Man ir bijis otrādāk, puisis mīlēja mani, es viņu īsti nevarēju saskatīt pat kā labu draugu.
Man gadījās tā, ka viņš visu laiku lūdzās man, es zinu, cik stulba sajūta ir, ja otrs mīl, bet man nav izejas, kā vienkārši pateikt - piedod, nē. Jo man nekādu jūtu pret viņu nebija, negribēju laiku tērēt. Es izlēmu, ka vairs nevaram ne tikties, ne komunicēt, tā viņam būs vieglāk.
Viņa draugi man stāstīja, ka pat pusgadu pēc pēdējās tikšanās reizes, viņš visu laiku turpina par mani runāt.
Manuprāt, ir jāsaprot, ka tur nekas nebūs - nekas nepanāks to, lai jums izdodas viss, kad no otra nav pilnīgi nekādu sajūtu. Uzskati tiešām to par dzīves pieredzi, mācību, Tu kļūsi tikai stiprāka. Lai veicas!
8
