Gadījuma dzimumakti jeb casual sex

Fanošana par tūkstošiem gadu senām tradīcijām neko labu par cilvēku neliecina Pirms tūkstošiem gadu bija arī bērnu upurēšana, saules pielūgšana un nāve pirms 30. jubilejas.

Var atsijāt normālas lietas, ne izcelt tieši ''sliktās'' tradīcijas un nozākāt, ja uzskata, ka bija labas lietas arī agrāk.

https://www.youtube.com/watch?v=lOJTLcGVdJA&index=13&list=RDAWfZVnA6WFw
Dakota - Kurtizāņu ugunskurs

delusion Es domāju manu mērķi var viegli noteikt izlasot pirmo diskusijas postu. Gribēju izveidot filozofisku diskusiju, kur katrs piedāvā savu viedokli par to - "Cik, Jūsuprāt, liela nozīme ir nopietnām attiecībām salīdzinoši jaunā vecumā (20-30)?", jo cik esmu novērojis mēs dzīvojam pasaulē, kur laulība un ģimene kļūst arvien mazsvarīgāka un cilvēku iespējas veidot savu dzīvi pēc savas patikas nenoved pie vispārēja, acīmredzama cilvēka pašsajūtas uzlabojuma. Man liekas interesanti. Dažādas perspektīvas - iespējama jaunu ideju veidošanās.
>>
Diemžēl diskusija sākās ar "A kas tev teica, ka sievietes ir nelaimīgākas" un turpinājās ar manas perspektīvas nodiršanu. Neviena no Jums ar neko jaunu klajā nenāca. Noskaidroju tikai, ka "tradīcijas mainās" un "tradīcija - bērnu dedzināšana un verdzība", un visspožākais - kaut kā nonācām pie manām iespējām dabūt seksu.

Manuprāt, attiecības veido pieredzi - pozitīvu, no kuras var paņemt daudz ko nākotnei. Vieglprātīgi jājamzirdziņi - neredzu, ko pozitīvu baigi dotu ilgtermiņā. Un pie tam ko nevarētu dabūt attiecībās. Tādēļ domāju, ka normāli sākt veidot attiecības zem 30, kas zina, varbūt uzreiz sanāk laba saderība. Jā, varbūt šķirsies, bet tad būs skaidrs, ko un kā katram gribas turpmāk.

https://www.youtube.com/watch?v=ZvECi0Lifxc
Kaspars Dimiters - Latvijas mezcirša dziesma jeb Zelma

Uzskatu, ka robežu zušana nenāk par labu.
Tāpat cilvēki iekšēji ir daudz nelaimīgāki.
Ejam bedrē.

Rīdziniece, tev tie linki neapnika? Domā kāds ver vaļā?

https://www.youtube.com/watch?v=0cGzqR2Wopw
Kaspars Dimiters - Baigi gribas

Rīdziniece, tev tie linki neapnika? Domā kāds ver vaļā?

izlasiju un secinaju ka pareizi daru ka sito sviestu nelasu. :-P
un atkartoju te viss slikti tikai tam, kam nav seksa, nav drauga, nav gimenes, neprec kuras vai nav bernu lai ari pasas grib.
parejas bauda dzivi. Tads interesants fakts iznak lasot komentarus...
04.06.2018 23:18 |
UN TEMA JAU IZSMELTA...:-P

Cik, Jūsuprāt, liela nozīme ir nopietnām attiecībām salīdzinoši jaunā vecumā (20-30)

Ja ir stabilas un saturīgas attiecības daudzu gadu garumā, tad šādi cilvēki ir laimīgāki par tiem, kuriem tādu nav, procentuāli ņemot. Ar konkrētu skatījumu nākotnē, mērķiem, atbildības sajūtu, dzīves garšu. Varbūt dažreiz tas šķiet stresaināk, taču noteikti ir tā vērts. Turpretī daudzi no tiem, kas ir vieni (nesaku, ka visi) kaut kā bezmērķīgi plūst pa dzīvi. Kaut kas viens nesanāk, mēģina kaut ko citu, paši īsti nesaprotot, vai un kam tas vajadzīgs. Ja arī plāns A un B pajūk, ir taču plāns C, atmest visam ar roku, jo iegriezīsi jau tikai pats sev.
Cita lieta, ka tādus cilvēkus var uz vienas, varbūt divu roku pirkstiem saskaitīt. Ja jāizvēlas starp kaut kādām attiecībām un nekādām, labāk tad jau otrais, manuprāt.

Duujaa Nu jā es šim piekrītu, jo nodarbojoties ar vienas nakts sakariem cilvēks ne tikai negūst pārāk vērtīgu pieredzi nopietnu attiecību veidošanā (netiek veicināta konfliktu risināšanas un sadzīvošanas spēja), bet iesaistītās puses pakļauj sevi arī dažādiem riskiem, piemēram, vienpusējas ieķeršanās partnerī (cilvēku loks ar kuru kāds ir ar mieru stāties seksuālās attiecībās ir neapšaubāmi lielāks nekā cilvēku loks ar kuru veidot nopietnas attiecības), pakļauj sevi STS, jo partneri ne vienmēr ir zināmi un iepazīti utml. Rezultātā veidojas bezjēdzīgas drāmas cilvēku ikdienā.

https://www.youtube.com/watch?v=-OwDdEwgAes&list=RD-OwDdEwgAes&t=12
Metronoms - Nāk Nakts (Asaru Krelles)

Fiestar, tavas tēmas problēma ir tā, ka tu dzīvo fantāzijas pasaulē. Tu jautā, ''kādēļ sievietes IR kļuvušas nelaimīgas'', bet vienlaicīgi nespēj piedāvāt nekādu pamatojumu tam, ka sievietes IR kļuvušas nelaimīgākas. Tu uzdod jautājumus par izfantazētu situāciju it kā tā būtu reāla. Tik pat labi tu vari jautāt, kādēļ Mēness ir siera ritulis, un sūdzēties, ka no tevis prasa šāda apgalvojuma pierādījumus un vispār to neuztver nopietni. Skaidrs, ka tevi neuztver nopietni. Kur ir tavi pierādījumi, ka pāreja no LPSR vispārējā pagrimuma uz ES un demokrātiju ir rezultējusies sieviešu laimes kritumā? Šāda, turklāt ļoti stingra, ticība ir dīvaina - maigi izsakoties. Tevis paša postotais pētījums uzrāda laimes pieaugumu ES, bet tu to pilnīgi ignorē.

mēs dzīvojam pasaulē, kur laulība un ģimene kļūst arvien mazsvarīgāka un cilvēku iespējas veidot savu dzīvi pēc savas patikas nenoved pie vispārēja, acīmredzama cilvēka pašsajūtas uzlabojuma.

Jā, kādēļ gan neiepostot pētījumu un tad ņemt vērā tikai tos iegūtos datus, kas tev personīgi patīk? Un izlikties, ka pārējie neeksistē? Šī situācija liecina tikai par to, ka tu bez izpratnes pārņem Pītersona idejas un no apziņas izspied visu, kas ar tām ir pretrunā. Pītersons strādā Kanādā un pētī Kanādu. Latvija nav Kanādas province. Pat Rietumeiropa no Kanādas un ASV ir būtiski atšķirīga, nemaz nerunājot par Eiropas postpadomju valstīm.

Fiestar, izlasīju tēmas pieteikumu un, piedod, pirmā doma - izskatās, ka mēģini kaut ko glorificēt, visdrīzāk kaut ko par ko pašam nav īsti pārliecības, vai kur esi vīlies dzīves gaitā. Tālākie argumenti likās diezgan pamatoti, bet tie ir diezgan vispārināti un defaultā varētu pamatot dažādus skatupunktus.... Līdz pieminēji Jungu un:

Man liekas diezgan jocīgi mūsdienās uzskatīt, ka 10 tūkstošu gados pilnveidotas tradīcijas un vērtības, kas nāk no cilvēces kolektīvās pašapziņas, var vienkārši tikt izmestas pa logu

Mēģināšu iedot jaunu skatupunktu Tavai domai, jo Jungu uzskatu par klasiķi "kolektīvās zemapziņas" jomā, bet esence domai ir tāda, ka viņš ir tikai un vienīgi atklājis pamatojumu mūsu stereotipiem, tie tiešām mūsos ir iesakņojušies 10tiem tūkstošu gadu;-). Tomēr tas nenozīmē, ka mums tiem jāturpina akli sekot, jo attīstoties ekonomikai, kad sievietes arī spēj sevi tīri labi nodrošināt un laikos, kad fiziskais spēks zaudē savu ģimenes nosargāšanas funkciju, cilvēkiem parādās lielākas izvēles brīvības - brīvība būt tam, kas ir viņa dvēseles aicinājums. Tā kā man liekas, mums ir jācenšas atmest šie stereotipi par seksa mašīnām un bērnu ražošanas mašīnām, tāpat kā lielākā daļa pētījumu, kuri tikai un vienīgi apstiprina kārtējo stereotipu dziļo sakni. Katrs cilvēks ir indivīds, katram laime sava un jauki, ja satiekas 2 cilvēki, kuri spēj viens otru papildināt mūža garumā.

nodarbojoties ar vienas nakts sakariem cilvēks ne tikai negūst pārāk vērtīgu pieredzi nopietnu attiecību veidošanā (netiek veicināta konfliktu risināšanas un sadzīvošanas spēja), bet iesaistītās puses pakļauj sevi arī dažādiem riskiem, piemēram, vienpusējas ieķeršanās partnerī (cilvēku loks ar kuru kāds ir ar mieru stāties seksuālās attiecībās ir neapšaubāmi lielāks nekā cilvēku loks ar kuru veidot nopietnas attiecības), pakļauj sevi STS, jo partneri ne vienmēr ir zināmi un iepazīti utml.

Ja tā ir, tad tas pierāda, ka cilvēka domāšana mīlestības jautājumā šajā gadījumā iet caur sexu. Tas parasti novērojams sievietēm, ne vīriešiem.

Rudens Paldies par izklāstu, es saprotu Tavu domu. Nav šaubu, ka cilvēki laika gaitā daudzos dzīves jautājumos ir pareizi mainījuši ilsgstošus uzskatus un vērtību skalu. Jautājums vai pastāv tādas vērtības kas stāv pāri laika ritējumam un ja nav, tad kādā laika posmā jaunās vērtības/tradīcijas pārņem vecās. Atbildes uz šādu jautājumu nav.
>>
Man šobrīd ir grūti pieņemt ideju, ka mēs esam krasas tradīcijas maiņas punktā, kas jau nez cik ilgu laiku ir bijusi cilvēka kolektīvajā zemapziņā un, ka tradīcijas maiņa ir pareizais solis sabiedrības attīstībā. Es drīzāk uzskatu, ka ģimenes veidošana ir jēgpilnais dzīves pavadīšanas modelis (kas apmierina gan vīriešus, gan sievietes) un atkāpes no tā ir izņēmuma gadījumi, nevis dzīve vienam ar karjeru, hobijiem un draugiem ir pietiekama, un attiecības ir tikai bonuss. Manuprāt, cilvēki bieži ir dzīvē apmaldījušies, dzīves jēgas meklējumos, papildus šo saku arī pēc personīgās pieredzes, un tieši atbildības uzņemšanās (vai tās būtu rūpes par otru pusīti vai bērniem) rada vislielāko lietderības un nepieciešamības sajūtu un izraisa motivācijas pieaugumus.
Vēl jāņem vērā arī tas, ka pasaulē ir daudzas konservatīvākas sievietas, kas nemaz neiebilst pret esošajām tradīcijām un dzimuma lomām. Viņas ir apmierinātas ar nopietnu attiecību veidošanu, bērnu audzināšanu un mājas uzkopšanu. Lai arī forumā šķiet liels vairākums ir par veco tradīciju maiņu, realitātē tas var nemaz neatblist publiskajam konsensam.
Iespējams, neveselīgi uzskati, bet nu tādi viņi ir.:-D
>>
probability Es šitam metu mieru, jo es nezinu vai es tulkoju to pētījumu nepareizi vai kas, jo es to sevis augstāk citēto izprotu savādāk kā Tu. Varbūt mans trūkums angļu valodas izpratnē. Katrā ziņā atvainojos, ka pirms diskusijas veidošanas neveicu attiecīgo pētījumu Latvijas teritorijā. Zinātne Padomju laikos bija augstā vērtē. Извините, товарищ.

Fiestar, man liekas, ka galvenā vērtība, kas stāv pāri laikam ir sirdsapziņa - to neviens nekad nav atcēlis. Ja dzīves pēdējās dienās varēsi pats sev paskatīties acīs un pateikt, ka esi dzīvojis pēc savas sirdsapziņas, nevis citu cilvēku pareiziem viedokļiem, tad pilnīgi droši varēsi sev uzsist pa plecu;-). Šajā pasaulē esam nākuši mācīties, ja šobrīd

tieši atbildības uzņemšanās (vai tās būtu rūpes par otru pusīti vai bērniem) rada vislielāko lietderības un nepieciešamības sajūtu un izraisa motivācijas pieaugumus.

, tad šobrīd tā ir Tava prioritāte dzīvē un Tev tas ir pareizi.
Savā būtībā, piemēram, es arī esmu "konservatīva" sieviete, bet man laikam kas cits dzīvē jāmācas, tāpēc pašai arī pa dzīvi "jācīnās":-D

Lasot diskusiju, nepamet sajūta, ka gandrīz visas pieņem kā faktu, ja cilvēks jaunībā laiž pa labi, pa kreisi, jājas ar visu kas kust un kas nekust, tad viņš visu mūžu tāds arī būs, jo tā ir itkā viņa sūtība, kuru liela daļa noliek, kā nepareizu dzīves veidu. Man jau šķiet, ka katrs dara tieši tā, kā attiecīgajā vecuma posmā vēlas darīt. Un ir laimīgāks gan tas/tā, kas 20 gados jau uztur nopietnas attiecības, gan tas/tā, kas jājas riņķī. Jo viņi attiecīgajā vecuma posmā tā vēlas. Un ja, kāds nav laimīgs ar savu dzīvi, tad viņam pašam būtu sevi jāanalizē, kāpēc un kas trūkst.
Kā arī nav jāuztur obligāti nopietnas attiecības tikai tāpēc, ka tā uzskata daļa sabiedrības. Pēc manām domām, nopietnas attiecības veido tikai un vienīgi ar cilvēku, kuru mīli. Visi pārējie ir tikai izklaide, kur seksam piekrīt abas puses.

Oj, visu diskusiju nelasīju, kaut kur 4. lapā pazudu, bet ko es domāju... Ja godīgi, es ticu, ka katram savs. Kādu dara laimīgu mātes/sievas loma, kādu veiksmīgas uzņēmējas loma, kādu varbūt bezrūpīgas mīļākās loma, mēs esam ļoti dažādi, vajag uztraukties par savu laimi, nevis spriest par to, cik kāds cits ir laimīgs un vai tiešām kāds var būt laimīgs bez bērniem utt, laiks atmest stereotipus,
Kā domāju es... Es nezinu, es nedomāju par to, kādā vecumā ko vajadzētu. Pati priekš sevis jūtos šobrīd labi, kad man visās jomās ir +/- balanss, atliek laiks gan profesionālajai izaugsmei, gan attiecībām, gan izklaidēm/draugiem/hobijiem utt, bērniem/kāzām vēl neesmu gatava, bet arī vienas nakts sakari jau neinteresē. Vai es būtu nelaimīga, ja šobrīd būtu viena? Droši vien, ka nē, es jutos labi viena. Vai es būtu nelaimīga, ja tā arī nekad neizdotos izveidot ģimeni? Nu domāju, ka jā, bet tāpat ar to laimei nepietiktu, vajadzētu vēl karjeru, bla bla bla :D Bet ja man būtu jāizvēlas- veidot ģimeni ar vīrieti, ar ko īsti laimīga nebūtu vai palikt vienai, es paliktu viena, nevis, citējot vienu manu precēto paziņu ar bērniem, "būtu sasieta ķēdēs" :D