Stambulas konvencija

Fiestar
Neesmu teikusi, ka demokrātijā visi ir vienlīdzīgi un visi ir vienlīdz bagāti - tādu utopisku mantiņu gar degunu vicināja pelēm, kuras iemānīja 'strādnieku šķiras' autoritārisma lamatās jeb ļoti hierarhiskā struktūrā, ja kas.
.
Bet to gan esmu teikusi, ka demokrātiskā sabiedrībā pastāv civilizēta attieksme pret citādo. Un praksē tas nozīmē, ka nav ko šaut skolēnam pa pirkstiem ar lineālu tikai tāpēc, ka učikam nez kādu iemeslu pēc skolēns nepatīk. Ah, pareizi, skolēns učiku nerespektē. Tad varbūt izmantojiet tiesiskas valsts iespējas, lai civilizētā veidā atrisinātu nesaprašanos starp skolēnu un pedagogu?

Fiestar, izsakot uzskatu, ka fiziska un emocionāla vardarbība kā sods ir laba audzināšanas metode, norāda uz to, ka Tu runā par savu viedokli bez jebkāda zinātniska pamatojuma, bet pasniedz to kā pareizo teoriju. Te nu tu neesi lasījis un domājis līdzi tam, ko lasi.

Nerātnā Demokrātija nenozīmē, ka visi ir vienlīdzīgi un visi ir vienlīdz bagāti. Tas par ko tu runā ir tālais liberālisms(komunisma līmenis), kur "visiem" bija vienādi ienākumi, vienādas mēbeles, vienādi apģērbi utt., bet nav jāskatās tālu pagātnē, lai pārliecinātos, ka tas nestrādāja. Demokrātija ir vienādas iespējas došana visiem tās iedzīvotājiem. Tev nevar pateikt par ko tev ir jāstrādā, kādu īpašumu tev ir jāpērk, kāda mūzika jāklausās, kādu dzimumu jādrāž.
Bet ja tu esi nevarīgs cilvēks, kas nevar noturēt darbu, nevar iztikt bez alkohola, nevar iejusties sabiedrībā, tough luck, demokrātijai nav jāslauka tava pēcpuse. Valstis pat nāk pretī šādiem cilvēkiem ar sliktiem apstākļiem, palīdzot ar pabalstiem, bezdarbniekiem utt. Tā jau dara vairāk kā vajadzētu, bet cilvēkiem vēl par maz.
Bagātie ir bagāti, jo viņiem ir attiecīgais zināšanu un ietekmes kopums, kas viņiem ļauj kļūt par bagātiem.
Jolly-roger Pēc mana subjektīvā viedokļa Tavs ieraksts bija stulbākais, ko es esmu redzējis šajās 20 lapās. Apsveicu Tevi ar to.
Bībele nav jāņem pierē viens pret viens, jo cilvēkiem nebija tas attīstības līmenis tajā laikā, loģiski, ka visas lietas neatbilst mūsdienu sociālajām normām. Bet tas nenozīmē, ka tā laika cilvēki nezināja neko, par ko runā. žēl, ka tie paši cilvēki, kas nodirš bībeli, slavē sokrātu, ciceronu un citus seno laiku domātājus ar perfektajām idejām. Hipokrātija augstā līmenī.
Tu vari lasīt bībeli un iemācīties jaunas lietas, tu vari lasīt hitlera pierakstus un iemācīties jaunas lietas, tu vari lasīt arī annas frankas pierakstus un iemācīties ko jaunu. Jādomā līdzi tam, ko tu lasi.
>>
Kronis visam, ka domā, ka cilvēka inteliģence nāk ar pasēdēšanu 5 gadus augstkolā. Tu savos 5 gados kļuvi tik inteliģenta/-s, ka vari atpazīt taisnību no aplamībām? Jaunums tev - Arī augstskolas māca tādi paši cilvēki kā mēs, arī viņi māca subjektīvas lietas, kas pakļautas laika maiņai. Pirms 50 gadiem medicīnā viņi mācīja, kā noteikt gejam diagnozi, pēc 50 gadiem varbūt mācīs kā noteikt ateistam vai kristietim diagnozi
Ideja, ka bībele neko nevar iemācīt cilvēkam ir tāda pati ideja, ka vēstures grāmata nevar neko iemācīt cilvēkam. Aprobežota domāšana, ej vēl 5 gadus izglītojies.

Jolly, tavas zināšanas jau aizgājušas mīnusos.

Jolly-Roger Neesmu ticīgs, bet atbalstu bībelē nostiprinātos arhetipiskos stāstus par cilvēka vērtībām. Tāpēc uzskatu, ka no tādām lietām kā ģimene, pienākums, atbildība, pieticība atkāpšanās nav iespējama, ja cilvēks grib nodzīvot piepildītu dzīvi. Reliģija nav ticība onkulim debesīs, kas ar savu roku taisīja cilvēciņus. Reliģija ir noteikta vērtību aksioma - vērtības, kas uzskatāmas par pašsaprotamām, iedzimtām, nepieciešamām.

Duujaa vai kada cita dzeraja gadijuma tas skanetu ta: es neesmu "dzeraja", bet katru dienu izdzeru litru degvina. Bibele, ja mes iztelojamies, ka ta vispar kaut ko sludina, sludina pavisam citas "vertibas". Tu, protams, vari uzskatit, ka religija ir, piemeram, zales pret sifilisu, bet realitate religija ir zinasanu trukums un kaut kadu parliecibu esamiba. Bet parliecibu esamiba ir pirma pazime, ka tu esi mulkis. Ja tevi kads nosauc par mulki, nevajag apvainoties, tas ir labojums stavoklis - 5 gadi no dzives, veltiti kvalitativai izglitibai, so stavokli var pamainit. Protams, vieglak but par mulki.

Hierarhija ir un būs - gan pēc izskata, gan pēc uzvedības, gan pēc būtības - runātīgs, klusējošs, kautrīgs utt. cilvēks. Viņu tāpat vērtē ik uz soļa un izdara būtībā diskriminējošus lēmumus, protams, morāli, ne jau likumīgi pierādāmus, piemēram, kaut vai par to, ar kuru cilvēku izvēlēsies sadarboties. Ne vienmēr tikai darba spējas tie ņemtas vērā. Bet tās ir cilvēku savstarpējās attiecības, ne kaut kas, ko ar likumu vispār spētu iegrožot.

Nē, tas ir respekts. Nezinu, kāpēc cilvēki ir pārstājuši ņemt vērā bioloģiju, runājot par civilizētu sabiedrību, bet sabiedrības hierarhijas eksistē vēljoprojām. Visi cilvēki nav vienlīdzīgi, vieni ir gudri, citi stulbi, vieni ir atbildīgi, citi ir gļēvi, vieni ir komunikabli, citi ir noslēgti. Un šo pazīmju ietekmē rodas cilvēki, kuru spējas tiek novērtētas augstāk. Tas pats attiecas uz izskatu, veselīgs augums, proporcionāla seja, stalta stāja piesaista cilvēkus.
Hierarhijā tu vari būt vājāks un mazāks, bet tas nenozīmē, ka tas ir tāpēc, ka stiprākais tevi ir apspiedis. Pretēji upura mentalitātei, tas ir izveidojies dabiski.

Noup.
.
Hierarhija, kur visi ir vienlīdzīgi, bet vadoņi, stiprākie, gudrākie un vēl nezkādi ir vienlīdzīgāki par visiem, nav civilizētas, tiesiskas un demokrātiskas valsts pazīme. Un dabiski šādā hierarhiskā sabiedrībā - kas nesen vēl bija 'no augšas' nozīmētā 'strādnieku šķiras' diktatūra arī mūsu šībrīža Latvijas republikas teritorijā - hierarhiskā sabiedrībā varmācīgu personu un personas ar upura sindromu savairojas, ka biezs.
.
Hierarhiskā sabiedrībā tas ir izdzīvošanas jautājums - būt upurim vai būt varmākam. Vidusceļa nav.

Mans arguments ir tāds, ka šīm normām ir jāpaliek par ētikas normām.

Es Tev pilnīgi piekrītu, bet diemžēl sabiedrība (vismaz daļa LV) nenosoda gan. Pat šeit forumā var novērot, ka bieži vien jo rupjāk un agresīvāk komentārs uzrakstīts, jo aktīvāks atbalsts tiks pausts. Protams, tas nenozīmē, ka lielākā daļa to atbalsta, bet klusēšana, manuprāt, ir tāds kā pasīvais atbalsts ;varbūt ne atbalsts, bet daļèja normalizēšana, jo tā neatbalstīšana netiek pausta - es ceru, ka šis man penteris ir saprotams). Līdz ar to, saprotu, ka ir gadījumi, kad tas ir oficiàli jāadresē, jo ar runāšanu skaidrs, ka ir par maz. Jàpiebilst gan, ka tādos gadījumos visam būtu jābūt ļoooooti skaidri definētam (milzīgs uzsvars) un pārdomātam, lai neveicinātu ļaunprātīgu likuma izmantošanu. Mans subjektīvais viedoklis.

Pēc šī spriežot, sodīšana un uzšaušana ar lineālu būtu risinājums, haha, ģeniāli

Tev sodīšana neliekas strādājoša taktika? Bērnu var izaudzināt par normālu sabiedrības locekli bez sodīšanas par blēņām?? Zinu pāris vecākus, kas ir ar attieksmi "aj tie tak tikai bērni, tāpēc tā uzvedas". Atšķirība starp viņu bērniem un audzinātiem bērniem ir acīmredzama.

'Mīlēt', 'cienīt' vai bijāties no tā, kas kaut kādā veidā ir stiprāks vai pārāks - tas ir upura sindroms.

Nē, tas ir respekts. Nezinu, kāpēc cilvēki ir pārstājuši ņemt vērā bioloģiju, runājot par civilizētu sabiedrību, bet sabiedrības hierarhijas eksistē vēljoprojām. Visi cilvēki nav vienlīdzīgi, vieni ir gudri, citi stulbi, vieni ir atbildīgi, citi ir gļēvi, vieni ir komunikabli, citi ir noslēgti. Un šo pazīmju ietekmē rodas cilvēki, kuru spējas tiek novērtētas augstāk. Tas pats attiecas uz izskatu, veselīgs augums, proporcionāla seja, stalta stāja piesaista cilvēkus.
Hierarhijā tu vari būt vājāks un mazāks, bet tas nenozīmē, ka tas ir tāpēc, ka stiprākais tevi ir apspiedis. Pretēji upura mentalitātei, tas ir izveidojies dabiski.

Tad nodarbojies ar savas biezās ādas audzēšanu, ne smejies par citiem, lai darītu 'labu' - audzētu viņu biezo ādu. Smiešanās par citiem ir emocionālā vardarbība.
.

Man jau patīk, ka iemācījies, kas ir emocionāla vardarbība un to kladzini katrā savā komentārā pat par desu luņķiem, bet kāpēc norādi kurai pusei būtu jāliekas mierā? Neviens turklāt te nesmejas, rādās tev, bet tas nav ceļš uz kaut kādu mistisku atzīšanu, ja viņi dzīvo tāpat kā jebkurš.

Kā likumdevējiem būtu jāatbalsta cilvēki, kuri tiek apsmieti liekā svara dēļ? Nu viņi iesniegtu prasību, ka viņus aizskar, vini grib tikt atzīti. Un? Ieviest kādu likumu, ka nedrīkst runāt ar viniem neko sliktu, domāt, skatīties nevar, obligāti jānem darbā vai ko?

Fiestar
Tad pasmejies kopā ar viņu, ne par viņu.
Tu esi pieaudzis cilvēks, vai ne? Tad nodarbojies ar savas biezās ādas audzēšanu, ne smejies par citiem, lai darītu 'labu' - audzētu viņu biezo ādu. Smiešanās par citiem ir emocionālā vardarbība.
.

Mīļākā skolotāja bija tā, kas pa reizei nepaklausīgajiem ar lineālu pa nagiem uzdeva.

'Mīlēt', 'cienīt' vai bijāties no tā, kas kaut kādā veidā ir stiprāks vai pārāks - tas ir upura sindroms.

Nevis viendzimuma laulību neatļaušana ir diskriminācija pret kādas kopas cilvēkiem, bet viendzimuma laulību atļaušana ir vārda laulība nozīmes uzstājīga izmainīšana. Šai cilvēku kopai ir pilnīgi visas tās pašas tiesības kā visiem pārējiem, t.i., stāties laulībā ar pretējā dzimuma pārstāvi. Un šai cilvēku kopai nebūs visai tautai uzspiest izmainīt vārda laulība nozīmi. Laulību pilnībā var aizstāt ar vairākiem citiem juridiskajiem aktiem.

Jolly-Roger Neesmu ticīgs, bet atbalstu bībelē nostiprinātos arhetipiskos stāstus par cilvēka vērtībām. Tāpēc uzskatu, ka no tādām lietām kā ģimene, pienākums, atbildība, pieticība atkāpšanās nav iespējama, ja cilvēks grib nodzīvot piepildītu dzīvi. Reliģija nav ticība onkulim debesīs, kas ar savu roku taisīja cilvēciņus. Reliģija ir noteikta vērtību aksioma - vērtības, kas uzskatāmas par pašsaprotamām, iedzimtām, nepieciešamām.
'

tas gan nenozīmē, ka tā, manuprāt, būtu jāatbalsta sabiedriski un jāpadara par pieņemamu uzvedības normu), es saprastu, ja likumdevēji apsvērtu īpašāku pieeju konkrētās grupas aizsardzība

Neviens to neatbalsta... Mans arguments ir tāds, ka šīm normām ir jāpaliek par ētikas normām. Sabiedrība šādu attieksmi nosoda, bet likumiskā atbildība par to neiestājas. Tāpat kā, piemēram, vecāki, kas savus bērnus nevar savaldīt publiskā telpā, sīkie bļauj un skraida rinķī. Sabiedrība neaudzinātus bērnus un vecākus nosoda, bet likumā atbildība par to neiestājas.

:D

Gribu vēl iezīmēt situāciju, kas realitātē notiek. Un tam pamatā ir šīs visas cilvēktiesības un kāpēc tās var cilvēkiem likties absurdas. Man mamma ir skolotāja un vairākas reizes ir teikusi, ka bērni pēdējā desmitgadē ir palikuši vienkārši neciešami. Sodīt viņus nedrīkst, pieskarties nedrīkst, uz otru gadu atstāt nedrīkst, ja vecāki nepiekrīt. Tādas lietas kā pēc stundu klases sakopšana, kas bija manā laikā, ir aizliegta, jo nedod dievs bērnam liks strādāt. Bērni klasē vienkārši pieceļas un sāk staigāt, pateikt viņiem neko nevar, disciplīnas nekādas.
Bērni staigā pa skolu, dara sūdus, skolas personālu nodirš kā zemākus cilvēkus, skolotāji arī takā pamesli, izdarīt neko nevar, jo viens zvans uz sociālajiem un ak dievs bērna tiesības.
Tāpēc arī vecāki cilvēki kā mana mamma vai kaut es pats, novērtēju disciplīnu un darba ētiku, ko man skolā iemācīja pēc "stagnāta laika režīma". Mīļākā skolotāja bija tā, kas pa reizei nepaklausīgajiem ar lineālu pa nagiem uzdeva.

Pēc šī spriežot, sodīšana un uzšaušana ar lineālu būtu risinājums, haha, ģeniāli :-D
.
No skolas laikiem atceros, ka vienkārši bija tādi skolotāji pret kuriem radās respekts..un tādi, pret kuriem respekta nebija, tad attiecīgi bija gan runāšanās stundas laikā, gan staigāšana apkārt :-P
.
Tos pasniedzējus, kuri atļāvās ar lineālu uzšaut, kliegt un visādi citādi izrīkoties, uzskatīju (un vēljoprojām uzskatu) par cilvēkiem ar psihiskām problēmām un domāju, ka skola ir pēdējā vieta vieta, kur tādiem strādāt.

Labojums - ka konkrētās grupas aizskaršana būtu aktuāla problēma.
Šodien galīgi nerakstās.(t)

Lai arī neesmu pret demonstrācijām un gājieniem, nez kāda būtu visu attieksme, ja tagad visi Latvijas resnie sadotos rokās un ietu pa ielām, teiktu, ka viņu jūtas arī ir svarīgas, beidzat apsmiet. Diskriminācija pret cilvēka veselību tak.
Vai visi Latvijas oligarhi ar Lembergu priekšgalā ietu pa ielām teiktu, beidzat nodirst bagātos, nesaucie mūs par zagļiem, mēs arī esam cilvēki, mums ir jūtas. Diskriminācija pret cilvēka materiālo stāvokli.

Mana attieksme būtu tāda, la viņi ir tiesīgi paust savas sajūtas. Man arī liekas jocīgi, ka kādu vēlas sist, aplaupīt vai vienkārši rupji nolamāt sejā, jo viņi ir bagāti vai resni, vai vēl nez kādi. Ja konkrētās grupas aizskaršana, īpaši fiziska (jo, godīgi sakot, mana problēma ar “emocionālo vardarbību” ir tāda, ka to ir grūti pierādīt, lai padarītu pretlikumīgu, tas gan nenozīmē, ka tā, manuprāt, būtu jāatbalsta sabiedriski un jāpadara par pieņemamu uzvedības normu), es saprastu, ja likumdevēji apsvērtu īpašāku pieeju konkrētās grupas aizsardzībai.

Pati saproti, ko runā?

Nu un, baznīca atzīst tradicionālas laulības? Nu? Mana kopiena "dzivosim redīsu laukā" atzīst kaut ko citu, ja es popularizētu savas kopienas uzskatus, tajā pievienotos arvien vairāk cilvēku, tad arī varētu teikt, ka es ietekmēju sabiedrības uzskatus. Bet neviens nespiež, redz, cilvēki ļoti daudzi paši izvēlas, kas viņiem ir pieņemami, kam sekot, ko klausīties un kas viņa uzskatiem ir tuvāks.