Cik ilgi gaidītu bildinājumu?

Njā... Daži komentāri iespārda. Žēl, ka daudz sievietes nemīl pa īstam, bet ir kopā, jo izdevīgi, ka blakus spermas donors un iegūt kaut kādu mistisko statusu, kas normāliem cilvēkiem neko nemaina.

Mani bildināja pēc pusotra gada kopā būšanas. Pēc četriem mēnešiem apprecējāmies un vēl pēc mēneša pieteicās bērniņš. Nevaru pateikt, kā būtu, ja būtu, jo neesmu bijusi tādā situācijā - gaidīt gadiem. Jā, man tas ir svarīgi, bet arī mans vīrietis jau arī pirms tam bija teicis, ka viņš vēlas ģimeni, laulības, utt. Man tas nebija pārsteigums, kad nāca bildinājums.

Var aiziet par spīti mīlestībai, ar to vien nav gana. ja otram laulības 'neko' nenozīmē, tad kur problēma to, kam tā ir 'visa pasaule' iepriecināt ar 14 eur un 5 min vērtu pasākumu? .. Attieksme. Tā arī liek aiziet.
Vecuma grupā 25-30 gaidītu gadus 3, vēlāk - kādus divus varbūt. Pieņemot, ka pāris dzīvo kopā lielāko daļu no tā termiņa. Gana laika, lai saprastu, vai varēs un gribēs sadzīvot ilgtermiņā.

Domaju, ka lielaka dala sieviesu saprot, ka vinas virietis vinu neprec tadel, ka nav isti parliecinats vai grib veidot kopigu nakotni.

Kāpēc vienmēr ir tā attieksme pret sievieti, kā pret kaut kādu trauslu nabadzīti, kura gaida, kad viņu izvēlēsies un uzvilks gredzentiņu pirkstā?(t) It kā visas gribētu precēties, johaidī.

tad kur problēma to, kam tā ir 'visa pasaule' iepriecināt ar 14 eur un 5 min vērtu pasākumu?

Tām, kurām laulības ir "visa pasaule", nekad nepietiks ar 14 eiro un piecām minūtēm;-)

Nu, konkrētajā situācijā, es neko negaidītu.
Bet tā vispārībā, parasti jau no sākta gala var redzēt kāds cilvēks - ir jau tādi, kas negrib precēties un palikt kopā ar tādu un kaut ko veidot cerībā, ka kaut kad viņš domas mainīs ir naivi. Ja tas vīrietis tomēr kaut kad grib precēties, tad jau noteikti tāpat ilgi nebūs jāgaida un galu galā, moderni laiki - pati taču arī var bildināt :)

delusion - pie nostādījuma ka 'kaut kad nākotnē' ar nenoteiktu termiņu (kas nolasās kā nē n-to gadu garumā) un vēlmes pēc milzu ballītes, pieļauju, ka sarakstīšanās ir kompromiss.
Nu vismaz man būtu bijis, bet kad čalis beidzot bija gatavs laulībai, es viņu precēt vairs negribēju :D Secinājumus izdaru balstoties tuvāku draugu / paziņu lokā, ar ko esam par kāzu tēmu runājuši.

Un nē, visas negrib precēties, tas tiesa. IR pat ļoti tuvas draudzenes, kas ir pret laulībām. Pieļauju, ka tēma (pēc pieteikuma teksta) vairāk adresēta tām, kas vēlas kkad būt sievas kārtā.

Manuprāt, ja cilvēks balsta attiecības mīlestībā, viņš vienkārši mīl un viss. Bet, ja cilvēks nesaņemot bildinājumu sāk meklēt jaunu laulāto viss ir skaidrs. Mīlestības tur nav.

Uzskati par attiecību noformēšanu juridiski ir viena no fundamentālajām lietām. Ja tie nesakrīt, nekas labs nevar sanākt. Vēl jo vairāk, ja ir izrunāts, ka viena no pusēm laulības vēlēsies, bet otra tikai bārstās ar tukšiem solījumiem, ka kaut kad, varbūt, tagad nē, cik ilgi šo klausīties, lai nesāktu likties, ka otram tas tomēr nav tik svarīgi? Kā skatīties uz to cilvēku, ja skaidrs, ka faktiski viņam nav svarīgas tās pašas lietas, kas viņai? Izlikties, ka juridiskai attiecību noformēšanai vairs nav nozīmes un dzīvot tālāk, jeb tomēr saprast, ka tam cilvēkam ir pie vienas vietas lietas, kas pašai šķiet svarīgas un sākt meklēt kādu, kas vairāk respektēs viedokli par tik lielām lietām? Nemēdz būt tā, ka viss ir ideāli, lūk tikai precēties ne pa kam negrib. Cik man ir gadījies no paziņām dzirdēt, kam ir šī problēma bijusi, vienmēr komplektā ir kādas citas problēmas - viedoklis netiek respektēts vairāk, kā tikai šajā vienā jautājumā, bet dāmas tā ieciklējušās uz šo, ka pat nepamana.

Mani bildināja apmēram gadu pēc tam, kā sākām satikties, tāpēc nezinu, cik ilgi gaidītu.

Tām, kurām laulības ir "visa pasaule", nekad nepietiks ar 14 eiro un piecām minūtēm

Man pietika ar stundu, jo tik ilgi ilgst ceremonija baznīcā. Ballītes mums nebija. Baznīcu izpušķojām paši ar puķēm no vecmammas dārza.

Man liekas ļoti stulbi sarunāt precības bez bildinājuma. Tāda sajūta, it kā kopā uz veikalu aiziet sarunājāt. Bet, ja attieksme ir tāda, ka nafig laulības, tad jau laikam vērtību ziņā tā arī ir.
"Mēs precēsimies uz 10 gadu kopā būšanu. Bildinājumu "gaidīju" 9 gadus un vispār nesaprotu, kāpēc cilvēki vēl mūsdienās bildina. Viena no stulbākajām lietām, kas saglabājusies līdz mūsdienām.
Attiecības ilgas, viss izrunāts, aptuveni zināms, kad laulību noslēgšana utt. Un vēl jāprasa vai grib precēties.
Uzskatu, ka bildinājumam jābūt tad, ja nav izrunātas laulību lietas utt. citādi tam zūd jēga."

Uzskati par attiecību noformēšanu juridiski ir viena no fundamentālajām lietām. Ja tie nesakrīt, nekas labs nevar sanākt. Vēl jo vairāk, ja ir izrunāts, ka viena no pusēm laulības vēlēsies, bet otra tikai bārstās ar tukšiem solījumiem, ka kaut kad, varbūt, tagad nē, cik ilgi šo klausīties, lai nesāktu likties, ka otram tas tomēr nav tik svarīgi? Kā skatīties uz to cilvēku, ja skaidrs, ka faktiski viņam nav svarīgas tās pašas lietas, kas viņai? Izlikties, ka juridiskai attiecību noformēšanai vairs nav nozīmes un dzīvot tālāk, jeb tomēr saprast, ka tam cilvēkam ir pie vienas vietas lietas, kas pašai šķiet svarīgas un sākt meklēt kādu, kas vairāk respektēs viedokli par tik lielām lietām?

+1

Ja konkrēti par manām attiecībām un gadiem, tad kāzu jautājumu izrunājām jau pašā attiecību sākumā, jo man bija svarīgi, lai šajā jautājumā ir vienots viedoklis. Toreiz (man bija 22) uzskatīju, ka max 3 gadi bez bildinājuma. Vīrietis neiebilda nemaz, jo viņam arī bija uzskats, ka nav ko gadiem ilgi stiept gumiju. Ja ir, tad ir, ja nav, tad nu neko, ejam katrs savu ceļu.

Ja vēlies bērnus un kāzas, tad tiec no viņa vaļā. Vecis izklausāsļoti pašpārliecināts par sevi. Un ja vēl izspļauj tekstu, ka ņems Tevi atpakaļ, ja citu neatradīsi nu tad piedod, atvaino, bet viņš Tevi neciena un uzskata par lupatu. Saņemies meitèn, nav viņš vienīgais vecis pasaulē, pārāk ilgi esi gaidījusi un diezvai sagaidīsi. Viņam ir bijušas kāzas, bērni-kā minēji ar savu sāpju “maisu”, gan jau viņš domā, ka apprecot Tevi liktenis atkārtosies.

Tātad, tu vēlies nozagt viņa īpašumu un naudu, skaidrs.
Ja laulība nav zem Islāma, tā ir lemta mātītes dzīvnieciskajai tieksmei krāpt. Islāms šo labos ar, piem., nerātnās līķi grāvī. Nekas nav labāks par kuču nomētāšanu ar akmeņiem.

šo labos ar, piem., nerātnās līķi grāvī. Nekas nav labāks par kuču nomētāšanu ar akmeņiem.

:D Uzkāp tik kādam uz varžacīm un ir jauns fans. :D Cik mīlīgi. (l)

Tas Andra komentārs, manuprāt, pārkāpa robežu - nosūdzēju.

Tagad, ja atkārtotos zolitūdes tragēdija - arī draudzenes varēs sanemt kompensāciju.
Cik ilgi gaidīt bildinājumu? Nezinu. Pēc sajūtām. Es pati sākotnēji ( 20 gados) ne precēties gribēju, ne bērnus. Tā kā domas ar laiku mainās, tāpēc tā iztaujāšana attiecību sākumā ir nu tā, nav garants, ka tas kurš teiks, ka baigi grib to gimeni ar laiku savas domas nemainīs, un otrādi.
Un es saprotu abas puses - gan tos, kas grib, gan tos, kas negrib precēties. Tikai neatbalstu nosodīšanu un smīknāšanu, ka tiem, kuri dzīvo ilgi un neprecās, tātad vecis negrib:-D:-D:-D nu zelta logika.

Tas Andra komentārs, manuprāt, pārkāpa robežu - nosūdzēju.

Arī nosūdzēju. Aicinu citas arī rīkoties.

Alexxa (shoreiz viedoklis briinumainaa kaartaa mums sakriit)
+++
Plus varu piebilst no savas puses, ka zinu dazhas taadas, kuru vietaa es, atpakalj neatskatoties, beegtu no taadiem indiviidiem, kuri shaam ir lielaa miila, nevis gaudotu par bildinaajumu.
Bet kaadas nu kurai prasiibas no dziives, dazhai labai liidz smadzeneem neaiziet, ka blakus alfonss/kraapeejs/luuzeris/agresors/skopulis/psihiski nestabils, galvenais, ka tas sveetais gredzens pirkstaa uzmaukts.