Puiša atbilde

Ak,jel nu tak neviena aiz auss nevelk uz dzemdību zāli, ja abi to ir izrunājuši un abi ir nolēmuši,ka vīram nav nekas pret,tad neredzu neko briesmīgu,ja grib būt klāt un galu galā tak var uzreiz pateikt,kas būs pieņēmi grūtniecei un kas nē.(t)

Bet kāpēc tas obligāti ir jādara? Tas NAV jādara, ja negrib! Tad jau sieviete arī ir lupata un njunnja, ja nespēj neko izdarīt pati...

Luī teica, ka jādara, tātad jādara. se, pie kājas!

Tiem vīriešiem ar priholoģiskaijiem klikšķiem derētu beigt dzīvot pasaku valstībā un beidzot nolaisties uz Zemes.

Tiešām kādai jābeidz dzīvot pasaku valstībā... Tas klikšķis var notikt neatkarīgi no tā, cik vīrietis labi apzinās dzemdību procesu, jo teorija ir viens, bet realitāte - jau kas cits.
Tā kā - lai lemj pats un nevajag tiešām manipulēt ar to, ka "topošā viņa bērnu māte".

kaut reizi mūžā varētu tā kā izdatīt to, kas ir vienkārši jādara,
dzīvē NEKAS nav jādara tapēc ka vienkārši jādara. Jādara TIKAI tas ko jūti kad ir jādara un tas ir attiecināms uz visām dzīves jomām.
Es tiešām vēlētos saprast kāds kompromiss būtu iespējams šādā situācijā kad sieviete saka "Mīļais, es gribētu lai esi man klāt dzemdībās" Vīrietis- "Zaķi, es tiešām negribētu būt pašā procesā, man negribas to visu redzet, man sudigi paliks"...? Manuprāt attiecībās vīrieši tā jau daudz kur piekāpjas sievietēm, vai tad ja vīrietis tiešām labi zin ka negrib būt blakus savai sievietei paša dzemdību procesā blakus, pat ja viņa to vēlas, viņš uzreiz ir ņuņņa? Manuprāt nē. Normāla,nobriedusi sieviete vīrišību pēc tā nemērīs un ļaus vīrietim pašam brīvi izvēlēties velas viņš būt blakus vai nē un nemainīs savas domas, lai kāa būtu viņa izvēle, pat ja tas ir kategorisks NĒ. Tas ka nevēlas būt blakus pašā procesā, nenozīmē ka neatbalsta pirms un neatbalstīs pēc tam.

Parastsdzeks] Kompromiss- atbalsta un ir blakus līdz pašam izstumšanas procesam - pamasē muguru, plecus, parunājas... un izstumšanas procesu iziet laukā. Kaut vai tāds variants - piekāpjas gan sieviete, gan vīrietis (kaut gan nesaprotu, kas visām par trakumu pēdējā laikā - par varītēm stiept vīru līdzi)

Vaj es teicu, ka obligāti jādara? Es teicu, ka man tādu veci, kuram slikti paliks no pastāvēšanas man blakus, nevajag lai atrodas blakus. Vieglāk bez tāda.
Tas šo to izsaka par viņu kā par vīrieti, ja reiz nav gatavs atbalstīt dzemdību procesā, tad kā varu uzticēties, ka atbalstīs citā grūtā brīdi? Vdrug atkal laut kas nepatiks, grūti būs! Labāk ne, pati tiec galā :D
Jau teicu, ka kājstarpē nav jāskatās un labāk vispār iziet laukā tajā brīdī, nekādu ievildumu! bet ja viņam negribas, redz, atbalstīt pārējā dzemdību laikā, tad ir skumji. Jau sākumā minēju, ka man nevajag, lai izspiešanas brīdī stāv blakus, atbalstu sagaidu pārējā dzemdību laikā.

Būt blakus vai nē , tak ir brīva izvēle, nu ja grūtniece pasaka,ka vīram jābūt blakus un viss, atrunu nekādu,un nabadziņs tur bez maz vai ar ožamo spirtu sēž un gibst nostb,tad te nav savstarpēja cieņas vienam pret otru, bet ja abi ir vienprātis,ka nav nevienam iebildumu, kā būs blakus , vai ja nu tomēr vīrs nolēmj nebūt blakus, domāju,ka tomēr arī vīram jābūt savai izvēlei, ja viņs nevēlās būt blakus, tas ir jāsaprot un nav uzreiz jāsāk blaut,ka nemīl un neciena, ja nu tiešām slikti paliks, tad ko? Blaus ,ka ir vargulis un nevarēja kārtīgi atbalstīt?.
Un tad draudzenem stāstīs, vot iedomāties, es te vot sāpēs mocījos,a šis paņem un nogibst. (t)

Ja paliks tik slikti, tad arī izies ārā, ne uzreiz demonstratīvi atsakās, lai partnere iet viena visās grūtībās, es, vājais, jo nu negribas, paiešu maliņā. Vīrietim var būt izvēle, sievietei izrādās nē, uzreiz sanāk piespiešana ar varu, ja kaut ko bilst.

Tad jau vīrietis, kurš grib būt klāt, fiziski palīdzēt arī partnerei, ir traumēts.

Kopš kura laika kompromiss ir “tu dzemdē, es palikšu mājās futbolu skatīties”? Kompromiss būs ja vīrs būs blakus. Reizēm pat nevajag lai roku tur, pietiek ar drošības sajūtu, ka atbalsts ir tepat, kaut vai aiz durvīm, ja nu kas notiek un ir nepieciešama vīra palīdzība, atbalsts. Īpaši ja dzemdē pirmo reizi un nezini, ko gaidīt. Bet mājās palikšanu, kad sievai vajadzīgs atbalsts, es nesaprotu. Ja sieva tā grib, cita runa.

Luī- Bet par to arī es konkrēti runāju, ka ir atbalsts šajā periodā, bet neatrodas blakus pašā dzemdību procesā, ja to nevēlas. No tava komentāra bija sajūtama nicinoša attieksme, itkā tas būtu kas slikts ka virietis kategoriski atsakās but blakus dzemdibu procesa, jo jūt ka viņam var palikt sūdīgi, kas ir pilnīgi normāli, jo dzemdības IR pretīgs process

Kategoriska atteikšanās nav kompromiss, tas ir smagi dīvains lēmums. Un atbalsts ir grūtniecības laikā, nu wow, par to ordeni būtu laikam jādod un aiz laimes jāaizsūta uz hokeju tajā laikā, kamēr notiek dzemdības, jo paskat tik, atbalstījis.

Es arī labrāt saņemtu savu bērnu pa pastu nekā dzemdētu. Vīrietim ir grūti, sievietei vēl grūtāk, tādēļ būtu vēlams sievas dēļ vismaz būt blakus cik spēj būt. Nicinoši izsakos par tiem, kuri vispār atsakās atbalstīt.

Kategoriska atteikšanās nav kompromiss, tas ir smagi dīvains lēmums.
kas tur dīvains? kā jau teicu, dzemdības protams ir loti pretīgs process un katram tas jūtības līmenis ir savādāks. Manuprāt tieši savu vājo vietu atdzīšana ir daudzreiz vīrišķīgāka nekā varoņa tēlošana,mocot sevi otra dēļ, vot tas ir galīgi garām.
Un nav bleg tāda kā divkosība? Ja vīrietis ko kategoriski atsakās ko vēlas sieviete, tad redz tas nav normāli, viņš dīvains utt. Bet ja sieviete atsakās ko darīt vīriešā dēļ, tad tas redz ir pilnīgi normāli ja?! Nuja,laikam dažu sieviešuprāt...

Skaidri zini, ka būs jāvemstās, kad masēsi sievai muguru vai pienesīsi ūdeni?

Vai tad sensenos laikos neviena sieviete nespéja piedzemdēt, ja vīra nebija blakus?

Jā, Clarity, senāk dzemdēja vienas pašas, autiņus mainīja vienas pašas, autiņus mazgāja vienas pašas, utt. Tu cik daudz no senajiem laikiem gribi atpakaļ?

ka vīrs negrib redzēt, kā no vagīnas tiek izspiests bērns

Ir gadījumi, kad dzemdības ir ļoti straujas, un var nepaspēt tikt līdz slimnīcai. Ir arī gadījumi, kad otrās vai trešās dzemdības ir pati tik straujas, ka ātrā palīdzība netiek līdz sievietei laikus. Tad šādā situācijā vīram vajadzētu iziet no istabas un ļaut sievai dzemdēt vienai, paralēli sazinoties ar mediķiem?

Pirms dzemdībām ar vīru runājām, ka uz izspiešanas laiku viņš izies. Kad pienāca tā diena, līdz pašai dzemdēšanai viņš masēja man muguru un padeva ūdeni. Bet kad pienāca laiks spiest, viņš negribēja mani atstāt vienu un tā viņš palika visu dzemdību laiku. Izspiešanas laikā viņš mani pietureja pie muguras, lai man būtu vieglāk. Emocionālais atbalsts arī bija fantastisks.
Un pēc piedzimšanas virs pārgrieza nabassaiti, kā arī - mazo uzlika ne tikai man uz punča, lai veidotoes ādas kontakts, bet arī vīram.

nevajadzētu apvainoties un saistīt uzreiz ar nemīlēšanu vai necieņu to, ka vīrs negrib redzēt, kā no vagīnas tiek izspiests bērns.

AK DIEVS NU :D cik reizes var atkārtot, ka starp kājām viņam nav jāskatās!!! Viss ko viņš reāli redzētu būtu lielais vēders, ko gan jau viņš ir redzējis (omg es zinu) un bērnu ar nabassaiti kad tas jau ir ārā. For fucks sake. Tos komentārus kurus raksta meitenes, kam ar bērniem un dzemdēšanu nav vispār bijis sakars dzīvē var palasīt ar smaidu....saskatās filmas un video un tad nu bļaustās ar savu svarīgo viedokli :D

Parasts, paskaties pats, kāds tur kompromiss šajā jautājumā, ja, tavuprāt, kompromiss ir darīt tikai un vienīgi tā, kā vīrietis grib. Tas, kā tava partnere jūtas, tas nekas, galvenais, ja "pretīgi iedomāto procesu" neredzēt, bet labākajā gadījumā klausīties kliegšanā vai mierīgi strādāt darbā. Uzlikt uz pieres kompresi, pieturēt muguru, kaklu utt., nu mūsdienu vīrieši laikam daļa nav vairs uz to spējīgi.
Labs vispār salīdzinājums ar to, ja var nepaspēt uz slimnīcu - tad gan kaut kā viedoklis pēkšņi mainītos, divkosība.

Man maijā dzemdēt un tas notiks bez vīra klātbūtnes. :-) Manā skatījumā , nav ko vīram tur darīt. Bērna nākšanu pasaulē tas nepadarīs skaistāku vai vieglāku. Man komfortāk būt vienai, emocionālais atbalsts tādos sāpju brīžos man bijis nebijis. Tieši otrādi, mani parasti kaitina, kad kāds mani mierina. :-D