tu/jūs

Es nekad pati neatļautos uzrunāt uz "Tu", ja pats kolēģis to neprasītu. Lielākoties man ir gadījušies tādi kolēģi, kas uzreiz pasaka, ka nevajag uzrunas pieklājības. Mani uzrunā visādi, bet īpaši nepievēršu tam uzmanību, jo nav svarīgi, lai uzrunātu uz "Jūs".

Es visus uzrunāju vienskaitlī, ja vien viņi nav sveši un vismaz par paaudzi vecāki.

Man automatiski nak ara Jus mazak pazistamiem cilvekiem. Cita lieta ir, ja persona ierosina pariet uz Tu

Es pati bieži ierosinu pāriet uz "Tu", ja īsti nevar saprast, kā konkrēto cilvēku uzrunāt.

Visā manā uzņēmumā ir 3 cilvēki, kurus uzrunāju uz "Jūs" - mans priekšnieks un divi kungi gados. Visi pārējie viens otram esam "Tu".

Es arī nekad pati neatļautos uzrunāt uz "Tu", ja pats kolēģis neirerosina. Un arī automatiski nak ara Jus mazak pazistamiem cilvekiem. Ja nu vienīgi kādi studenti/praktikanti vai tiešām vienaudži.

Pārsvarā tomēr kolektīvā uzrunājam viens otru uz "Tu". Tikai pāris personas no augstākās vadības Latvijā uzrunāju uz Jūs, jo, godīgi sakot, esmu ar viņiem vispār runājusi uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas reizes, bet kopumā kolektīvā nostāja tomēr ir uzrunāt uz "Tu". Kas attiecas uz kolēģiem/augstākās vadības vadītājiem ārpus LV... tur jau nav problēma - uzruna vienmēr ir "You", bet no sajūtas un runasveida tomēr vairāk nolasās tāda "Tu" attieksme, nekā "Jūs". Strādāju ļoti lielā uzņēmumā.

Manā kolektīvā būtu ļoti jocīgi, ja kāds kādu uzrunātu uz jūs, tad nu es arī visus uzrunāju uz tu, mani arī. Ārpus darba pat īsti neiznu... gan tā, gan tā.

Darbā vienmēr visus uzrunāju uz "Jūs" neatkarīgi no vecuma- 18 vai 80. Uz "Tu" pāreju tikai tad, ja uzrunātais izsaka tādu vēlmi vai ja kolektīvā pieņemts visiem lietot uzrunu "Tu".
Pieklājības nekad nevar būt par daudz un uzruna "Jūs" ir viena no tām.

Skatos pēc situācijas- ja sarunājos ar augsti stāvošu vadītāju vai cienījama vecuma mazpazīstamu kolēģi- tad automātiski “jūsoju”. Vēl uz “jūs” uzrunāju tos ļoti atturīgos/lepnos kolēģus, kuri jau ar attieksmi un degunu gaisā vien pieprasa pret sevi izsmalcināto “jūs”. Ar pārējiem uz “tu”- jo draudzīgāks un saliedētāks kolektīvs, jo mazāk ir “jūsošanas”. Pati uzreiz ierosinu uz manu pusi “nejūsot”, bet uzrunāt normāli uz “tu”- personīgi es tā jūtos komfortablāk. Bet citus uz “jūs” nav nekāda problēma uzrunāt- atkarīgs no cilvēka pretī.

Manā darba vietā/valstī visi viens otru uzrunā uz "Tu" uzrunāt uz "jūs" skaitās nesmuki, tam ir pavisam loģisks izskaidrojums un šķiet pieņemams.
Latvijā cita kultura, cita mentalitāte, tādēļ arī vienmēr uzrunāju uz "Jūs", līdz netiek sarunāts pāriet uz "Tu".

Man nepatīk , ja mani uzrunā uz Jūs un pašai nepatīk tā uzrunāt

Nedaudz ārpus tēmas, bet man savukārt nepatīk, ja pieņemsim kkādā coffee inn barista mani kā klientu uz tu uzrunā

Uz Jūs.. ar pašiem tuvākajiem kolēģiem uz Tu, pat, ja viņi ir manu vecvecāku gados, bet tikai tāpēc, ka paši tā palūdza.. vienīgu izņēmumu ar attālākajiem kolēģiem pieļauju, uzsākot uzrunu uz Tu, ja kolēģi ir manā vecumā/jaunāki, tad tur automātiski ir Tu

Zajcheens
Man arī tas liekas neprofesionāli- klientus uzrunāt uz "tu". Ārpus profesionālām attiecībām "tu" ir nevis draudzīga, bet familiāra attieksme. Līdzīgi kā privātajās attiecībās uzruna:" Ei, tu, ar to resno dibenu!"

Es uz "Jūs" uzrunāju tikai savu priekšnieci, jo viņa ir cien. vecumā un man vienkārši kaut kā vēl nenāk ārā "tu". Kaut gan pēdējā laikā aizvien vairāk liekas, ka varētu uzrunāt uz "tu", bet tad jau redzēs, tikai, ja viņa pati to ierosinās. Mani gan visi uzrunā uz "tu", jo laikam jau tāpēc, ka esmu pati jaunākā visā kolektīvā, turklāt pati justos ļoti neērti, ja mani uzrunātu uz "Jūs" (nejūtos tik īpaša). Mums kolektīvs ļoti tuvs, kā ģimene, tāpēc "jūsošana" šeit nav pārāk sastopama.

Visus uz Jūs, neatkarīgi no vecuma.

Es gan par sevi jaunākus kolēģus, gan vecākus kolēģus uzrunāju uz "Jūs". Protams, ja kolēģis pats ir ierosinājis pāriet uz "Tu", tad arī tā uzrunāju, bet pirmā gan nepiedāvāju pāriet uz "Tu".

Vispār visus cilvēkus, kas vecāki par pusaudza vecumu uzrunāju uz jūs, pat ja tie ir bijuši mani padotie, iznemot, ja mani lūdz pāriet uz Tu. Iznēmums, protams, gimene un draugi. Arī pati dodu priekšroku šai pieklājības formai, nekad tas nav licis justies neērti. Bet otrādi gan ir bijis - kad cilvēks nejūt robezu, ir neaudzināts vai bez iekšējā smalkuma un uzrunā mani uz "Tu" pilnīgi nevietā - tādā gadījumā sevī jūtu, kā raisās neliela nepatika pret šādu familiaritāti. Esmu pat aizrādījusi.
Neesmu vēl īsti sapratusi, ko darīt situācijās, kad otrs ierosina pāriet uz "Tu", kaut gan es labāk pieturētos pie "Jūs". Jo šī uzruna tomēr pasvītro savsarpējo cienu, lauj paturēt robezas un reizēm vispār kopējai atmosfērai nāk tikai par labu. It kā pieklājība prasa, lai piedāvājums tiktu pienemts. Ar smaidu atbildēt "saglabāsim Jūs", nezinu

Random klienti tas ir pavisam , kas cits. Parasti jau intuitīvi jūt , klientu , kurām gribas papļāpāt un kurš ir lietišķais , kuram gribās visu oficiāli un über pareizi ....