Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Nezinu, ko lai ar sevi iesāk.

 
Reitings 16
Reģ: 05.06.2018
Sveicināti, dāmas!
Rakstu jums sakarā ar to, ka nespēju ar sevi tikt galā - un šķietami, sagaidu kādu, kas spēs mani saprast un ieteikt kaut ko vai arī.. sagaidu kādu "vārdu spērienu".
Iepriekš esmu ilgstoši lasījuši dažādus tematus, bet vakardien saņēmos piereģistrēties un uzrakstīt pati. Vai līdzēs.. nezinu. Bet ir taču vērts pamēģināt. :-)
Jau vairākus gadus mani pieviļ veselības likstes, bet visizteiktāk tas notiek pēdējos 8-9 mēnešus, kad ir palicis neizturami. Nu labi, pēdējos 3 mēnešus nav TIK traki, bet tāpat jūtos ļoti švaki. Gan garīgi, gan fiziski. Un vienkārši esmu sevi izdzinusi izmisumā.
Līdz šim esmu apmeklējusi neskaitāmas reizes ģimenes ārstu, neirologu, endokrinologu, fizioterapeitus, pabijusi arī slimnīcā. Pēc tā, kad nodevu vairāk nekā divdesmit pāri analīzes, kurās (gandrīz visās) bija labi rezultāti, man noteica VD un vidēji smagu depresiju. Lietoju AD (Noofen, Adaptol), lietoju arī dažādus citus vitamīnus, uztura bagātinājus un medikamentus. Lai gan no AD ātri atteicos, jo man nepatika to iedarbība, palielinājās nervozitāte, biežāk sāka parādīties panikas lēkmes. Lai gan Adaptol palīdzēja iemigt un gulēt ciešākā miegā, bet Noofen dažreiz nedaudz lielākās devās palīdzēja noturēt sevi mundrumā priekš studiju darbiem. Pie psihoterapeita arī ir mēģināts, tomēr priekš manis neveiksmīga pieredze, jo neuzskatu, ka būtu nerunīga un ka man nebūtu kam pastāstīt savu emocionālo pasauli.
Tas, ar ko es mokos šobrīd, ir reiboņi, galvassāpes, mūžīgs nogurums, vājums, regulāras muguras sāpes (plecu un jostas daļā, drīzāk pat tuvāk dupsim), nespēja koncentrēties nevienā procesā, zems asinsspiediens, izteikti mazināta apetīte, muskuļu sāpes, nervozitāte, bālums, raudulība, mazinājies dzīvesprieks, nav izteikta vēlme pēc intīmām attiecībām,kāju un roku tirpšana. Iepriekš arī izteikta apātija, elpas aizdusas, žagošanās, problēmas ar kuņģa darbību, alkohola un kafijas nepanesība (kafijas ir joprojām), regulāri sausa mute, sirdsklauves, labākais draugs - panikas lēkmes, ar kurām iepazinos tuvāk pagājušā gada rudenī, raustīts miegs, murgošana, arī miega paralīzes.
Šobrīd turpinu lietot D vitamīnu un vakardien uzsāku Naktssveces eļļu. Iepriekš ir salīdzinoši regulāri dzerti ar B kompleksa un Dzelzs vitamīni. Arī esmu uzturā lietojusi zivju eļļu, bet tomēr to atmetusi, jo ir vairākkārtīgi palicis slikti no atraudziņām.
Esmu atteikusi no nodarbēm, kurās jutu, ka mani nenovērtē un tikai noēd, dedzina ārā. Sākusi vairāk laika veltīt sev, vairāk kopt un mīlēt sevi, meklēt savu "es", kuru esmu jūtami nozaudējusi. Cenšos sevi padarīt dzīvīgāku. Centusies piedot visiem, kuriem ir jāpiedod, saprast to rīcības, saprast likteņa pavērsienus, pieņemt to. Iemācījusies teikt "nē". Arī patīrījusi savus sociālās saziņas vietnes no nevajadzīgām man personām. Daudz atpūties, relaksējusies. Bieži izdodos dabā. Apmeklēju sev saistošu pasākumus - gan izzinošus, gan vienkārši atslodzei. Regulāri dodos uz muguras masāžām, peldēt. Regulāri izmantoju akupunktūras paklājiņu, dodos izbraucienus ar riteni. Esmu mēģinājusi atsākt sportot - tomēr veselības likstes apgrūtina šo padarīšanu. Cenšos tikt galā ar savu perfekcionismu, uztvert lietas vienkāršāk. Necenšos vairs visu kontrolēt, palīdzēt visiem, kam vien varu, aizmirstot par sevi pašu. Neskrienu nevienam vairs pakaļ. Atrodu mirklim radošumam, iedvesmas meklēšanai.
Tomēr.. Es nespēju tikt galā ar sevi un ar studijām, kuras jau tā ar mocību šogad velku. Esmu 3.kursa studente un šajā semestrī man ir atlicis viens lielais studiju darbs. Bet kā nerakstās, tā nerakstās. Un uz slinkumu es nevaru novelt vainu. Vienkārši nespēju nekādīgi noturēt uzmanību, nokoncentrēties, vēl pie tam muguras sāpes neļauj ilgāk par stundu nosēdēt pie galda, sākas izteikta nervozitāte un sāpes, kas pāraug agresīvā uzvedībā. Nespēju ilgstoši analizēt, kaut iepriekš nekad ar to nav bijušas problēmas. Un visu laiku dzīvoju tajā sasodītajā apziņā, ka iepriekš spēju izdarīt un darīju tik daudz - tagad uz pusi pat neesmu spējīga. Un es nezinu, kā lai tieku galā ar šo darbu, jo jūtos tik izmisusi un nepilnvērtīga. Lai arī man visu laiku ir vīrietis, kas man tic, atbalsta, ar visiem spēkiem ceļ pašapziņa un motivē, neradot arī nekādas papildus problēmas, es nespēju ar sevi tikt galā. Un nespēju atrast lietas/produktus/medikamentus, kas spētu mani uzturēt vismaz šo īso brīdi. Un visvairāk mani izmisumā dzen tie ārsti vai farmaceiti vai vienalga kas, ar kuru esmu runājusi par savām sajūtām, jo... "tik jaunai meitenei šādi un tādi, ak, vai".. man šogad paliks 22 gadi.
Es pat īsti nezinu, ko es sagaidu no šī. Varbūt kādu saules staru, ja pat.. ja pat tas būs kā vārdu zibens, lai manī kaut nedaudz atmodinātu dzīvību un ticību. :-/
06.06.2018 18:29 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Tev jāatrod uzticams draugs un jābeidz iet pie ārstiem. Citu izeju nav, ja neskaita kustības un atpūtu, ko Tu jau dari.
06.06.2018 18:48 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Protams, jābūt arī labvēlīgai attieksmei no līdzcilvēku puses.
06.06.2018 18:49 |
 
Reitings 1022
Reģ: 04.11.2017
Esmu tieši turpat kur Tu, autore.
06.06.2018 19:15 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
var jau turpināt ar eļļiņām...
panika, depresija... tur bija jāmeklē citas zāles, nevis momentā jāmet nost pavisam.
vēl var apsvērt hipohondriju.
06.06.2018 19:26 |
 
Reitings 4481
Reģ: 03.01.2014
Vai tev puisis ir ? parasti tas ir pirmais ko ārsti uzdod :D vajagot taurinjus utt tad viss parieshot
06.06.2018 19:31 |
 
Reitings 5346
Reģ: 03.01.2012
Kādā nozarē tev jāraksta darbs?
06.06.2018 19:33 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
trolys, lasīt arī vajag, ja jau atbild :P "Lai arī man visu laiku ir vīrietis,"
06.06.2018 19:41 |
 
10 gadi
Reitings 3734
Reģ: 09.02.2014
Kādā nozarē tev jāraksta darbs?
Kur, tavuprāt, tēmas pieteikumā ir pretrunas?
06.06.2018 19:41 |
 
Reitings 111
Reģ: 29.05.2018
Beidz meklēt problēmu, kur tās nav un aizmirsti par ārstiem. Atrodu labu nomierinošo un aizbrauc uz kādu spa vietu, kur ir baseini, pirtis, džakūzī. Paķer kādu draudzeni un viss būs labi.(l)
06.06.2018 19:52 |
 
Reitings 10
Reģ: 04.06.2018
Lielākoties visas šīs vainas nāk no bērnības un ir psiholoģiskas dabas. Depresija nozīmē, ka kaut kas tiek nospiests, apspiests. Vairumā gadījumu tās ir dusmas. Ja dusmas netiek izpaustas uz āru, ķermenis sāk streikot. Visbiežāk dusmas bērnībā tiek apspiestas, jo gribam klausīt vecākiem, jo bez vecākiem zīdaiņa, bērna gados cilvēks fiziski nevar izdzīvot.
Atbildes uz savām problēmām vari atrast youtube. Ieraksti tur Gabor Mate - When the body says no.
Viņam ir arī grāmata, bet tā maksā kādi 20 - 30 eiro (caur amazon). Ja gribi kaut ko darīt lietas labā noskaties video vai izlasi grāmatu.
06.06.2018 19:57 |
 
Reitings 1022
Reģ: 04.11.2017
Atrodu labu nomierinošo un aizbrauc uz kādu spa vietu, kur ir baseini, pirtis, džakūzī. Paķer kādu draudzeni un viss būs labi.

Tas nav tik vienkārši. ( taču būtu labi, ja būtu tik vienkārši aizbrauc atpūties un esi kā no jauna piedzimis)
Panikas lēkmes, kuras ir autorei, ir arī man. Cīnos ar to vismaz 3 reizes nedēļā. Ikdienā jau cilvēks ir normāls, nekas nekas nesāp, normāli funkcionējošs cilvēks. Tas var uznākt negaidīti, kā tas ir arī man. Vienā brīdī esmu jautra un smejos, nākamajā uznāk karstuma vilnis, sausa mute, slikta dūša, paiet nevar. Bail ka nomiršu. Un pēc kāda laika atiet ( man tas ilgst kādas stundas 4)
...
..
.
Tā vispār ir normāla organisma atbilde uz stresu. Pārāk daudz stresa. Autorei ir jāatrod labs psihoterapeits un jātiek vaļā no tā kas izraisījis stresu.
06.06.2018 20:06 |
 
Reitings 16
Reģ: 05.06.2018
@skudrulacis cenšos sev rast tādu vidi, arī kaut cik saprotoši apkārt cilvēki ir. ne visi, bet daži ir. tie arī ir tie uzticamie draugi. un par tiem ārstiem jāpiekrīt, pati jau cenšos retāk tos apmeklēt un meklēties, kas vainas, mocīt organismu ar tabletēm.
@Tweek un kā Tu cīnies ar to?:-/
@akjelcikvar Nemetu uzreiz, izdzēru vienu pilnu ciklu, un tagad neatceros - otrajā vai trešajā sāku pakāpeniski mest nost. Nekas strauji nenotika. Iepazinos, kas ir hipohondrija, un negribētos sevi ar to asociēt, jo vienmēr iepriekš biju diezgan vienaldzīga un atturīga par savām veselības kaitēm, vienmēr bijusi doma, ka lielākā daļa taču ir normāli. Tikai tad, kad pavisam švaka paliku, kas kļuva citiem acīmredzams un mani aizsūtīja pie ārstiem, tad tik sāku intensīvi meklēt, lai varētu risināt un justies labāk, jo apsolīju to saviem tuviniekiem. (t)
@Artemzija Sabiedrības zinātņu, par kritisko domāšanu un medijpratību.
@saulainaaaa Paldies par ieteikumu, kas ir ļoti labs, bet ir jau darīts arī tas. Nepaliek labāk. Tikai uz to mirkli. Un katru dienu tādu mirkli nevaru atļauties. :-D
06.06.2018 20:14 |
 
Reitings 16
Reģ: 05.06.2018
Atvainojos par blāķi, neesmu vēl iemācījusies šeit darboties.:-D
06.06.2018 20:17 |
 
Reitings 1022
Reģ: 04.11.2017
Autore,
Pagaidām nekā. Ar rītdienu došos pie ģim. ārsta. Tad jau manīs ko viņš teiks. Tikpat labi būs jādzer trankvilizatori, tikpat labi jāiet pie psiho ārsta, kas nenāktu par ļaunu, jo man stress ir bijis jau kopš skolas laikiem. Pēdējo 3 mēnešu laikā tas ir iespaidojis dzīves kvalitāti
06.06.2018 20:19 |
 
Reitings 16
Reģ: 05.06.2018
Lielākoties visas šīs vainas nāk no bērnības un ir psiholoģiskas dabas. Depresija nozīmē, ka kaut kas tiek nospiests, apspiests. Vairumā gadījumu tās ir dusmas. Ja dusmas netiek izpaustas uz āru, ķermenis sāk streikot. Visbiežāk dusmas bērnībā tiek apspiestas, jo gribam klausīt vecākiem, jo bez vecākiem zīdaiņa, bērna gados cilvēks fiziski nevar izdzīvot.
Atbildes uz savām problēmām vari atrast youtube. Ieraksti tur Gabor Mate - When the body says no.
Viņam ir arī grāmata, bet tā maksā kādi 20 - 30 eiro (caur amazon). Ja gribi kaut ko darīt lietas labā noskaties video vai izlasi grāmatu.

Paldies par ieteikumu, modee. Noteikti noklausīšos.
Par bērnību viennozīmīgi piekrītu, pati esmu to izzinājusi. Iepriekš arī minēju, ka esmu centusies visu piedot, saprast un pieņemt, kas iepriekš bijis darīts un no kā ir ciests - lielākoties tas bija tieši attiecībā pret ģimeni, kad manas emocijas tik tiešām tika apspiestas. Lai gan attiecības joprojām ir ļoti sarežģītas, tomēr cenšos ar to tikt galā.
Saprotu arī to, ka pēdējo gadu laikā esmu vairākkārtīgi emocionālos brīžos savas emocijas kaut kādu iemeslu dēļ apslāpējusi. Ne īsti raudājusi un izlikusi emocijas par cilvēku zaudējumiem, par lauzto sirdi, par citām emocionālām lietām, jo biju nospiedusi savas emocijas. Vienīgās, kuras nāca uz āra, bija labsirdības, pozitīvisms un enerģija. Sliktas emocijas tikai krājās. Bet šo mēnešu laikā cītīgi esmu ar sevi strādājusi, lai to visu izraudāt, pieņemt un arī galu galā rast pieredzi, jēgu, zināšanas.
06.06.2018 20:29 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
o jā, vajag tak vispār aizklapēt visus ārstus ciet un uz durvīm uzlikt saulainaaaaaaaaaaaa ieteikumu :)
06.06.2018 20:31 |
 
Reitings 16
Reģ: 05.06.2018
Tas nav tik vienkārši. ( taču būtu labi, ja būtu tik vienkārši aizbrauc atpūties un esi kā no jauna piedzimis)

Tweek ļoti labi atbildēja par @saulainaaaa ieteikumu.
Vienā brīdī esmu jautra un smejos, nākamajā uznāk karstuma vilnis, sausa mute, slikta dūša, paiet nevar. Bail ka nomiršu. Un pēc kāda laika atiet ( man tas ilgst kādas stundas 4)

Personīgi man panikas lēkmes ilgāk par divām stundām nav bijusi, kas jau liekas traki. Nespēju iedomāties, kā tiec galā ar tām, kuras ilgst ap 4!
Pagaidām nekā. Ar rītdienu došos pie ģim. ārsta. Tad jau manīs ko viņš teiks. Tikpat labi būs jādzer trankvilizatori, tikpat labi jāiet pie psiho ārsta, kas nenāktu par ļaunu, jo man stress ir bijis jau kopš skolas laikiem. Pēdējo 3 mēnešu laikā tas ir iespaidojis dzīves kvalitāti

Lai arī ārsti, AD ir labs atspēriens solis, un, ja sanāk atrast īsto psiho ārstu, arī tas ir veiksmīgs sols uz veselības uzlabošanos, tomēr tāpat viss darbs ir tikai ap Tevi, Tavu prātu, sajūtām un vidi. Rakstot liekas, ka pati to lieliski saprotu, bet.. to kontrolēt ir tik grūti. Un tā sasodītā koncentrēšanās. Visu laiku peld gan domas, gan runa, gan jebkāda cita darbība.
06.06.2018 20:37 |
 
Reitings 2185
Reģ: 22.01.2018
autorei,
tas 'uzreiz' vairāk nozīmēja, ka jāiet un jāmeklē citi AD un neiroleptiķi. tos visādi kombinē un mēģina, cilvēki/ārsti mēnešiem un gadiem meklē īstās. adaptol un noofen jau nav īsti nopietni.
06.06.2018 20:39 |
 
Reitings 16
Reģ: 05.06.2018
o jā, vajag tak vispār aizklapēt visus ārstus ciet un uz durvīm uzlikt saulainaaaaaaaaaaaa ieteikumu

Tikai kā gan paralēli tikt galā ar pienākumiem un mazāk patīkamām lietām? :-| Vienreizējs un īslaicīgs pasākums jau nepalīdz.
06.06.2018 20:42 |
 
Reitings 16
Reģ: 05.06.2018
autorei,
tas 'uzreiz' vairāk nozīmēja, ka jāiet un jāmeklē citi AD un neiroleptiķi. tos visādi kombinē un mēģina, cilvēki/ārsti mēnešiem un gadiem meklē īstās. adaptol un noofen jau nav īsti nopietni.

Runājot par to, drošvien traucē tas, ka, manuprāt, laiks ir dārgs, jābauda tagadne.. un atļauties gadiem, kaut mēnešiem, bendēt savu organismu ar zālēm, līdz atrod īstās.. nē, tas nav priekš manis. Es tad labāk mēģinu atrast citas metodes, kas nav intensīva medikamentu lietošana. Gribas cīnīties saviem spēkiem.
06.06.2018 20:47 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits