Kad būs īstais... cerams, ka tad, kad abi gatavi. ;-) Esmu sapratusi, ka priekš sevis - gribu ticīgu vīrieti (kā es), nopietnu un visādi citādi lielisko, ja nav - tad priekš kam man? Pati varu izdzīvot, darīt to, kas patīk, izklaidēt un saraudināt sevi utt. :D Iepriekšējās attiecības beidzās tā, ka es zināju, ka viņš gribēs bildināt un jo tuvāk tuvojās brīdis, kad varētu, jo vairāk baidījos un izvairījos no visa kā, attālinājos. Labi, ka aizgāju pirms bildināšanas, negribētu viņam likt justies dubultslikti tādā brīdī. Viņš ir lielisks cilvēks. Ne man. Ne šobrīd varu palikt un dzīvot dzīvi kopā. Pieredze laikam rāda, ka galvenais neuzsākt pāragri visu un "nemesties" uzreiz iekšā attiecībās, ja nav dzirksteles pat, vienkārši attiecību pēc, jo laika gaitā pierodi un beigās ir dikti sāpīgi, pat tam, kurš aiziet... Pieradums ir spēcīga lieta. Tad var likties, ka ja nebūs tā, tad nebūs nekā un dzīve galā... Labi, ka tiku tam pāri! :-) Vispār - nebaidos palikt neprecēta. ;) Baidos būt nelaimīga ar izdarīto izvēli. Paldies Dievam izkļuvu no šādas situācijas, bet bija tuvu tam... pašai likās, ka varētu apprecēt viņu jau, kleitas skatījos, bet līdz galam jau nebija... laiku pa laikam baidījos, tā kā labi, ka ir kā ir.