Liktenis

Un ja lemts klut par miljnari tad ta ari bus, pat ja neko nestradaisi.

Kā praktiski tas notiks?

Elina Maligina tikai viens piemers:-P

Man ir divējādas sajūtas par likteni. No vienas puses - es cieši ticu tam, ka es pati varu izdarīt pilnīgi visu, lai mana dzīve izveidotos par tādu, kādu es to vēlos nodzīvot. Šodien, kā reize, biju viena biznesa kouča lekcijā un viņš par šo lietu izteicās tieši tā, kā es to tveru. Nemācēšu pārcitēt precīzi, bet teikuma paustā doma bija - veido savu dzīvi, nevis vienkārši nodzīvo to. Un tiešām, mana pieredze liecina, ka konkrētu mērķu nospraušana, izvēle koncentrēties uz to vai citu dzīves aspektu, noteikti ietekmē kopējo dzīves virzību. To noteikti nevar pamanīt īstermiņā, bet lietas piepildās, kad tajās tiek ieguldīts pietiekami daudz enerģijas.
TOMĒR. Es neticu arī nejaušībām un tam, ka cilvēks pilnībā būtu atdalīts no Visuma, pasaules, sabiedrības. Ja galīgi aizfilozofējamies, tad dabā un kosmosā redzams, ka lietas tomēr notiek pēc noteiktas kārtības. Ir cēloņi, sekas un likumsakarības, kas ietekmē, būtībā, jebko, un tās nav nejaušības vai kosmiskais superbingo.
Tas, ko es ar to visu vēlos pateikt, ir, ka ir cilvēki, kam mūsu dzīvē jānonāk, ir lietas, kam jānotiek, kādam, varbūt, jānomirst, kādam mirklis uz moča maksās kustību kājās... Ir lietas, kas vienkārši atgadās, kurām uzreiz nevar ieraudzīt iemeslus, bet tas nenozīmē, ka tādu nav. Liktenis, manuprāt, ir balanss starp kaut kādu kosmisko stāvokli un brīvo gribu.
Nu, piemēru varu minēt no savas dzīves. Varbūt, liksies nedaudz prasts, bet tomēr - mani vecāki iepazinās stāvot rindā pirmajā Latvijas picērijā. Pēc 19 gadiem mana pirmā darba vieta bija Chilli Pica, vēl pēc 5+ gadiem iepazinos ar nu jau savu labāko draugu, kas uzaicināja sākt strādāt savā picērijā ofisa amatu, pirms pāris gadiem iemācījos picas arī cept, un, guess what, man tas padodas praktiski no pirmās dienas, bez piepūles. Man jau ir bijusi sava picērija, diemžēl bizness neizdevās, bet esmu gatava mēģināt vēlreiz, jo man tas neliek mieru. Mana brīvā griba jebkurā momentā man būtu ļāvusi izstāties no tās picu ballītes, bet es kaut kā neeju pret to, kur mani ved, un, galu galā - dzīve tiešām iet uz augšu. Tajā pat laikā, šobrīd, piemēram, pavisam citā jomā darbojos un redzu arī citu ceļu sev, bet bez tās pieredzes, kas man, lielākoties, bija “piespēlēta”, nebūtu arī tā. Varbūt būtu kas cits - nevar jau zināt.
Par šo tēmu vēl var paskatīties doķenes par “multiverse” - ideju, ka Visums nav viens, bet gan bezgalīgi daudzi, kuros katrā Tu kā indivīds piedzīvo pilnīgi jebkuras situācijas savādāku rezultātu. Piemēram, ej pa ielu, izdomā iet pa labi, satiec savu mūža mīlu un dzīvo mūžu kopā. Citā universā, atkal, izdomā iet taisni, Tev uzkrīt klavieres un Tu nomirsti. Citā ej pa kreisi un izdomā nopirkt loteriju, kurā laimē. Nu, un tā bezgalīgi daudz versiju katram lēmumam, ko pieņemam. Tā ir interesanta teorija, man patīk.

Determinisms — jebkuru notikumu nosaka cēlonis vai cēloņu ķēde, savukārt no jebkura notikuma var noteikt sekas. Nekas nenotiek nejauši vai spontāni. Cilvēkam nav brīvas gribas.

Par vissaprātīgāko uzskatu šo definīciju. It kā jau Albetam Einšteinam esot bijušas aizdomas uz to. Mūsdienu pētījumi it kā apgāž šo teoriju, taču šie pētījumi ir pagaidām tikai vairāk uz pieņēmumiem balstīti.

veido savu dzīvi, nevis vienkārši nodzīvo to. Un tiešām, mana pieredze liecina, ka konkrētu mērķu nospraušana, izvēle koncentrēties uz to vai citu dzīves aspektu, noteikti ietekmē kopējo dzīves virzību. To noteikti nevar pamanīt īstermiņā, bet lietas piepildās, kad tajās tiek ieguldīts pietiekami daudz enerģijas.
TOMĒR. Es neticu arī nejaušībām un tam, ka cilvēks pilnībā būtu atdalīts no Visuma, pasaules, sabiedrības. Ja galīgi aizfilozofējamies, tad dabā un kosmosā redzams, ka lietas tomēr notiek pēc noteiktas kārtības. Ir cēloņi, sekas un likumsakarības, kas ietekmē, būtībā, jebko, un tās nav nejaušības vai kosmiskais superbingo.
Tas, ko es ar to visu vēlos pateikt, ir, ka ir cilvēki, kam mūsu dzīvē jānonāk, ir lietas, kam jānotiek, kādam, varbūt, jānomirst,

precizi!

Vispār man jau patīk. Te laikam visas jūs domājat, ka, jo vairāk piemēru uzrakstīs, jo pārliecinošāka būs izvirzītā hipotēze. Jebkuram no jūsu uzrakstītajiem piemēriem varēs piekabināt abus (pretējus) skaidrojumus.

Elina Maligina tikai viens piemers

Viņa darīja, bija kopā ar to cilvēku. Ne jau sēdēja savā gultā un uzkrita miljons uz galvas.
Liktenis tad jau izvēlas kaut kādus izredzētos - nu nebūs Ganā nabaga izbadējušamies bērnam liktenis būt par aktieri holivudā, ja viņš knapi velk dzīvību un meklē ēst. Tad viņa liktenis sanāktu tikai izdzīvot?

Viņa darīja, bija kopā ar to cilvēku. Ne jau sēdēja savā gultā un uzkrita miljons uz galvas.

ja nu ja to uztver ka darbu......tad sadauska ar smuki stradaja..Jezin cilvek!

Liktenis tad jau izvēlas kaut kādus izredzētos - nu nebūs Ganā nabaga izbadējušamies bērnam liktenis būt par aktieri holivudā, ja viņš knapi velk dzīvību un meklē ēst. Tad viņa liktenis sanāktu tikai izdzīvot?

ja doma labu gimeni, piedzimt laba valsti, but bagatam slavenam tad ja...visiem nespid.ESI LAIPNI SVEICINATA REALITATE;-)

http://spoki.tvnet.lv/aktuali/Afrika/138793/1/2 pat ja smagi stradas , doma siem spid slava, karjera , nauda? Tiemsa tiesam, pat ja stradatu 24/7:-O

Es minu piemēru, lai izprastu tavu likteņa izpratni.

es tev faktus realus liku prieksa....par afriku ta aru neatbildeji.Nu par tiem berniem tais foto

Arī neatbildēji. Tad jau sanāk, pēc kā tad sadala, kuram būs 'labs' un kuram 'slikts' tas liktenis? Pēc dzīves vietas, materiālā stāvokļa ietekmes tomēr?

tev tika atbildets, zel ka nepielec.:-P

Jā, diemžēl tavus tekstus nekādi nespēju te šobrīd uztvert.

Tavos tuksos nav jega , nu pat ied zilinaties.:-P

Ko, lūdzu?

Bezsatura teksti tev, bezjegas. Par temu neizsakies. Un ja butiab te viss pateikts. Pagaidi lai vari komunicet ar sev lidzigi nedomajosu. Adjos amigos;-)

Tas tiešām ir atkarīgs no tā, ko izprot ar vārdu 'liktenis'. Es laikam pievienojos Rīdzinieces viedoklim, jo tas, ka piedzimi Āfrikā jau arī skaitās liktenis. Tā teikt - nebija paredzēts piedzimt turīgā ģimenē, kas dzīvo attīstītā valstī. Tā vietā liktenis ir paredzējis cīnīties par izdzīvošanu Āfrikā. Kaut gan arī nabadzīgo valstu iedzīvotājiem var pēkšņi paveikties. Piemēram, liktenis tieši uz tā konkrētā nabadzīgā cilvēka dzīvesvietu aizved bagātnieku no attīstītas valsts, kurš ziedo un palīdz trūcīgajiem. Tā, ka visādi pēkšņi, neparedzēti notikumi gadās arī dzīvēs, kur jau likās, ka viss ir izlemts un paredzams.

Te diskusijas laikam nevar taisīt, lai raisītu pārdomas un dzīves skatījumus, kā kurš traktē dažādus notikumus - kaut ''picas meitenes'' stāstu var interpretēt citādi, bet interesanti, kas liek katram domāt tā, kā viņš/viņa domā. Beigās izrādās viss veidotājam ir bezjēga.