Puiša atbilde

Manuprāt, ja ir tik traumatiski, tad viss gluži idilliski nav bijis arī pirms bērna, kā arī jāgriežas pie speciālista, ja rodas dumas domas.

Tāpat kā sievietei var būt ''trauma'' un būt bail no nākamām dzemdībām, bet vīrietis tik gribēt un gribēt vēl trīs bērnus. Arī tas ir ārsta darbs. Tā kā nav tikai viena puse tam visam, ko vajadzētu vienkārši bez ierunām pieņemt.

Duujaa vīrieši, salīdzinot ar mums sievietēm visu uzstver saasināti,ja tā varētu teikt, kas attiecas saistībā ar medicīnu. (slimības, saslimšanas, griešanās pie ārsta, operatīva iejaukšanās noskatoties uz citu, vai arī pašam sev)
Viņus ir grūti aizvilkt pie ārsta. Viņam ,ja ir augsta tempretūra ( Viņam liekas,ka viņš jau mirst). Rota vīruss ,ja viņam ir, neapzināti jau raksta testamentu :-D:-D:-D Un salidzināt dzemdības ar Rota vīrusu, nav tas pat. Bet okey, tas ir tavs pieņēmums.
Vīrietim , "psiholoģiskā trauma" rodas neapzināti, nevis ,jo viņam ir tāda domāšana un vērtību skala dzīvē. Neapzināti tas izlīdīs, var būt vispār neparādīsies un viss būs kārtībā.
Divi cilvēki kā iestaistās šajā procesā, tā arī ir jāļauj izlemj par piedalīšanos dzemdībās. Mūsdienās, pēc dzirdētā un redzēta , sieviete ļoti uzspiež/zāģe vīrieti , lai viņš tur būtu.

Manuprāt, nevienas puses ''aij, pretīgi, ja nu man trauma'' būtu jāpēta dziļāk, ne jāizdara ļoti apšaubāmi spriedumi, ka vīrieši jau ir ļoti jūtīgi un ka mūsdienās spiež viņus tur iet - tieši pretēji manā lokā.

''Ikvienas puses'' bija domāts.

Freya
Dažreiz rodas jautājums- kurš tad tur bija tā dēvētais stiprais dzimums? Tas, kurš 9 mēnešus izbauda visus grūtnieču "priekus", dzemdības vai tas, kurš dažas stundas pasēž blakus dzemdētājai? :D
Vīrietim no tā, ko redz dzemdībās ir trauma, bet ko tad teikt sievietei, kas to nevis redz, bet piedzīvo? Sievietei nav trauma? Kāpēc netiek ņemts vērā, ka arī sievietei var būt morāla trauma, ja viņu tik fiziski smagā brīdī kā dzemdības atstāj vienu pašu? Turklāt tas taču ir ABU bērns. Ja sieviete cieš sāpes, vai tad vīrietis nevar vismaz tik daudz kā paturēt roku un pateikt kādu nomierinošu frāzi, padot ūdeni?
Es personīgi nepazīstu nevienu tādu ģimeni, kur vīrieša piedalīšanās dzemdībās, būtu traumējusi vīrieti. Tieši pretēji- vīrieši bērnu vairāk novērtē, redzot, cik grūti tas nācis sievietei.

Viedā Minka, tā nu dabā ir iekārtots, ka jādzemdē ir sievietei, nevis vīrietim. Teikt, ka sieviete tādā smagā brīdī kā dzemdības ir atstāta viena (jo vīrietis nepiedalās), manuprāt, ir pārspīlēti. Daudzām sievietēm vīrs nepiedalās dzemdībās arī nevis tāpēc, ka negrib, bet, piemēram, tāpēc, ka ir mājās ar vecāko/-ajiem bērnu/-iem.
Ja sievietei bērna tēva būšana klāt dzemdību procesā no A līdz Z ir tik ārkārtīgi svarīgi, savukārt potenciālais bērna tēvs ir kategoriski pret, tad varbūt pirms bērniņa radīšanas ir vērts padomāt divreiz - vai šis nebūs par šķērsli turpmākajās pāra attiecībās.

Freya, esi pieredzējusi dzemdības? Ļoti šķiet, ka nē, ja saki, ka sieviete nav viena, ja ir viena. IR! Man dzemdības ilga 25 stundas. Es nestādoa priekšā, kā es to izturētu VIENA. Mans vīrietis bija gana izglītojies, gāja uz lekcijām, lasīja, izprata visus procesus un ar visu tika galā. (l)
Es teiktu, ka tie ģībēji ir auni, kas nav sagatavojušies tik svarīgam uzdevumam un nesajēdz, ko redz... :-|

Daudzām sievietēm vīrs nepiedalās dzemdībās arī nevis tāpēc, ka negrib, bet, piemēram, tāpēc, ka ir mājās ar vecāko/-ajiem bērnu/-iem.

Tā tad vispār ir cita situācija, ko visbiežāk arī var atrisināt, ja vēlas palīdzēt sievai.

Mans vīrietis bija gana izglītojies, gāja uz lekcijām, lasīja, izprata visus procesus un ar visu tika galā.
Es teiktu, ka tie ģībēji ir auni, kas nav sagatavojušies tik svarīgam uzdevumam un nesajēdz, ko redz...

Man prieks, ka Tavs vīrietis bija izturīgs/spēja Tevi atbalstīt un izprata procesu.
Bet tapēc, parējie, kuri ģīpst/nevēlas nav auni. Ir jāsaprot ne tikai sevi, bet arī otrs cilvēks :)!
Jā, piekritīšu augstāk minētam - dabā ir iekārtots, ka jādzemdē ir sievietei. Bet vīrietis nav vienīgais cilvēks, kurš var piedalīties dzemdībās. Tā var būt mamma, māsa, kas varbūt būs lielāks balsts.

Dažas dienas atpakaļ tieši runāju ar labu paziņu par šo tēmu.. viņai vīrietis nebija ņuņņuks, bija līdzās dzemdību procesā.. nenoģība (ja kas :D ). Pašas dzemdības bijušas diezgan pasmagas.
Tagad viņa vēlas otro bērniņu, bet vīrietis ne.. viņaprāt, tās dzemdības bijis tik traks pasākums.. satraucas, ka kaut kas slikts var notikt otro reizi..
Iespējams, šāda problēma nebūtu, ja viņš nebūtu klāt izstumšanas procesā.

Es teiktu, ka tie ģībēji ir auni, kas nav sagatavojušies tik svarīgam uzdevumam un nesajēdz, ko redz...

Ir jau cilvēki, kam jau no bērna kājas palicis nelabi skatoties uz asinīm... var jau gatavoties cik grib tādos gadījumos.. bet ķermenis reaģē :)

Es pat nenojautu, ka slikti no asinīm, ģībšana kā reakcija uz sāpēm ir Vīriešu dzimuma kaite. Man kaut kā likās, ka šādas vājības piemīt abiem dzimumiem. :D
Argumenti kā bērnudārzā.
"Viņa pati apaugļojās, es neesmu vainīgs!"
"Viņš laikā neizvilka, es tur neesmu vainīga!"
___
Pilnīga aizvēsture! Ja vīrietis vai sieviete nav gatavi būt kopā jebkādā dzīves situācijā, tad viņiem deretētu pārskatīt savas iegribas. Dzemdības ir mazākais no ļaunumiem, kur pārim var nākties sniegt gan fizisku, gan emocionālu atbalstu parterim. Redzēt asinis dzemdībās ir daudz mazāka iespēja kā redzēt riebīgus savainojumus ikdienā. Auto avārijas, ķīmiski apdegumi, ceļojumu traumas, elektrotraumas, nogriezti locekļi tml. Ja kāds no partneriem ir nespējīgs sniegt atbalstu, tad labāk no tāda pa gabalu.
___
Es gan jau iepriekš minēju, ka lielākā daļa šo baismīgo dzemdību stāstu nāk no 90tajiem un tā. Bez tam, nonākot pie kādiem akūtiem risinājumiem personāls brīdina par gaidāmo manipulāciju un sekām. Pāris tādēļ ir pāris, lai būtu kopā un spētu rast risinājumu visām problēmām. Dzemdību speciālistu konsultācijas, dzemdību kursi, psihoterapeits utml. Pilna pakaļa ar speciālistiem! Nav tāda vārdiņa "nevaru" ir "negribu". Un, tas tad jau ir pavisma kas cits.

Es teiktu, ka tie ģībēji ir auni, kas nav sagatavojušies tik svarīgam uzdevumam un nesajēdz, ko redz...

Vari gatavoties, kā gribi. Kursos māca standarta procedūru, bet katras dzemdības ir unikāla pieredze, kur var notikt jebkas - kādai vieglāk, kādai daudz smagāk. Pirms savām pirmajām dzemdībām es tāpat gatavojos pati - lasīju, uz kursiem gāju un gatavojos. Ome, uz to skatoties, pateica, ka vienīgais, ko der zināt par dzemdībām - iekšā neviens vēl nav palicis. Viss pārējais notiks, kā daba paredzēs un mediķi izlems. Abas reizes dzemdību zālē man ir beigušās smagi, ar reanimācijām un daudz ko citu negatīvu. Neskatoties uz to, ka es biju mācījusies, lasījusi utt, es sapratu, ka es neesmu gatava kam tādam, atlika vien paļauties uz visu, kas notiek, jo es vairs neko nesapratu. Mācīties šķita diezgan viegli. Kad pašai aug vēders, jūti bērnu, sajūti, kā mainās organisms, ir daudz vieglāk uztvert, kas būs, vīrietis redz tikai to, ka vēders paliek lielāks un pieliekot roku jūt kustības, viss. Un jūs sakāt, ka cilvēks, ka vīrietis ir auns, jo noģība? Grāmatās un dabā tās lietas atšķiras. Gatvs var būt tikai tad, ja viss notiek, kā apmācībā teica, citādi - tīra improvizācija un attiecīga reakcija.

Dažas dienas atpakaļ tieši runāju ar labu paziņu par šo tēmu.. viņai vīrietis nebija ņuņņuks, bija līdzās dzemdību procesā.. nenoģība (ja kas ). Pašas dzemdības bijušas diezgan pasmagas.
Tagad viņa vēlas otro bērniņu, bet vīrietis ne.. viņaprāt, tās dzemdības bijis tik traks pasākums.. satraucas, ka kaut kas slikts var notikt otro reizi..
Iespējams, šāda problēma nebūtu, ja viņš nebūtu klāt izstumšanas procesā.

Mums pazīstamai ģimenei pirmajam bērnam vīrs nepiedalījās, otrajam piedalījās, abas dzemdības nebija no tām vieglākajām. Vīrs ir pārliecināts, ka viņam psiholoģiski vieglāk bija būt palātā, lai arī nokontrolēt viņš neko nevarēja.
Otram pazīstamajam pārim vīrs nebija klāt dzemdībās. Sievietei beigās tika veikts ķeizars pēc ilgām mocībām. Vīrs arī bija pret otru bērnu.
Nevēlos pārsteigties ar secinājumiem, bet pieļauju domu, ka tas tomēr ir atkarīgs no abām pārī iesaistītajām pusēm un situācijas kopumā.

Tas, ka tam nevar pilnībā sagatavoties tas gan.

Man likās tā normala lieta, ka vīrietis ir blakus un morāli atbalsta. Bet te palasot liekas ka jāsāk pat lepoties ar savu vīru, ka bija blakus un nav morāli traumēts un sagrauts :D
Diez tādi vīrieši arī kādu šausmeni paskatoties tiek traumēti?

Peekaboo1 mans vīrietis ar bija blakus, nenogiba un ar intīmo dzīvi viss mums kārtībā :-D

Peekaboo, Sognare, vai ne?! Man tiešām grūti iztēloties, kā var nevarēt būt klāt. Tāpēc mans minējums - dezinformåcija. Piemēram, vīrietim nav ne jausmas, kas ir placenta, un jau pēc bērna piedzimšanas, viņa sieviete "dzemdē" vēlreiz. Nezinātājs var noģībt laikam. :-P

Kad pirmo reizi biju dzemdību zālē.. zināju daudz teoriju par procesa norisi, placentu utt. Bet realitāte jau tāpat atstāja citādāku iespaidu.
Neesmu pret vīrieti dzemdību zālē.. vienkārši saprotu tos, kas izvēlas tajā nerādīties :)