi.

Par to, ka šādu māmiņu dēļ kāda bezmaz uz dzīvi darbā pārvācās gan esmu ļoti skeptiska, jo cilvēkam ir mute un galva uz pleciem. Ja vien neesi pati vadītāja, tad šādas problēmas nav jārisina, ka strādā kāda vietā papildus slodzi un BEZ piemaksām.

tieši tā! tas, ka tev izveidojās tāda situācija ir nevis māmiņu un viņu slimojošo bērnu vaina, bet tikai un vienīgi tevis pašas vaina! Tas ir jārisina tavai vadībai un ja tu strādā virsstundas bez papildus atalgojuma, nu tad pati vainīga. Tādi cilvēki kā tu ir viena no lielākajām problēmām darba tirgū, tādi, kuri ir gatavi rukāt 2 papildus slodzes par baltu velti, a kāpēc tam darba devējam iespringt un meklēt papildspēkus, ja ir viena muļķe, kas ietaupa viņam naudu?

Un kurš izdarīs darbu? Firmas īpašnieks? Cik donutam vispār ir gadu un vai ir pieredze starptautiskās firmās? Sajūta, ka Preiļi čiepst par darba tirgu Eiropā

šitais vispār iespārda :-D:-D izskatās, ka pati uz sevi vari attiecināt Preiļu čiepstēšanu par Eiropu. Es esmu strādājusi gan starptautiskos uzņēmumos, kas ir tirgus līderi, gan mazākos uzņēmumos, arī valsts un pašvaldību iestādēs, un, iedomājies, arī tevis pieminētajā Eiropā. Un uzmini nu? VISĀS vietās ir bijis vismaz viens tāds stulbenis, kurš rukā bezjēgā par velti, kamēr pārējiem, ja viņi strādā virsstundas, tiek attiecīgi arī maksāts. Un jā, arī īpašnieki vai vadītāji bieži vien sēž kopā ar visiem pārējiem un palīdz nokopt sastrēgušos darbus. Ja tev nav mēles mutē sarunāt, ka darbu, ko tu veic māmiņu vietā attiecīgi atalgo (jā, darba devējs iespējams pats to nepiedāvās un cerēs, ka tu nepaprasīsi), tad nepīksti un turpini vien vergot. Nevaru iedomāties, kas tie pa tādiem steidzamiem darbiem, ko tu tur dari, ja neesi spējīga atrisināt elementāras lietas.
*
p.s. pirms vēl viena teksta, ka māmiņas ir tās,kas tev te brūk virsū, tad daru zināmu, ka neesmu māmiņa. Lexxie un Donata tev apstāstīja realitāti, ja neesi spējīga saprast, nu neko, arī muļķi šajā pasaulē ir vajadzīgi.

Nesen meklējot darbinieci apzināti uz interviju uzaicinājām jauno māmiņu (pēc CV izspriedām), jo zinājām, ka viņa grib strādāt. Konkursu neuzturēja, bet dēļ profesionālām zināšanām. Tā kā ir darba devēji, kam mazi bērni nav šķērslis. :-)

Man atkal liekas diezgan grūti noslēpt to ģimenes stāvokli, kaut gan nebūt neesmu no tiem cilvēkiem, kas darba vietā iztirzā savu privāto dzīvi. Un kā notiek atklāšanās darba devējam? Nedēļu nostrādājam, bērns saslimst un tad vadītājs tiek nostādīts fakta priekšā? :-D Tiešām, tiešām nezinu, kā tas notiek, ja ir noslēpts pirms darba līguma noslēgšanas.
Par strādāšanu līdz 9-10-11 vakarā bez attiecīgas atlīdzības "lai tikai darbs būtu izdarīts" var vai nu pats augstākais menedžments, vai cilvēks, kurš no šī darba saņem tiešus augļus - bonusus par laikā pabeigtiem projektiem utt., vai muļķis. Un ja tas notiek ilgtermiņā, tad pat muļķim vajadzētu spēt aiziet pie priekšniecības un pateikt - ei, šitais nekam neder, ņemam klāt praktikantu, nevis pārbolītām acīm slavēt savu uzcītību, pie viena ņaudot un vainojot citus, ka viņiem darbs nav prioritāte.

Un kurš izdarīs darbu? Firmas īpašnieks? Cik donutam vispār ir gadu un vai ir pieredze starptautiskās firmās? Sajūta, ka Preiļi čiepst par darba tirgu Eiropā

Jā, firmas īpašnieks. Tas ir viņa bizness. Bet kāpēc tad kaut ko mainīt, ja ir darbinieks, kurš par velti dara visu? Tāds darbinieks ir vai nu baigais fanāts vai muļķis.

Un kurš izdarīs darbu? Firmas īpašnieks? Cik donutam vispār ir gadu un vai ir pieredze starptautiskās firmās? Sajūta, ka Preiļi čiepst par darba tirgu Eiropā
Es gan teiktu, ka tu vienkārši baidījies pazaudēt savu vietu un tāpēc ļāvi sev kāpt uz galvas. Par sevi pārliecināts darbinieks būtu runājis ar priekšniecību un pieprasījis samaksu par aizvietošanu. Un jā - normālās darba vietās par aizvietošanu, virsstundām maksā atsevišķu samaksu. Un nav nozīmes vai darba vieta ir Rīgā, Preiļos vai kur citur. Ja darba vieta neievēro darba likumu, tad ir tāda iestāde kā Valsts Darba inspekcija, kurai noteikti būtu interesanti paviesoties šajā darba vietā.

Sorry, es vispār nesapratu, ko tu sarakstīji :D Jā, es uzskatu, ka ar vadītāju ir jārunā, ja notiek sistemātiska un regulāra virsstundu strādāšana. Tas ir top menedžments, kam jārisina šī problēma. Virsstundas vadībai ir jāsaskaņo ar darbinieku un attiecīgi jāveic apmaksa (dubultā), ja tam supersvarīgam darbam starptautiskajā kompānijā ir tik svarīgi tapt izdarītam minimālos termiņos. Lai gan betija, izskatās, ka vēl nav atgājusi no iepriekšējā darba un pārāk saasināti uztver jebkādu argumentu, kas aizskar sasāpējušos tēmu. Tad arī sanāk izlasīt nekur nerakstīto “strādāšanu ar muti”. Par manis aizvietošanu noteikti vadībai galvassāpju nav, neatliekamākie pienākumi tiek sadalīti esošajiem darbiniekiem, kuriem arī tas problēmas nesagādās.
Bet vispār jau rakstīju tieši to, ka cilvēki ar bērniem noteikti ir vairāk problemātiski, tas nav nekas pārsteidzošs.

Es domāju ka var iet to juridisko ceļu un rakstīt CV arī to BKA laiku. Galu galā, darba pārrunu laikā to visu arī var izrunāt. Citādi, ja to laiku nenorādīsi, darba devējam būs pārdomas par to, ka Tu visu šo laiku biji bezdarbībā.

Bethanyy, negribēju uz rupjībām atbildēt, bet nu lai iet - man ir laba darba vieta, jā. Ne Preiļos :) tieši starptautiska korporācija, neticēsi. Ar darba ētiku. Varbūt tāpēc man viss ir kārtībā (l) un mans niks ir Donata, iemācies lasīt :-)
Ceru, ka tev kādreiz viss arī būs labi.

Manā birojā 90% sieviešu ir māmiņas. Katra atbild par saviem pienākumiem, saviem projektiem un saviem klientiem, tāpēc apzinās, ka aizstājējs paspēs darbu apdarīt tikai virspusēji, līdz ar to daļu darba bērnu slimošanas laikā ņem uz mājām, daļu cenšas apdarīt, atskrienot uz biroju vakarā vai telefoniski utt. Tā ka pie mums ne-māmiņas nekādā ziņā nav apdalītas un, pieņemot darbā, toč neviens neskatās uz to, vai ir bērni vai nav - prasa vienādi no visiem darbiniekiem... Un vispār arī gadās ne-māmiņas, kuras bieži slimo un ņem slimības lapas - pārcieš operācijas, tiek pie ģipša utt. Nekad nevar dzīvē paredzēt visu, kas var atgadīties, tāpēc nevajag padarīt mazu bērnu mātes par lielāko ļaunumu kolektīvā. 8-)

Offtopic - kāpēc jūs darba intervijā atklājat, ka jums ir mazs bērns? DD nevar jautāt pat ģimenes stāvokli, un es arī to negribētu norādīt ne tiešā, ne netiešā veidā. Skaidrs, ka mani tādēļ diskriminēs, lai cik stulbi tas arī nebūtu. Tāpēc CV BKA iekļautu stāžā, bez īpašām piebildēm.

Par donuta komentāru domājot - izklausās, ka Latvijā vispār viss ir kārtībā - strikti ievērots darba laiks, piemaksas par virsstundām, sapratne no darba devējiem uz jauno māmiņu pusi - viss esot čilā. Ja tā neesot - pati vainīga :D kā teica leksija - jāstrādā ar muti! O! :-D:-D:-D

Pilnīgi piekrītu lexxie. Ja "visi procesi apstājušies" tas jārisina vadītājam, ja darbiniekam līgumā ir noteikts darbalaiks un piemaksas par virsstundām nav paredzētas. Ja paliec līdz 23, pati vainīga.

Es jau to rakstīju:

Jā - par to gan būtu jārūpējas darba devējam, ka tad, ja darba vietā regulāri visi pārstrādājas, jo jaunajām māmiņām bērni slimo - būtu jāņem papildspēki - bet realitātē jau tas nenotiek..

Jā, darba devējs nebija atsaucīgs, tāpēc arī aizgāju. Jo darbiniekiem bija jāaizvieto tādas leksijas :D

Ja paliec līdz 23, pati vainīga.

Un kurš izdarīs darbu? Firmas īpašnieks? Cik donutam vispār ir gadu un vai ir pieredze starptautiskās firmās? Sajūta, ka Preiļi čiepst par darba tirgu Eiropā :D

Pilnīgi piekrītu lexxie. Ja "visi procesi apstājušies" tas jārisina vadītājam, ja darbiniekam līgumā ir noteikts darbalaiks un piemaksas par virsstundām nav paredzētas. Ja paliec līdz 23, pati vainīga.

Par to, ka šādu māmiņu dēļ kāda bezmaz uz dzīvi darbā pārvācās gan esmu ļoti skeptiska, jo cilvēkam ir mute un galva uz pleciem

Neesi mana bijusī kolēģe? "Man neviens par to ne piemaksāja, ne pateica paldies, vien atskanēja frāze - "mums taču bērni".
Kāda mute un kāda galva? Ja kāda ar savu muti nobļaujas, ka nebūs darbā, jo bērns slims.. Galva ir uz pleciem, ja?
Darbs ir jāizdara. Neviens darba devējs neteiks - nu drīksti iet laikā mājās, nekas, ka viņai bērni slimi un visi procesi apstājušies, ej mājās, nav viņas vietā nekas jādara...
Es arī varēju pateikt - kāpēc man šitādas gudrinieces vietā ir jāpadara darbs? Lai pati nāk pa naktīm un sēž birojā. Vot - māmiņu attieksme - savu brīvo laiku pavadi darbā par velti (jo tev nav bērnu), lai normalizētu visu (jo viņām bērni slimi), bet šitā mimra vēl uzbrauc - "jo cilvēkam ir mute un galva uz pleciem".
Ko es varu pateikt - tad EJ un STRĀDĀ ar savu muti! ("jo cilvēkam ir mute" - paldies, tavs citāts bija awesome :D )
(Atvainojos visām normālajām un adekvātajām māmiņām. Vienkārši sakaitina, ka - veltot papildus ļoti daudzas stundas tam, lai darbi visi tiktu padarīti, jo kolēģēm bērns ir regulāri saslimis un tur neko nepadarīsi - kāda vēl uzbrauc, sak - ko, nespēj, galvas nav?) Kuram nu šajā situācijā tās smadzeņu masas ir mazāk... Tad būtu nākusi strādāt manā vietā par velti - solidarizācija, vai ne?