Puiša atbilde

Par tām sāpēm - kā nu kurai... Es otrajās dzemdībās gulēju, kamēr vīrs blakus avīzi lasīja (ņēmu EA). Mani pamodināja, kad bija jāspiež jau - nesāpēja pat ne drusciņ... Un es neteiktu, ka aiz sava vēdera neko neredzēju. Redzēju gan! To kā dēls “izkrita” redzēju savām acīm. Vīrs uz to brīdi stāvēja pie pleciem. ;-)

Latvijaa varoneem anesteeziju nevajag, jo taa tachu tiiiiiiiiiiik kaitiiga, labaak vemt, gjiibt un stundaam pavadiit saapju shokaa. Tas tak vispaar nav kaitiigi. Peec tam lepni kladzinaat forumos, ka dabiigi izspieda. Nu ir veel dalja, kura tos dazhus simtus nevar sagraabstiit tai anesteezijai, vairoties gan naudas truukums netraucee.
P.S. Joprojaam nesaprotu, kaapeec jaavelk liidzi viirishkjis, kuram nav mediciiniskaas izgliitiibas un kursh maisaas pa kaajaam personaalam. Nav ko te dievishkjot fiziologjisku procesu.
P.P.S. Tuuliit te viena saaks gaudot par tiem beeeeerninjiem, kuriem anesteezija paari nodariijusi. Tas apmeeram no taas pashas operas kaa zinju portaalos viens trakais baazh safabriceetus, bez zinaatniskaam atsauksmeem juutuubes video par to, cik vakciinas shausmiigas. Eiropaa vispaar medikamentu kontrole ir strikta, kur Bioparox palika, kur imuunglobuliins? Redz, dazhiem vaargajien stulbeniishiem blakusparaadiibinjas bija, tas nekas, ka tuukstoshiem citu tika aarsteeti vai glaabti.
Da nafig mums to muusdienu mediciinu, lai dziivo dabiigaa atlase. Ak, liriskaa atkaape, ne par teemu.

Cik redzēti video, piedodiet, bet pat man kā sievietei tas neliekas nekas skaists. Un nemediķim tur nav ko darīt. Uz citām operācijām, medicīniskām manipulācijām taču nevelkat vīriešus līdz?
Skumji, protams, ir tas, ka Latvijas medicīna ir degradējusies tik tālu, ka vīrietis jāņem līdz uz dzemdībām kā advokāts, lai mazinātu iespēju piedzīvot pazemojošo attieksmi no personāla.
Vispār man vienalga kā citi dara, kaut vai visu rodņu ielūdz uz dzemdībām, ja visus tas apmierina, bet nevajag vīrietim uzspiest klātbūšanu un apvainoties, ja nevēlas.

Latvijaa varoneem anesteeziju nevajag, jo taa tachu tiiiiiiiiiiik kaitiiga, labaak vemt, gjiibt un stundaam pavadiit saapju shokaa. Tas tak vispaar nav kaitiigi

Es nebiju varone,jo uzreiz teicu,ka dzemdesu ar epidurālo anestēziju un man godīgi sakot , neinteresēja cik kaitīga ir vai nav viņa, mocīties sāpēs , un līdz ar to bērnu mocīt nav tā vērts. Jā ir iespēja mazināt sāpes, tad neredzu iemeslu to nedarīt.:-)

Man kā sievietei dzemdības liekas kaut kas briesmīgs, kur nu vēl vīrietim...Pagaidām nespēju iedomāties, ka ļautu savam vīrietim ko tādu skatīties. Un nemaz nešaubos par traumām, kas rodas pēc redzētā utt. Ja es būtu vīrietis, es arī nevēlētos izspiešanas posmā piedalīties, jo man paliek slikti no šādām lietām, nevaru pat skatīties, kā asins analīzes ņem. Jā, ja tur jāgaida ntās stundas, tad protams vienai būtu garlaicīgi un atbalstu gribētu, bet savādāk- nu nē, paldies! Kaut kur piekrītu DieKleineHexe par dzemdību glorificēšanu. Vai tad sensenos laikos neviena sieviete nespéja piedzemdēt, ja vīra nebija blakus? Kaut gan, mani nemaz neizbrīna šis “vīrieši dzemdībās” kults. Cik lasīts, daudzām patīk arī čurāt, kakāt, nopirsties, skūties utt. vīrieša klātbūtnē. Nez, tas laikam nav par mani:-) Tāpēc noteikti neiebilstu, ja vīrs kulminācijas brīdī no telpas vēlētos iziet. Viņš pats noteikti labāk zinās, ko spēj panest un ko nē.

Ak, dies’, nu bet, kurš, kam vairāk par gadiem 15 (esmu devīga), domā, ka dzemdību process ir kaut kas skaists, tīri fiziskā ziņā? Tiešām neienāk prātā, ka iemesli vēlēties piedalīties dzemdībās varētu būt kaut kas cits nekā “vēlos redzēt skaistu skatu”? Par to advokāta būšanu - nopietni? Un turpināt lietot vārdus “jāņem”, “jāvelk” - nu, ja jums savi vīrieši ir jāvelk (viņi no dabas pasīvi?), tas nenozīmē, ka visām pārējām ir tieši tā pat. Pastāv attiecības, kurās abi kopīgi pieņem lēmumus.

Vai tad sensenos laikos neviena sieviete nespéja piedzemdēt, ja vīra nebija blakus?

Spēt var daudz ko, bet, ja pāris vēlas, kāpēc ir jāuzbrūk sievietei?

Nu nav tā anestēzija tik kaitīga, ja ir kādas apakslimibas,tad iespējams,ka kādu ļaunumu veselībai nodara, bet tādēļ, jau ir jāpilda papīri par savu veselības stāvokli,lai anesteziologs izvērtē pēc tam un galu galā tak mēs ikdienā lietotājam dažādus medikamentus, tad jau domāju,ka diez vai tad domā kādu ļaunumu tie medikamenti nodara.

Sensenos laikos sievietēm nebija daudz kā tāda, kas ir tagad. Neaizmirsīsim, ka lielākā daļa bija izprecinātas izdevīguma dēļ utt. Mēs šeit runājam par mūsdienām un mīlošām attiecībām, kur divi pieaugušie ir nolēmuši kopā radīt bērnu.
Es gribētu (un daudzas citas), lai mani atbalsta. Kaut vai uz izspiešanas brīdi izejot, bet pirms un pēc esot klāt, nevis ierastos tikai kaut kad nezin kad.. Jā, ja man vai draugam būtu jāveic operācija es arī gribētu būt klāt un lai ir klāt. Protams, ne jau operāciju zālē, jo tas nav iespējams, bet pirms un pēc tam. Un mīlošās ģimenēs, ko redzu sev apkārt tā arī notiek.

Un vai tad vīrietis nespēj atbalstīt sava bērna māti dzemdību procesā? :D vēlreiz saku, ka kājstarpē nav jāblenž!
Sieviete 9 mēnešus nēsājusi bērnu, naktīs nav gulējusi, kājas pampušas, mugura sāp utt (nav jāsaprot, ka visas mira vai nost grūtniecības laikā, bet nekāds rožu dārzs tas nav) un pēc tam padsmit stundas sāpēs bērns pasaulē jālaiž, bet vīrietim, redz, tur neesot kaut kas skaists, neatbalstīs :D kaut reizi mūžā varētu tā kā izdatīt to, kas ir vienkārši jādara, nevis to, ko gribas. Ja ir no cukura taisīts, tad jaaizdomājas ko viņš vispār spēj ārkārtas situācijās, kā vīrietis! Nevis kā ņuņņuks.
Skaidra lieta ka tādu es uz dzemdībām līdzi neņemtu, labāk vienai dzemdēt nekā tādu pukstētāju turēt blakus ar varu. Būtu viela pārdomām kāpēc bērna tēvs ir tāds egoistisks cukurpuika, kurš nevar padsmit stundas vienkārši būt blakus laikā, kad es esmu 9 menešu garumā baudījusi visus grūtniecības “priekus” un tulīt iešu cauri, iespējams, dzīves lielākajām sāpēm.

Spēt var daudz ko, bet, ja pāris vēlas, kāpēc ir jāuzbrūk sievietei?

Es neuzbrūku, jo man ir absolūti vienalga, kā citi pāri dara. Ja abi vēlas piedalīties-uz priekšu! Es saku par sevi, ka man dzemdības liekas kaut kas šausmīgs, bet nesaku, ka tā noteikti liekas manam vīrietim vai jebkuram citam. Neesmu par to runājusi ar viņu. Bet es arī apzinos, ka katram panesības slieksnis un jutība uz šādām lietām ir atšķirīga, tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu apvainoties un saistīt uzreiz ar nemīlēšanu vai necieņu to, ka vīrs negrib redzēt, kā no vagīnas tiek izspiests bērns. Nebūtu mierā tikai ar to, ja vīrs mājās skatītos TV, kamēr sieviete 8 stundas mokās sāpēs slimnīcā, bet tas jau cits stāsts.

Un vispār interesanti, ka cilvēks salīdzina maza bērna nākšanu pasaulē ar nopiršanos.

Džīzas, ja jau gribēji izvilkt no visa teksta ārā kādu vārdu, kam piekasīties, ko tad nesalīdzināji bērna dzimšanu ar čurāšanu vai kakāšanu, ko pieminēju? Tāds pats dabisks, fizioloģisks process vien ir. Atgādināšu īpaši neapdāvinātajiem un tiem, kas lasa starp rindiņām, ka man ir pilnīgi vienalga, ko katrs pāris izlemj darīt. Mans komentārs attiecas tikai uz mani un manām attiecībām, un manu nostāju par bērna dzimšanas procesu. Jo var būt arī savādāks viedoklis.

Kaut gan, mani nemaz neizbrīna šis “vīrieši dzemdībās” kults. Cik lasīts, daudzām patīk arī čurāt, kakāt, nopirsties, skūties utt.

Interesants “neuzbrūku”, ja tajā pašā laikā izvēli “vīrietis dzemdībās” pataisa par kultu un sasaista šo izvēli ar to, ka citām patīk (!) veikt Tavas nosauktās darbības vīrieša klātbūtnē. Un neizklausās, ka Tu runā tikai par sevi, jo tad nebūtu bijis vajadzības teikt šo. Un starp citu, pa4 to glorificēšanu - ja ar to ir domāts tas, ka cilvēkiem viņu bērna nākšana pasaulē ir īpašs brīdis, tad tas tiešām ir tik pārsteidzoši, ka jāsauc par “glorificēšanu”?

Starp čurāšanu, kakāšanu un gāzu palaišanu starpības nav nekādas, bet šīs trīs lietas man ir grūti pielīdzināt bērna dzimšanai.

Ak, dies’, nu bet, kurš, kam vairāk par gadiem 15 (esmu devīga), domā, ka dzemdību process ir kaut kas skaists, tīri fiziskā ziņā?

Ar vārdu "skaists'' pieauguši cilvēki un pat bērni parasti saprot, ka tas nav obligāti domāts kā fizisks skaistums, visu laiku jau nesaka ''garīgi skaisti'', ''fiziski skaisti'', domāju (līdz šim), ka cilvēki to saprot no konteksta par kāda veida skaistumu ir runa.

ka vīrs negrib redzēt, kā no vagīnas tiek izspiests bērns

Īstenībā diezgan briesmīgi lasīt, ar ko vīrieša klātbūtni dzemdībās salīdzina. Sanāk sieviete noniecina citu sievieti - un arī vīrieti - kurš bērna nākšanu pasaulē uztver par brīnumu un grib būt klāt, darīt visu iespējamo, lai savai mīļotajai būtu kaut vai morāli vieglāk. Sanāk vīrietis dara, kā grib, jo viņam redz šķiet, ka tur nebūs baigās izpriecas un sievietei bez ierunām jāpieņem, ka vīrietis izvēlas neatbalstīt un nepalīdzēt. Un joprojām tāda sajūta, ka vīrietis tur stāv pie atvēruma, padod ārstiem instrumentus, lēkā pa palātu un lauž aprīkojumu - tas izriet no ''argumentiem'', ko viņš tur darīs un ko tik neredzēs. Nožēlojami. Un pēc tam pīkst, cik vīrieši tādi un šādi, ka pašas bārsta pilnīgi neracionālus tekstiņus, kas pavēršas citā situācijā pret pašu.

Ar vārdu "skaists'' pieauguši cilvēki un pat bērni parasti saprot, ka tas nav obligāti domāts kā fizisks skaistums, visu laiku jau nesaka ''garīgi skaisti'', ''fiziski skaisti'', domāju (līdz šim), ka cilvēki to saprot no konteksta par kāda veida skaistumu ir runa.

Ak, tad, kad teici, ka dzemdības nav skaistas, Tu domāji “garīgo skaistumu”? Resp., vecākiem sava bērna nākašana pasaulē neliekas garīgi skaists notikums? Njā, tad atvainojos, es automātiski pieņēmu, ka runa iet par cilvēkiem, kuri vēlas savu bērnu.(t)

Labi, un ko jūs darīsiet, kad vīrietis pateiks, ka nenāks? Škirsieties un audzināsiet vienas? (Ak, jā, cosmo taču visām ir perfektie vīrieši, kas pelna 2tk, uzkopj māju, gatavo ēst un piedalās dzemdībās, nekādu kompromisu un izvēles iespēju)
Zinu vīriešus, kas nekad nepiedalīsies dzemdībās, vai tāpēc vinji ir slikti vīri un slikti tēvi? Nē, es redzu, kā vinji mīl savu gjimeni!
Mans vīrietis pateica, ka būs pie manis, ja es neiebilstu. Bet es nezinu, vai man to vajag. Ja izlemšu, ka gribu, lai piedalās - brīdināshu vecmāti, lai nekādu - paskaties, galvinja nāk nebūtu.

. kaut reizi mūžā varētu tā kā izdatīt to, kas ir vienkārši jādara, nevis to, ko gribas. Ja ir no cukura taisīts, tad jaaizdomājas ko viņš vispār spēj ārkārtas situācijās, kā vīrietis! Nevis kā ņuņņuks.

Bet kāpēc tas obligāti ir jādara? Tas NAV jādara, ja negrib! Tad jau sieviete arī ir lupata un njunnja, ja nespēj neko izdarīt pati...