Pēc komentāriem var redzēt, kuram ir un kuram nav bijusi dzemdību pieredze.
Spriežot pēc komentāriem, tām, kam nav dzemdību pieredzes, dzemdības iztēlojas kā 8-12h pliku sievieti, ieplestām kājām, no kurām ārā šļācas kakas, asinis, placentas, nabassaites un bērna galva :D Ja tā to iztēlojas, tad tiešām dzemdības liekas pretīgas :D
Atkārtošos vēlreiz- atbalsts dzemdībās no tuvinieka (vīrs, māte, māsa) vai draudzenes, dūlas ir nepieciešams (protams, ne visām) laikā līdz izspiešanai. Tās pirmajās dzemdībās ir vidēji 8-12h. Sieviete ir saģērbta, viņai sāp kontrakcijās (sākumā mazāk un retāk, beigās biežāk un stiprāk). Ir labi, ja kāds pasēž blakus, izklaidē parunājoties vai padod dzērienu, pasauc personālu, ja vajag, utt. Nekā pretīga tur nav, tik vien, ka sievietei sāp un dažām mēdz būt bail no tā, kas notiek. Izspiešana ir tik īss brīdis (15min-1h), ka par to var atsevišķi vienoties, vai būs tikai mediķi vai vajag tuvinieku.
Vēsturiski sievietes nekad nav dzemdējušas vienatnē. Cilvēks ir bara dzīvnieks. Agrāk sievietes dzemdēja pirtiņās, tur bija vecmāte un dzimtas sievietes- māte, māsas, vecāmamma. Visas atbalstīja dzemdētāju un vēlāk palīdzēja pēc dzemdībām.
Tas ir padomju laiku izgudrojums, ka dzemdības ir pretīga medicīniska manipulācija, ko veic tikai ārsti, citiem tur nav daļas. No tā arī ir radušās šausmas, kas jūsu un iepriekšējai paaudzei asociējas ar dzemdībām. Daudzām padomju sievietēm nebija nekādas informācijas par to, kas ir dzemdības- viņām sāpēja vēders un palātā bija kopā ar citām dzemdētājām. Uz izstumšanas fāzi bija jāiet uz dzemdību zāli (atsevišķu telpu). Sievietes bija bez emocionāla atbalsta.