Dzēlieni, injekcijas un akupunktūra
Lai gan kopš Bodoga Beka laikiem ir atklāta metode, kā no bitēm iegūt tīru indi jeb apitoksīnu, ko var injicēt pacientiem ar tādu pašu efektu, ko dod bites dzēliens, pati terapija pēdējā gadsimta laikā nav būtiski mainījusies. Terapijas kurss sastāv no bišu indes ievadīšanas vairāku nedēļu garumā; parasti ik dienu tiek ievadīti 1–20 dzēlieni jeb injekcijas. (Vienam bites dzēlienam atbilst 0,1 mg bišu indes pulvera veidā.) Ārstēšanas deva un ilgums atkarīgs no slimības, piemēram, lokāla akūta artrīta sāpes var noņemt ar vienu vai vairākiem dzēlieniem, bet ielaista hroniska artrīta gadījumā, kas skāris gandrīz visas locītavas, ārstēšana var ilgt pat gadu vai divus.
Parasti inde tiek ievadīta slimības skartajās vietās un gar mugurkaulu. Atkarībā no tā, kuras locītavas artrīts skāris, dzēlieni vai injekcijas tiek izvietotas muguras augšdaļā (kakla, plecu, roku, plaukstas locītavu artrīta gadījumā) vai lejasdaļā (gūžu, kāju, ceļu un potīšu artrīts). Visefektīvāk inde iedarbojas, ja tiek ievadīta karstajās vietās, kas lielā mērā atbilst akupunktūras punktiem. Tos nosaka, uzspiežot slimajās vietās ar īkšķi – šajos punktos rodas asas sāpes.