4 zobi. Divi bija pamatīgi traumēti, atšķelti, labi ka plaisa neaizgāja uz sakni, tad visticamāk būtu nepieciešami implanti, divus pārējos taisīja pie reizes, jo bija nedaudz šķībi, lai rindā visi smuki. Kopā bija 3 vizītes, no pirmās līdz pēdējai 2 nedēļas. Tīra porcelāna (bezmetāla keramika) kroņi.
Pirmajā vizītē bija ārstēšana, sagatavošana – augšējo žokli sašpricēja. Visus 4 zobus depulpēja t.i. izņēma nervus un aizpildīja kanālus. Tad uztaisīja rentgenu, apskatījās, cik labi aizpildīti kanāli, tad sūtīja uz ortopēdiju pirmreizējai apskatei. Pirmā vizīte bija diezgan fiksa un pilnīgi neko nejutu, ļoti labi sašpricēja un nekas ne sapampa, ne bija slikti. Viņi vēl jautāja pirms tam vai ēdu, vai nelietoju alkoholu vai kādas zāles, vai nav alerģiju, procesā visu laiku ik pa brīdim jautāja, kā jūtos, vai nekas nesāp.
Otrajā reizē ortopēdi ar dažādiem urbjiem slīpēja nost dabīgos zobus, salūzušajiem zobiem lika stiklšķiedras tapas, līdz palika tādi 4 nelieli balti mietiņi, 2 no tiem bija tapas, 2 apvīlēti dabīgi zobi, izskatījās pēc piraijas vai jocīga vampīra (augšā bija spogulis griestos). Tad vairākas reizes noņēma žokļa nospiedumus. Pēc nospiedumiem uzreiz uztaisīja pagaidu kronīti – visi 4 gab. zobi vienā gabalā, bet izskatījās labi. Tas lai nestaigātu apkārt kā vampīrs, jo nedēļu vajadzēja gaidīt kroņu izgatavošanu laboratorijā. Šī otrā vizīte bija ilgākā, kādas 3 stundas, bez anestēzijas, nedaudz nepatīkami bija kad lika pagaidu kroni, bija kaut kādas sīkas metāla stieplītes – tās kaut kur dūrās smaganās, bet tā urbšana nesāpēja, tikai jocīgas sajūtas no vibrācijas. Pagaidu kronis bija biezs un es pēc uzlikšanas šļupstēju, sākumā nevarēju skaidri parunāt, bet pēc treniņiem pieradu un bija ok.
Trešajā reizē noņēma pagaidu kroni, kaut ko vēl urba, ik pa brīdim lika kroņus, tad atkal urba, slīpēja kroņus, līdz beigās uzlika pavisam. Krāsa perfekti sakrīt ar pārējiem, izskatās precīzi kā mani dabīgie zobi, pēc sajūtām tieši tāpat, kā dabīgie. Zobu biezums no pagaidu biezā kroņa mainījās uz dabīgu un atkal no jauna mācījos runāt, pēc pāris dienām pieradu. Teica, ka kopjami kā dabīgi zobi, bet pajokoja, ka pudeles korķus gan taisīt vaļā nedrīkstot.
Tā kā tas bija ārzemēs un trešās pasaules valsts budžeta sponsorēts pasākums, par cenām neko nemācēšu teikt. Kad parēķināju, ka man par to vajadzētu maksāt, tad, piemēram, Stomatoloģijas Institūtā, kur cenas cenrādī ir rakstītas no (bet ne līdz) un līdz ar to gala cena nemaz nav skaidra, ar rentgenu, konsultācijām, kanālu ārstēšanu tīrā porcelāna kroņiem sanāktu vismaz 5190€, bet slīpēšanu, tapu ievietošanu, nospiedumu noņemšanu un vēl daudz ko man cenrādī neizdevās atrast. Es drīzumā iešu uz minēto Stomatoloģijas Institūtu pie studentiem, būs ļoti interesanti paskatīties, kā tas viss notiek ar studentiem Latvijā. Tā kā studenti būs ārzemju, var būt pat tie paši Indieši, iespējams, nejutīšu vispār nekādu atšķirību. Ceru, ka te Latvijā vismaz nebūs sliktāk, man tur diemžēl pilnīgi visu nepaguva savest ideālā kārtībā, vēl laimīgā kārtā paguvu pierakstīties te Latvijā pēdējā brīdī, jo šiem tieši pēdējās nodarbības semestrī.
Nav jau tā, ka baigi negribas maksāt, bet es pirms tam biju vairākās klīnikās Latvijā un sajūta reāli ir, ka grib tikai paņemt naudu un nekāda profesionālisma. Vienā klīnikā gribēja tūlīt uzreiz raut ārā ar visām principā veselajām saknēm un tik skrūvēs implantus ar tūlītēju slodzi, implanti ar kroņiem 3600€ un vēl papildus izdevumi. Tā kā man no zobārstiem bija paniskas bailes, metāla skrūvēšanai es nepiekritu, man pat lai aprastu ar domu vajadzētu pāris nedēļas. No studentiem, pie tam ārzemju, tik ļoti bail nebija, jo stundents taču nav zobārsts :D Kad pirmoreiz iesēdos krēslā, visa aparatūra trīcēja, bet ar mani tā čubinājās, mierināja, visu ļoti profesionāli pastāstīja, jokoja, ka reāli pie reizes izārstēja arī bailes no zobārstiem, es tur jutos kā mājās un gāju ar prieku.
114
