Ko jūs domājat par skolotājiem?

Izmācījos 4 gadus augstskolā, lai kļūtu par matemātikas skolotāju. Viegli nebija, ļoti daudz stresa, pārdzīvojumu un negulētu nakšu. Nostrādāju 2 gadus skolā ar algu ~400 eiro uz rokas.
Darbs skolā ir smags un nepateicīgs. Otrreiz par skolotāju es nemācītos, lai gan būt par skolotāju bija mans aicinājums kopš mācījos pirmsskolā.

Manuprāt, skolotājs ir ļoti cienījama, inteliģenta profesija. Manā izpratnē, pat prestiža. Domāju par konkrētu priekšmetu pedagogiem.

Par vecumu,kur tiesi strada ar kada vecuma berniem,tas jau jajut pašam,man,piemeram,saista tik pirmsskolas vecuma berni,pati ari esmu stradajusi par pirmsskolas skolotaju,macos ari talak par logopēdi...bet nu protams viegli nav ne ar berniem,ne ar vinu vecakiem...zel,ka ari alga nav laba(t)

Tev varbūt liekas, ka uzbļauj un bērni nomierinās. Realitātē gadās strādāt ar tādiem, uz kuru uzbļauj un nākamajā dienā ir vecāki vai bāriņtiesa skolā.

Vispār jau bļaušanai nevajadzētu pastāvēt skolotāja dienas kārtībā. Bērnu uzvedība ļoti bieži nav lieliska, bet tas bērns arī ir cilvēks un ir pelnījis saņemt normālu (stingru, bet korektu) attieksmi, nevis ķērcošus pārmetumus. Man ir tāda pieredze no sākumskolas - audzinātajai bija konkrētas problēmas ar dusmu savaldīšanu un katru dienu bļāva uz mums, saukāja mūs par stulbeņiem, āmurgalvām un kā tik vēl ne. Un nebijām nekādi pārākie mežoņi. Un jā, es biju tas bērns, kas gāja sūdzēties saviem vecākiem par viņu, jo mani reāli biedēja tas terors, un mani vecāki reaģēja, gāja runāt gan ar to skolotāju, gan skolas direktoru.
.
Vēlākajās vidusskolas klasēs mācījos pie vienas izcilas skolotājas, kura reiz skaidroja savu filozofiju šajā sakarā, ka, ja skolotājam rodas nepieciešamība bļaut uz saviem skolēniem, tas nozīmē, ka viņš(skolotājs) savā uzdevumā jau ir izgāzies. Par šo, protams, varētu ilgi diskutēt, bet sliecos piekrist tādai nostājai.

Zini...reizēm bez bļaušanas nevar. Kad tev 24 sāk spiegt un ārdīties, te klusa runāšana vairs nelīdzēs, neviens tevi nedzird. Reizēm arī bļaušana nelīdz, jāsit ar kaut ko pa galdu, lai apklust un vispār dzird, ko viņiem saka. Nu tie ir bērnudārznieki gan. Nerunāju, protams, par lamāšanos. Bet bez bļaušanas savu darba dienu, diemžēl, nevaru iedomāties, reizēm ir jābļauj, lai tas bars tevi gluži vienkārši sadzirdētu

Un, jā, tās grupas vispār ir par lielu. 24 3gadnieki nozīmē, ka vispār izpaliek jebkādas nodarbības, jo 10.20 ir sports un kamēr tu visiem tiem bērniem palīdzi pārģērbties, nekādai nodarbībai laika vairs nav.

Harmony par bērnudārzniekiem gan nespriedīšu, to vairāk attiecināju uz vecākiem bērniem.
Tad, kad pati apsvēru domu par skolotāja profesiju, pieļāvu iespēju strādāt tikai ar vidusskolēniem, ar maziem bērniem ir daudz grūtāk un pamatskolēniem jau ir citas problēmas.

Algas un ieguldāmā darba attiecība ir tiešām bēdīga. Ja iespējams, labāk izvēlēties (un strādāt pie tā, lai tur tiktu) darbu kādā privātskolā.
Par to, ka bļaušana jau ir izgāšanās dalēji piekrītu, daļēji nē. Mūsdienās tie bērni ir visādi. Ir izlutinātība, visatļautība, mūsu vecuma mammītes, kas nav pratušas bērniem iemācīt cieņu pret apkārtejiem, kas pašas staigā apkart skandinādamas, kads viņu bērns ir special snowlake. Tad vēl visādi simulanti, telefonu masētāji utt. Citi ir tādi, kas izdirsina visus skolotājus pēc kārtas. Draudzene, kas strādā privātā bērnudārzā stāsta, ka viņiem ir viens sīcis, kas vienkārši visu sačakarē, visus bērnu pasākumus, skates, kur atrāda, ko iemācījušies utt. Tiktāl, jau, ka viņam neļauj piedalīties. Un kāpec ne - jau jau viena mežonēna dēļ tiek traucēts visiem pārējiem. Un vecāki arī ar šo galā netiek.
Ir tādi bērni, arī lielāki, kas izdirsinās visus skolotājus pēc kārtas. Ej un atrodi, kā ar viņu vispār komunicēt bez bļaušanas.

Visgrūtāk ir ar mazajiem pirmsskolas vecuma ķipariem un pamatskolas mazākajām klasēm, bet tikai tāpēc, ka viņi ļoti paņem enerģiju un nogurdina, bet tajā pašā laikā viņi arī vairāk sniedz patiesas un pozitīvas emocijas, jo mazi bērni ir visnesamākslotākie.
Vieglāk noteikti ir mācīt vecākus bērnus, jo prātiņš jau nedaudz pieaudzis, tātad no Tevis minētajiem - vidusskolēnus.

Acīmredzot tagad bērni tiešām ir citādi. Godīgi sakot neatceros, ka jebkad būtu bijušas baigās problēmas, gan bērnudārzā, gan skolā ar neklausīšanu, bļaušanu utt. Protams, bija atsevišķas situācijas, bet nekad nav bijis tā, ka audzinātājam/skolotājam katru dienu būtu jākliedz.
.
Autore, ja Tev iekšā ir aicinājums, ej uz to! No skolas laikiem atceros kā vislabākos tieši tos skolotājus, kuri ar degsmi un interesi mūs mācīja, tie arī bija tie, kas prata mūs iegrožot, bez bļaustīšanās un ārdīšanās. Tur tomēr ir jābūt diezgan spēcīgam iekšēji, jo vieglāk vienmēr būs uzbļaut, nevis iemācīt un izskaidrot.

Lai arī cik stipra tu būtu iekšēji, "vecā kaluma" skolotāji, kas skaitīsies tev gandrīz kā priekšnieki, pieprasīs no tevis pacelt balsi un, ja tu to nespēsi, uzskatīs, ka esi neprofesionāla un nekam nederīga skolotāja.
Vienu reizi mana vecāka kolēģe atnāca uz manu kabinetu un uzbauroja maniem skolēniem manā stundā par troksni, kas bija radies grupu darbā (t)

Agrāk skolotāja profesija skaitījās prestiža, jo daudzi kara laika paaudzes ir mācījušies vien 4.-7.klases. Cilvēks, kas pabeidzis 11.klases jau bija gandrīz Dieva kārtā.
Mūsdienās, kad vairumam (tai skaitā, pilnīgu muļķu) kabatās ir gan bakalauri, gan maģistri, skolotāja amats ne tuvu nav prestižs- to atspoguļo arī algas (tauta ievēl valdību, kas pārstāv viņu intereses). Sabiedrība kopumā neuzskata, ka skolotāju darbs būtu vairāk vērts.
Realitāte:
1. Lai mācītu interesanti un aizraujoši, ir jāiegulda ļoti liels darbs pirms katras mācību stundas. Sausā teorija ir jāapsmadzeņo, jāizdomā, kā to saistoši caur spēlēm, interesantiem piemēriem izstāstīt. Jāatrod vai jāizdomā uzdevumus, mājasdarbus, kontroldarbus. Tie visi pēc tam pašai jālabo 25-30 eksemplāros. Tas viss brīvajā laikā, jo stunda pēc būtības ir tava darba prezentācija. Pamēģini sastādīt stundas plānu par jebkuru tēmu- kaut vai daļskaitļiem. Kad izdarīsi, sapratīsi, ka tas ir elles darbs, kas paņem visu brīvo laiku.
2. Skolās ir mazs finansējums- tev nebūs iespēja dot jebkādus uzdevumus no jebkādām grāmatām un darba burtnīcām. Būs jāstrādā ar to, kas ir bibliotēkā. Ja gribēsi, ko citu, rēķinies, ka būs jāraksta uz tāfeles, jādrukā power point slaidos vai jākopē, bet kopēšanai skolās ir smieklīgi mazs limits katram skolotājam- reāli tikai kontroldarbus. Pārējais par savu naudu. Tāpat jebkādi uzskates līdzekļi (taustāmas lietas)- praktiski viss par savu naudu. Un laiku, jo tie vai nu jāatrod vai jāizgatavo pašai.
3. Attieksme no skolēniem- mūsdienu jaunatni skolu uztver kā izklaides programmu, salīdzini ar tām. Cik gan neinteresants tas skolotājs! Bet skolotājs nav klauns, skolotājam nav finansiālu iespēju sarīkot šovu katru stundu. Bērni negrib piepūlēties- jebkādi rakstu darbi tiek uztverti negatīvi- kāpēc kaut ko rakstīt, ja var nofilmēt, izprintēt, nokopēt. Arī lasīt mūsdienu jaunatnei ne pārāk iet pie sirds-Hariju Poteru lasīt-ok, bet mācību grāmatu - priekš kam?! Tam taču skolotājs domāts- lai stāsta, māca, taisa šovu, izklaidē. Lasīt nav interesanti!
4. Attieksme no skolēnu vecākiem- jūs esat skolotāja, jūsu darbs ir mācīt bērnu. Ja bērns slikti uzvedas, ir absolūti demotivēts un nedara pilnīgi neko ne stundās, ne klasē, tad tā ir tikai un vienīgi skolotāja vaina, jo skolotāja neprot ieinteresēt, iemācīt un motivēt skolēnu. Būsim reāli- ja vecākiem uzspļaut uz to, kas notiek skolā un bērna gaitas neinteresē- kāpēc lai bērns mācītos- vecāki bērnā iesēj attieksmi- skola un mācības nav svarīgas un skolotāja ir lose, apkalpojošais personāls.
5. Attieksme no vadības. Skolotājam ir jāievēro mācību programma. Ja, piemēram, daļskaitļiem ir paredzētas divas nodarbības, tad tajās 80 minūtēs ir jāizstāsta jaunā viela, jādod pildīt uzdevumus, un jāuzdod kontroldarbs. Tēmas varētu pasniegt interesantāk, ja būtu vairāk laika. Realitātē tik stingros laika rāmjos tik tiko pietiek laika izstāstīt jauno tēmu- atraktīviem demonstrējumiem, spēlēm nemaz nav laika. Un vēl- pasākumi, svētki- jāgatavo skolas pasākumiem tas un šitas-tas paņem vēl laiku.
6. Lai gan vairums skolēnu un viņu vecāki ir jauki, absolūti katrā klasē ir pa kādam drausmīgam bērnam un vecākam. Īpaši grūti strādāt ar bērniem, kurus mājās sit, jo viņi neklausa, provocē skolotāju, izbauda savu aizsargātības stāvokli- daru, ko gribu, bet iesist man neviens nedrīkst.
7.Alga. Mūždien aizņemtais skolotājs, kuram nav ne laika (jāgatavojas stundām, jālabo bērnu darbi), ne naudas (maza alga, no kuras vēl nākas tērēt līdzekļus mācību metodiskajiem līdzekļiem).
8. Privātā dzīve. Ne bez iemesla skolotāji ļoti bieži ir šķirtenes ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas. Jo skolotājam nav laika ģimenei.
Ne par velti daudzas skolotāju vakances ir brīvas. Liela kadru mainība, jo kurš gan no brīva prāta gribēs darīt tādu suņa darbu, ja var strādāt birojā no 8:00-17:00 un brīvajā laikā atpūsties un tērēt normālu algu.

Ja gribi ieskatu, kā tas ir strādāt pedagoģisku darbu, ieliec sludinājumu, ka piedāvā privātstundas. Pastrādāsi un sapratīsi, CIK daudz laika tas paņem. Laiks, laiks, laiks. Vecāki ir gatavi maksāt par privātstundas nodarbību, bet neviens nav gatavs maksāt par laiku, kas nepieciešams, lai nodarbībai sagatavotos. Tā nebūs ne viena un pat ne divas papildus stundas. Apkopjām un Maximas kasierēm realitātē ir lielāka stundas likme kā skolotājam, kaut papīros rakstīts pavisam kas cits.

Viedā Minka, parasti Tev piekrītu, bet šoreiz Tu salaidi galīgi grīstē. Un tā grīste g.k. saistīta ar Tava subjektīvā viedokļa objektivizēšanu.

1. Lai mācītu interesanti un aizraujoši, ir jāiegulda ļoti liels darbs pirms katras mācību stundas.

8. Privātā dzīve. Ne bez iemesla skolotāji ļoti bieži ir šķirtenes ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas. Jo skolotājam nav laika ģimenei.

Tas ir kā kuram. Prasmīgam cilvēkam sagatavošanās stundai neprasa nekādu laiku.

7.Alga. Mūždien aizņemtais skolotājs, kuram nav ne laika (jāgatavojas stundām, jālabo bērnu darbi), ne naudas (maza alga, no kuras vēl nākas tērēt līdzekļus mācību metodiskajiem līdzekļiem).

Par to algu skolotāji jau nu varētu negaudot. Daudzi viņus var pat apskaust. Ja vēl to skolotāju darbs attaisnotu to "mazo" algu...

2. Skolās ir mazs finansējums- tev nebūs iespēja dot jebkādus uzdevumus no jebkādām grāmatām un darba burtnīcām. Būs jāstrādā ar to, kas ir bibliotēkā. Ja gribēsi, ko citu, rēķinies, ka būs jāraksta uz tāfeles, jādrukā power point slaidos vai jākopē, bet kopēšanai skolās ir smieklīgi mazs limits katram skolotājam- reāli tikai kontroldarbus.

Un kur problēma? Nevar aiziet uz bibleni vai pats sadomāt? Un uzrakstīt uz tāfeles arī vairs neprot? Kurš tad te ir izlepis - skolnieks vai pats skolotājs?

3. Cik gan neinteresants tas skolotājs! Bet skolotājs nav klauns, skolotājam nav finansiālu iespēju sarīkot šovu katru stundu. Bērni negrib piepūlēties- jebkādi rakstu darbi tiek uztverti negatīvi- kāpēc kaut ko rakstīt, ja var nofilmēt, izprintēt, nokopēt.

Jau teicu, ka prasmīgā skolotājā bērni klausīsies ar interesi.

5. Attieksme no vadības. Skolotājam ir jāievēro mācību programma. Ja, piemēram, daļskaitļiem ir paredzētas divas nodarbības, tad tajās 80 minūtēs ir jāizstāsta jaunā viela, jādod pildīt uzdevumus, un jāuzdod kontroldarbs. Tēmas varētu pasniegt interesantāk, ja būtu vairāk laika.

Varbūt ieviesīsim 15 gadu apmācību skolā? Tad varbūt laika pietiks. :D Jau tā tas laiks ir izstiepts bez jēgas, lai nodarbotos ar visādām nevajadzīgām figņām tā vietā, lai mācītos. Un labs skolotājs pārkāps vadības norādes un izdarīs, kā vajag.

8. Privātā dzīve. Ne bez iemesla skolotāji ļoti bieži ir šķirtenes ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas. Jo skolotājam nav laika ģimenei.

Vēl par šo. Ne jau tāpēc strādā par skolotājām, ka ir bez dzīvesdrauga, bet gan tāpēc, ka tieši šādas sievietes ir ļoti piemērotas učeņu amatam. Arī vecmeitas labi piemērotas. Uzsveru - učeņu, nevis normālu skolotāju, jo normāls cilvēks skolā ilgi nespēj nostrādāt.

Liensy- re, te tev skudrulācis uzrakstīja tipisku skolnieku viedokli. :D Viņam nav ne jausmas, ko nozīmē būt skolotājam, jo nav ne tuvumā bijis tam, kas notiek otrpus skolas solam :D

Lieta jau tāda, ka šai zemē daudzi iedomājušies, ka ar savu aprobežotību varēs panākt labklājību bez piepūles. Neko nepārmestu, ja vien šāda nostāja netraucētu dzīvot citādi domājošiem.

Daudz kas atkarīgs arī no skolotāja pasniegtā mācību priekšmeta. Ķīmijas vai matemātikas skolotājam tas nudien ir suņa darbs, kamēr sporta vai latviešu valodas vairāk tāda "lafa", vēl ieskaitot apmaksāto "haļavas" laišanu 2 vasaras mēnešus, kas nevienam citam darba ņēmējam pat vissaldākajos sapņos nerādās mūsdienās.
Bet tā vai citādi skolotāji ne pie kā nav vainīgi, ja visa sistēma ir galīgi greiza.

Viedā Minka Malacis!

Aprāvās komentārs. Gribēju teikt, ka Viedā Minka visu lieliski izklāstīja :-)