Sveikas!
--
Nepieciešams, lai kāda man iegroza smadzenes, lai kāda būtu kritika!
--
Lieta sekojoša:
Vakardien ar māsu izdomājām, ka griba aiziet pasēdēt omulīgajā Omas Briljantā, iedzer kokteili un papļāpāt. Protams, divatā un piektdienas vakarā. Tā kā man klubi nesaista, tad to daru labi, ja reizi gadā.
Paprasīju draugam kā viņš skatās uz to, ja es ar māsu aizietu vienkārši pasēdēt. Un tad panesās - sākumā viņš jautāja, kāpēc bārs un kāpēc piektdienas vakars (viņš pats tādas vietas neapmeklē un alkoholu kategoriski neieredz). Es paskaidroju, ka vēlos iziet sabiedrībā, atpūsties, parunāties ar māsu, iedzer garšīgu kokteili (alkoholu lietoju ļoti reti). Pēc šī saņēmu pretīm, ka es taču solīju, ka neiešu uz klubiem un es jau pusgadu atpakaļ biju ballē bez viņa (kopā ar saviem vecākiem), tikai lieta tāda, ka es neko tādu nesolīju, mums bija tāda saruna, ka mani tas nesaista, bet neteicu, ka neiešu vairs vispār nekad. Paprasīju, kāpēc tas sagādā tādas problēmas. Viņš uztaisīja pamatīgu skandālu, jo uzskata, ja reiz man vajadzīga sabiedrība, tad noteikti vajag padejot ar citiem vīriešiem un iespējams ne tikai to vien :-O. Uz ko es ļoti ļoti apvainojos, jo ne reizi neesmu devusi iemeslu tajā šaubīties (viņš man visu laiku kā sunītis no muguras staigā pakaļ). Tad nu klāju visas kārti vaļā un teicu, ka gribu no viņa mazliet atpūsties, jūtos norobežota un gribu mazliet vairāk brīvību, savādāk ne soli no viņa nevaru spert tālāk (s)
Principā beigās tā arī nenoskaidrojām neko un aizgājām gulēt.
--
Šāds strīds jau nav pirmo reizi. Iepriekšējā meitene laikam viņu krāpusi (par ko es jau sāku šaubīties) un tāpēc viņš man vispār neuzticās un pagaidām izskatās, ka netaisās tajā ko mainīt.
--
Ko man iesākt? Es jau drīz galīgi sabrukšu, nespēju tā vairs dzīvot un trakākais, ka kopā esam tikai 8 mēnešu un no tiem 2 dzīvojam kopā. Kas būs tālāk? :'-(
--
Vai sniedziet padomu, vai "speriet" pa d****, bet man vajag kādu domu/kritiku, lai saprastu kā rīkoties. Varbūt, tomēr man nav tā domāšana kā vajag? :-/