Līdz ar to "izrunāt visu jau sākumā" ne vienmēr der.
Es nekad neesmu varējusi iebraukt domā par laulībām, tās ir tādas cietumnieku važas. Nekas nav mūžīgs, kad sākas šķiršanās tā ir tāda nervu bende un vispār process garš, salīdzinajumumā, ar savāci mantas un notinies. Ja nav noslēgts laulību līgums vispār šausmas gatavās.
Es sevi reāli neredzu visā tajā murgā, man ir labi kā ir, otram arī tonuss,nav apziņas:"ahāaa....viņa ir piesieta". Pārāk ļoti mīlu savu brīvību , lai to nolaist pa reni.
Es nekad neesmu varējusi iebraukt domā par laulībām, tās ir tādas cietumnieku važas. Nekas nav mūžīgs, kad sākas šķiršanās tā ir tāda nervu bende un vispār process garš, salīdzinajumā, ar savāci mantas un notinies.
Ja "negribas nolaist brīvību par reni" vislabāk ir palikt randiņu periodā visu mūžu- nekādu nopietnu saistību vai ierobežojumu.
bet manu brīvo draudzeņu pieredze rāda, ka "ar vecumu" arvien grūtāk atrast sev atrast otru pusīti kaut vai randiņu periodam. Ja pats audz un attīsties, tad meklē sev arī atbilstošu partneri, proti, prasības paliek augstākas. Un, ja 23 gados forši, ka vīrietim ir vecais golfiņš un var aizbraukt brīvdienās kaut kur nopeldēties, tad 33 gados "pirmais randiņš arvien vairāk izskatās pēc darba intervijas"
Uzskati par attiecību noformēšanu juridiski ir viena no fundamentālajām lietām. Ja tie nesakrīt, nekas labs nevar sanākt.Tā arī ir, jo tie raksturo cilvēka domāšanu.