nelielu palīdzību filozofijā...

Es tēmu saprotu tā- "Tas, ka kait kas mēdz parasti notikt vienā veidā, nenozīmē, ka tā ir labi, pareizi un ka tā tam būtu jābūt. "
Piemēram, kašķi lilit forumā :D Varētu arī nebūt :D

Vai otrs virziens- "Tas, ka 99% gadījumos rezultāts ir viens, nenozīmē, ka neeksistē tas 1% ar citu rezultātu". Piemēram, tas, ka parasti pērkot loterijas biļeti zaudē, nenozīmē, ka nepastāv iespēja laimēt (cerība). Vai tas, ka mēs vienmēr atgriežamies mājās sveiki un veseli, nav pašsaprotama lieta (novērtēt to, kas dots).

tas, ka visi palīdz visiem cosmo diskusiju autoriem, nenozīmē, ka mēs tagad tev ar palīdzēsim :-D

Es rakstītu par to, cik daudz pasaulē cilvēki zaudē, uzskatot, ka tas, kas ir parasti, būs vienmēr. Daudzi cilvēki, piemēram, tikai divas vai trīs reizes gadā aizbrauc pie vecvecākiem un šādu tikšanās reizi izlaižot, nekad nepadomā, ka tā var būt arī pēdējā, jo tas tā var būt pēdējā. Jo parasti tā nav. Itkā ir apziņa, ka tas nebūs mūžīgi, bet zemapziņai liekas, ka, ja parasti ir, piemēram, Ziemassvētku galds ar vecmāmiņas pīrādziņiem, tad tā tas būs vienmēr.
Arī par cilvēkiem, kas neizmanto iespējas. Piemēram, tie, kas sabiedriskajā transportā parasti no rīta vai vakarā brauc kopā - tā mēdz būt ne tikai filmās. Parasti domā, ka rīt jau nu gan es piepiešu un iepazīšos, bet pienāk tāda diena, kad šis cilvēks pārstāj braukt ar šo autobusu. Bet lkās taču, ka tā būs vienmēr.
Cilvēki atliek ļoti daudzas sev svarīgas lietas uz nākamo, aiznākamo reizi. Viņiem liekas, ka, ja šodien ir tā iespēja un vakar tāda bija, un neviens nav nolicis konkrētu beigu termiņu, kad iespējas vairāk nebūs, tad tā iespēja būs vienmēr. Bet - var arī nebūt.

Parasti pasaule notiek-NAVE, tai nav noteikti janptiek ar tuvakiem vienmer , ikdiena. bet no tass nekur nenoslepties. Tas musu nebutibas faktors...un neizbegamiba. Un etc......bla bla bla:-D

paldies...(l)(l)(l)(l)

Tā kā darbs paredzēts filozofijā, ne ētikā vai sociālajās zinībās vai psihologijā, tad jāraksta ir par parādību, lietu, apziñas dabu.
Es rakstītu par inerci, darbību un pretdarbību. Respektīvi - vai un ko mainot ir iespējams tas pats/citādāks rezultāts un kāpēc. Par cēloņu - seku likumu rakstītu. Aizfilozofētos līdz brīvajajai gribai un rīcībspējai - vai un cik lielā mērā tāda piemīt indivīdam un kolektīvajai substancei, kāda ir mijiedarbība starp brīvo gribu un kolektīvo virzību, inerci.

Es rakstītu par inerci, darbību un pretdarbību. Respektīvi - vai un ko mainot ir iespējams tas pats/citādāks rezultāts un kāpēc. Par cēloņu - seku likumu rakstītu. Aizfilozofētos līdz brīvajajai gribai un rīcībspējai - vai un cik lielā mērā tāda piemīt indivīdam un kolektīvajai substancei,

:-O:-O:-O bet mila sirds par to raksta psihologija......:-D:-D

Rīdziniece, nē. Šajā kontekstā nē.

seriously:-O:-O:-O:-O
oki lai paliek:-D:-D:-D:-D:-D:-D

Un nevajag mani saukt par mīļo sirdi. Tu nezini vai es tāda esmu un Tev vai esmu. Esmu?:-D Psiholoģijas pazinēja.
No filozofijas aspekta varbūt. Bet lai jau paliek, kā saki. Nav Tavs lauciņš8-)

:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D:-D

Rakstītu par stagnāciju. :D Ka parasti notiek kaut kas, bet varētu jau būt citādak - labāk, sliktāk. Tad minētu kādus piemērus, ka "kā parasti" nemaz nenozīmē labi un otrādi.

Un kas notiek darbības apstāšanās brīdī ar pretdarbību. Vai sekas joprojām iestājas. Darītājs un darbība - vai tie ir viens un tas pats.
Varbūtības teorijas vispār ir interesants lauciņš.

Mainīgie un nemainīgie lielumi. To attiecības un savstarpējā korelācija.
Pie cik liela skaita kvalitatīvi atšķirīgu darbību iespējams prognozēt atškirīgas sekas un šai kvalitātei, piemēram ir jāietver noteikts dimensionāls dziļums un spēks, lai pārvarētu seku slieksni.

Varbūtības teorijas vispār ir interesants lauciņš.

Ir vairākas varbūtību teorijas?

Filozofijā šāds apgalvojums ir tieši saistīts ar Hjūma indukcijas problēmu. Ja par to stundās/lekcijās ir runāts, tad pasniedzējs visticamāk par to arī gaida darbu. Nevis sentimentālus vārdu salātus.

probability, kur Tu saskatīji pretrunu? Tajā, ka iepriekšējos komentāros nebija uzlikts nosaukums Hjūma indukcijas problēma?

Ja dabas un loģikas likumus pieņem par nemainīgiem, tad jebkura novērojuma jebkuram vispārinājumam ir izrēķināma tā piepildīšanās varbūtība, ņemot vērā informāciju par to, kādi var būt šie vispārinājumi. Ja iepriekšminētie likumi var mainīties (tātad, varbūtību teorija var arī neatbilst dabai, un arī loģikas kā kvalitatīvas lietas var nebūt kvantitatīvi uzskaitītas), tad runāt par indukcijas problēmu vispār nav nozīmes.