Liktenis

Šī ir ļoti interesanta tēma.
Izlasot komentārus- vai tā ir laime, veiksme kļūt par miljonāru, slavenību? Kaut vai Elīnas Maliginas gadījums. Būt atraitnei, iegūt bariņu ietekmīgu ienaidnieku (Maligina ģimene), kļūt publiski pazīstamai (visas tenku lapas pilnas ar katru viņas soli), miesassargu nepieciešamība utt. Vai tā ir laime? Miljoni, ko viņa iegūs, neprasmīgi lietoti, izkusīs tikpat ātri, kā sniegs pavasarī. Kas nemāk nopelnīt, nemāk arī noturēt. Vai viņai būs viegli atrast jaunu vīru, kas viņu mīlēs nevis naudu tīkos?
Tā var analizēt katru "veiksmīgo" laimes stāstu. Ideālu dzīvju nav- tā tikai no malas izskatās, zinot atsevišķus faktus, ne kopskatu.
Laime katram no mums nozīmē kaut ko citu. Arī veiksme ir relatīva- vienam darba zaudējums ir katastrofa, citam- iespēja veidot jaunu, labāku karjeru.

Rīdziniece, kas reāli ar tevi notika, ka tu tiiik ļoti nemāki rakstīt?

Liktenis, manuprāt, ir kaut kas tāds, ko pats nevar ietekmēt. Kaut kas, kas neizriet no izdarītajiem darbiem, ceļa virzieniem un tādām lietām. Tas, kas nemainītos ne no kā. Tādēļ ļoti apšaubu, tas tāds filmu termins vairāk.

Dālllija , bet kas tik briesmigs ar tevi notika ka par temu baidies izteikt viedokli. Vispar tada nav ?:-O

Dālija visticamāk pārdzīvo, ka nevar tavus tekstus izlasīt:-D;-)

Un kurs ir tas kas liek ar varu lasit? Bloke un nelasi. Man tragiskak liekas ja par temu nekad nav ko teikt.:-P

Liktenim kā tādam neticu, drīzāk ticu kā lai saka, dzīves ritumam, ko tā sniedz šeit un tagad. Ja man kur neveiktos, vainot likteni būtu manuprāt stulbi,jo tad jau visur var vainot likteni. Drīzāk tas bij' tāds dzīves ritums,kas tanī brīdī notika, un bieži vien mēs neapzināti mainam savu dzīvi, ikdienu ,ne jau liktenis vai zvaigznes .:-)

kas reāli ar tevi notika, ka tu tiiik ļoti nemāki rakstīt?

bet kas tik briesmigs ar tevi notika ka par temu baidies izteikt viedokli. Vispar tada nav

:-D

Vai tas ir liktenis vai nē nezinu. Bet no sava piedzīvotā, vairāk šķiet, ka liktenis piespēlē kaut kādas izvēles un tad pašam ir jāpieņem lēmums, palikt tur pat vai riskēt, izmantot to, ko piespēlē dzīve/liktenis.
Vienīgi saistībā ar savu darba vietu liekas ļoti dīvaini. Zvanīja piedāvāja strādāt (profesija, kas mani arī interesēja, neaizgāju to mācīties, jo netiku budžetā), bet es no sākuma atteicu darba devējam, jo tajā brīdī studēju klātienē un pilnīgi ne tajā sfērā, likās neiespējami - tā teikt nobijos neko neapdomājot. Vakarā visu pārdomājot, ka var tak arī mācīties un strādāt, ka var tak arī mainīt skolu. Tad nu nākamā dienā zvanot atpakaļ, teica, ka jau ir pieņemts cits cilvēks, palikām uz tādu sarunu, ja nu kādreiz vajadzēs, tad mani paturēs prātā. Tā nu pēc 3 dienām bija zvans, ka tai meitenei tā tomēr nav īstā vieta un piedāvāja atkal man. Šobrīd strādāju tur joprojām, nomainīju skolu, pavisam cita profesija, ko biju iesākusi mācīties un pilnīgi NEKO nenožēloju. :-)

Ticu, ka visam, kas notiek, ir nozīme. Neticu liktenim kā jau sarakstītam scenārijam. Varbūt lielos vilcienos jā - piemēram, ka kaut kam bija jānotiek, lai kaut kas cits notiktu, kāds kaut ko saprastu utt. Bet šaubos, ka liktenis paredz noteiktu kāzu, nāves u.c. dienu. Liktenis ir grozāms, bet tādas svarīgas lietas, kurām jānotiek, notiks.