Gadījuma dzimumakti jeb casual sex

"Cik, Jūsuprāt, liela nozīme ir nopietnām attiecībām salīdzinoši jaunā vecumā (20-30)?", jo cik esmu novērojis mēs dzīvojam pasaulē, kur laulība un ģimene kļūst arvien mazsvarīgāka un cilvēku iespējas veidot savu dzīvi pēc savas patikas nenoved pie vispārēja, acīmredzama cilvēka pašsajūtas uzlabojuma.

atbildot uz konkrēto jautājumu, tad mūsdienās tik tiešām nav obligāts spiediens 20 gadu vecum;a būt ar izveidotām nopietnām attiecībām. Tomēr tai pašā laikā tas nenozīmē, ka ģimene kļūst mazsvarīgāka, to mūsdienās vienkārši veido vēlāk, kad ir nokārtotas pamatvajadzības, nevis kā agrāk precējās pa labi, pa kreisi neskatoties uz to ka abi ar pliku pakaļu un ka nemaz nebūtu ar ko uzturēt pašiem sevi, nemaz nerunājot par bērniem. Lasot pārējo tavu tekstu rodas sajūta, ka neesi painteresējies par to, kāds "pagrimums" ir bijis agrākos laikos, kad precējās piespiedu kārtā, jo tā vajadzēja vai arī jo bija uzcirtuši bērnu, taču tas, ka cilvēkiem bija sabiedrības acīs akceptēta ģimenes dzīve, netraucēja lielai daļai šļūkt pa kreisi, slaktēt savus dzīves biedrus utt. Painteresējies lūdzu ārpus savas pagātni idealizējošās literatūras, kā tad nu tur īsti bija ar to, kas bija akceptēts sabiedrības acīs un kas notika pa kluso šķūņos, vārtrūmēs utml. Tāpat arī neaizmirsti noskaidrot, cik daudzi bija nelaimīgi savās piespiedu vecāku norunātajās laulībās, kuras nebija pieņemts šķirt. jā, īsta laime tajos laikos ir bijusi.

Sociālā antropoloģija ir ļoti interesanta, diemžēl, kuram katram tā nav pa spēkam. Interesanta diskusija, nepareiza vietas izvēle diskusijas ierosināšanai.
Jebkuras vērtības, spriedumi, tradīcijas mūsdienās ir transformējušās, lai pielāgotos. Pamatdoma tiek saglabāta - cilvēkam ir jādzīvo kopienā (ģimene, darbs, līdzcilvēki, draugi), lai izdzīvotu. Pati ideja gan ir nonivilēta līdz "personas brīvības" jēdzienam. Un, tas ir pilnīgi loģiski, jo modernā vide (arī spuldzītes izgudrošana) ietekmē indivīdu - tā domāšanu, ikdienas ritumu un tā tālāk. Savukārt, indivīda domas un uzskati (grupā - to apmaiņa) izraisa uzskatu un tradīciju pielāgošanu indivīda (mūsdienās - arī vairākuma) vajadzībām. Jebkura lieta mums apkārt vai mūsu personīgajos uzskatos nav tik unikāla vai nepieredzēta kā mums pašiem patīk domāt. Nav iespējams distancēties no senču tradīcijām vai domām izslēdzot tās pilnībā. Varu piekrist tam, ka modernajā pasaulē ir aktuāla "individualitātes" problēma, tas, savukārt, noved pie zināmas tumsonības (nespējas izprast procesus gan sevī, gan savā grupā, kopienā). Un, par šo arī ir neskaitāmi pētījumi pieejami - izpratnes trūkums par savu izcelšanos (garīgu un fizisku) izraisa indivīda nespēju integrēties sabiedrībā. Nu, tas tā - ļoti īsi, īsi runājot.

Mans uzskats ir ka lai sāktu attiecības, labākais vecums ir 20-30 gadi.
Jauniem cilvēkiem tomēr ir vieglāk sākt dzīvot, mainīties un pieslīpēties kopdzīvei. Ar gadiem katrs apaug ar savām prasībām un kaprīzēm un ne īpaši grib mainīties.
Es apprecējos 25 gados, biju tam gatavs un nobriedis. Tagad kad bērni jau lieli un diezgan patstāvīgi, saprotu labi, ka tas nenotika vēlāk.
Man ir pazīstami cilvēki kuri apprecējās pirms 20 gadiem, tagad pēc 40, bērni jau savās dzīvēs, paši var baudīt dzīvi savam priekam un patikai.
Par cilvēku neapmierinātību
Jo aukstāks ekonomiskais līmenis, jo cilvēki grib mazāk stundas strādāt un saņemt lielāku algu, sociālos pabalstus un citas privilēģijas no valsts nodokļiem.
Pastāv uzskats, ka ekonomikai visu laiku ir jāaug, jāattīstās un dzīves līmenim arī. Un ja tā nenotiek, vai notiek pārāk lēni, tiek meklēti vainīgie.
Ja skatās uz rietumu sabiedrību, kur dzīves līmenis ir pietiekai augsts, regulāri notiek streiki un protesti.
Ekonomika nevar augt ilgsoši, tā pārkarsīs būs liela vai maza krīze un kritums, tad atkal varēs augt.

Priecajos par diskusiju :-) Butu jauki, ja autors sniegtu atbildi uz jautajumu, vai vina aktiva bibeles bakstisana, ar pena palidzibu, ir rezultejusies ar caurumu taja?

Es, šoreiz, ar tīru savu subjektīvo, fiozofisko viedokli.
Mainoties laikiem, mainās cilvēku izpratne par to, kas ir laime. Tajos pašos 50tajos, 60tajos laimi diezgan mērija pēc tā, vai dzīves apstākļi atbilda sabiedrības uzliktajām dogmām. Atkarībā no tā, kurā valstī un kultūrā dzīvoja, tam arī pielāgojās un skatījās - ja bija viss, kas atbilst laimīga cilvēka aprakstam, teica, ka ir laimīgi, vairāk kautrējās pateikt, ka ir nelaimīgi. Daudz kur pasaulē bija homoseksuāļi, kam nebija atļauts izpaust savu orientāciju. Precējās ar pretējo dzimumu, audzināja bērnus, ārēji tēloja laimīgus. Ja kāds jautāja, teica, ka laimīgi. Neesmu lasījusi, kā bija ārzemēs, bet Padomju Savienībā - ja vīrs bija, bērni bija un ēdiens bija, sūdzēties nebija par ko - laimīga. Sabiedrība vairāk kaunināja par sūdzēšanos.
Šodien cilvēki nebaidās teikt, kā jūtās. Es to negribētu piesiet konkrētam dzimumam, vienkārši cilvēki brīvāk runā par savām sajūtām, vairs nav jākaunas, ja cilvēks ir ar kaut ko neapmierināts. Protams, tāpēc arī biežāk dzird par to neapmierinātību.
Es nedomāju, ka cilvēku laimes pamatā ir tieši romantisku attiecību neesamība. Cilvēkiem ir arvien lielākas komunikāciju problēmas. Mēs šeit, internetā, komunicējam, bet, nospiežot sarkano krustiņu interneta pārlūkam, visa komunikācijas prasme lielai daļai pazūd. Vairākums cilvēku ir bara dzīvnieki. Cilvēkam ir vajadzīga komunikācija. Reālajā dzīvē tās nav, nav draugu. Kad ir lielas ziepes, veido diskusijas forumos, nevis jautā palīdzību draugiem, jo nav tādu īstu draugu. Nav neviena, kam pateikt, ka viss ir sagājis dēlī. Ir paziņas klubam, piknikam, laivu braucienam, hokejam utt. Nav tā drauga, kas kaut vai uzklausīs, ja ne palīdzēs. Sievietes vismaz nekaunās meklēt draudzenes netā, vīriešiem šādas tēmas neesmu manījusi. Bet virziens skaidrs. Tāpēc, manuprāt, cilvēki ir mazāk laimīgi nevis tāpēc, ka neprecas 20 gadu vecumā, bet tāpēc, ka reāli trūkst cilvēcīga kontakta ārpus neta.

Vienas nakts sakari pavisam normāla un no evolūcijas dabīga parādība - tam ar laimi un pagātni nav sakara. Drīzāk sievietes agrāk bija laimīgākas, jo agrāk vīriešī bija vīrišķīgi un sievietes - sievišķīgas - tieši tā kā tam jābūt. Tagad viss sliecās uz otru pusi. Vīriešiem izskalotas smadzenes, ka jābūt baltajiem bruņiniekiem dirsā līdējiem. Sievietes, ka pelnījušas visas tiesības un labumus tāpēc, ka ir vagīna starp kājām pat tad, ja pašas strādā un var nopirkt sev visu. Gluži kā izlutināts bērns - nekad nav gana labi. Laime rodas izaugsmē un sasniegumos. Protams ģeneralizēju - ne visi ir tādi, ne visas ir tādas. Bet lai spriestu par sabiedrību ir jāspriež par vairākumu.

Jolly-Roger Jā, divus. Starp citu šitā ateisma kustība, kas sevī ietver šito milzīgo narcisimu un pārākuma sajūtu, kādu tu izrādi, ir viena no nožēlojamākajām uzvedības pazīmēm. Ateisti ir tādi paši kā vegāni - nevar 3 minūtes ar tādu parunāt pirms viņš bāžas virsū ar savu morālo pārākumu pār citu, tā kā būtu sasniedzis kaut kādu augstāka intelekta pakāpi.
>>
Alexxa Interesantu ideju izvirzīji par cilvēka noslēgšanos sociālā līmenī, kas noteikti kaut kādā mērā ietekmē arī cilvēka pašsajūtu. Runājot par cilvēku kā sociālu būtni, gribētu papildināt ar personīgo pieredzi pirms attīstīto komunikāciju laikmeta.
Varbūt lauku cilvēkiem būs vieglāk rezonēt. Jūs mūsdienās vēl esat dzirdējuši par tādām ballītēm jauniešu vidū, kad viens tur taisa savās mājās vai draugi pie upes sarunā kaut ko uztaisīt un tad viss ciems caur draugu draugiem un paziņām sarodas un iznāk viena liela ballīte? Tajā laikā gribot, negribot notika samērā liela mēroga iepazīšanās un sadraudzēšanās, otru pusīšu atrašana utml. Vai kaut vai tās pašas zaļumballes, uz kurām ciemā salasās 30 cilvēki uz 3 mašīnām un visi mēģina kaut kā nokļūt. Vai tur pa bagāžniekiem vai vairākiem reisiem, vai kājām nākas iet. Mūsdienās jau cilvēki savā starpā sazvanās un uztaisa kaut ko nelielu 5 cilvēku apjomā un tās ir arī vakara beigas. Un tā tie sociālie loki ne tikai nepalielinās, bet arī mēdz sarukt.
Šodien jaunu draugu iegūšanu var saistīt vienīgi ar kaut kāda specifiska hobija atrašanu, kam pateicoties var sameklēt domubiedrus. Interesanti būtu zināt, kāpēc tieši noticis šāds atvērtuma zudums mūsu sabiedrībā (ja jūs tādu arī esat novērojuši).
>
Bet, ja ir tā, kā tu saki, ka cilvēki nebaidās teikt kā jūtas, tad kāpēc cilvēki ir pārstājuši runāt par savām problēmām ar saviem draugiem? Es gribētu atgriezties atpakaļ pie tā, ko mums saka mediji un sociālie tīkli, jo neviens jau facebookā un instagramā neliek savu sūdīgo dienu aprakstus, tieši pretēji - liek ceļojumus uz havajām vai paaugsinājumu darbā, vai kāda restorāna apmeklējumu. Un tad pārējie, kas šādu redz, sāk kaunēties par savām problēmām, jo "paskat cik citiem labi iet, a es te knapi turos".

Kādas ir Jūsu domas par pēdējos ~20 gados publikai sēdināto variantu, ka gadījuma dzimumakti ir jaunais trends, atrast partneri vienam vakaram ir normāli pavadīts vakars, cilvēkam otra puse nav vajadzīga, jaunības dienās vajag iztrakoties. Rupjāk sakot sabiedrībai tiek teikts, ka "pa*išanās apkārt" ir normāla parādība.

Nedomāju un neredzu ka kāds propogandē vienas nakts sakarus. PSRS laikos un kādu laiku pēc cilvēki bija nospiesti, jo visi taču zināja ka "PSRS nav seksa". Bet tagad cilvēkiem ir parādījusies iespēja dzīvot kā viņi grib un gulēt ar ko grib un cik bieži.

Cik, Jūsuprāt, liela nozīme ir nopietnām attiecībām salīdzinoši jaunā vecumā (20-30)?

Te nu atkal katrs izvēlās ko grib, kādam vajag attiecības un bērnus jau 18 gados, kāds attiecības vispār negrib, cits ir aseksuālis un t.t. Nav te nekādas lielas nozīmes.

Domāju, ka lielākai daļai mūsu vecāku, pirmie bērni jau pieteicās pirms 25, bet mūsdienās šajā vecumā par to neviens nedomā, lai arī bioloģiskais pulkstenis savu laika zonu nav mainījis jau vairākus gadu tūkstošus.

Nav īsti laika domāt par bērniem tajos 25, jo ir darbs + mācības, kas bieži liek cilvēkiem domāt par bērniem tikai kad viņiem jau ir tā ap 30.

Jolly-Roger Jā, divus. Starp citu šitā ateisma kustība, kas sevī ietver šito milzīgo narcisimu un pārākuma sajūtu, kādu tu izrādi, ir viena no nožēlojamākajām uzvedības pazīmēm. Ateisti ir tādi paši kā vegāni - nevar 3 minūtes ar tādu parunāt pirms viņš bāžas virsū ar savu morālo pārākumu pār citu, tā kā būtu sasniedzis kaut kādu augstāka intelekta pakāpi.

Divi caurumi - tas ir labi. Tagad ievelc siksninu tai izvarotajai pasaku gramatai, iekar sev kakla un izmanto to ka binokli :)

fiestar, ko tur muldi. mebāžos virsū ne ar ateismu, ne vegānismu. īsāk sakot - man nav sarunu ar tādām personām VISPĀR.

fiestar, ko tur muldi. mebāžos virsū ne ar ateismu, ne vegānismu. īsāk sakot - man nav sarunu ar tādām personām VISPĀR.

Sveiks, Rudolf :) Ziemassvetku vecisa uzticamais paligs.

Sociālajā antropoloģijā nav termina "tēloja". Būtu jāsāk ar to.

Laimes sajūta jau rodas pašu galvās.. ir faktori, kas to ietekme.. protams, līdzcilvēks, kas liek Tev justies labi to laimes sajūtu pastiprina.. un ne vienmēr šie cilvēki ir tikai 2.pusītes.. tie var būt arī vecāki, māsas, draugi, kaimiņi..
Ja ilgstošas attiecības ir destruktīvas .. tas parādīs partnerus tikai nelaimīgākais.. bez gadījuma sakariem.
Es savās pirmajās nopietnajās attiecībās jutos šausmīgi.. vēlāk sekojošà brīvības garša vairoja tikai dzīvesprieku :)

Fiestar:

Jolly-Roger Jā, divus. Starp citu šitā ateisma kustība, kas sevī ietver šito milzīgo narcisimu un pārākuma sajūtu, kādu tu izrādi, ir viena no nožēlojamākajām uzvedības pazīmēm. Ateisti ir tādi paši kā vegāni

akjelcikvar:

fiestar, ko tur muldi. mebāžos virsū ne ar ateismu, ne vegānismu. īsāk sakot - man nav sarunu ar tādām personām VISPĀR.

Tātad, Jolly-Roger = akjelcikvar?
..
Jolly-Roger:

Sveiks, Rudolf Ziemassvetku vecisa uzticamais paligs.

Tas jāsaprot kā profilu sajaukšanas slēpšana?

Vecītis. :D

Tātad, Jolly-Roger = akjelcikvar?

Tas jāsaprot kā profilu sajaukšanas slēpšana?

Tas jasaprot, ka mes ar akjelcikvar dodamies uz bacnicu laulaties. Ceru, ka dievam nebus iebildumi, ka es laulajos ar ziemelbriedi :)
Prieks, ka tev tada interese :)

Ceru, ka dievam nebus iebildumi, ka es laulajos ar ziemelbriedi

Ja nopietni, tad nebūs ar. Vienīgi tad vārdam laulība būs plašāka nozīme. Šī vārda nozīmes paplašināšana arī ir vienīgais iebildums pret vīrieša-vīrieša, sievietes-sievietes un cilvēka-necilvēka laulību.

Nav īsti laika domāt par bērniem tajos 25, jo ir darbs + mācības, kas bieži liek cilvēkiem domāt par bērniem tikai kad viņiem jau ir tā ap 30.

+++

Es domāju, kad tikai kontracepcijas daudzveidība ir novedusi pie casual sex, nebūtu tik plaši visiem pieejama, būtu katram pa 5 bērni 20 gados. Padomju laikos labi, ja bija prezervatīvi nemaz nerunājot par senākiem laikiem, kad 15 bērni bija katrā ģimenē, jo nebija jau nekādu mākslīgo izsargāšanās līdzekļu un pārguļot varēja ar pirmo partneri palikt stāvokli vai dabūt sts.

Nav īsti laika domāt par bērniem tajos 25, jo ir darbs + mācības, kas bieži liek cilvēkiem domāt par bērniem tikai kad viņiem jau ir tā ap 30.

Un ap 30 gadiem darba vairs nav? Un mācības arī tad vairs nav vajadzīgas?