Es domāju, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba alga nav atbilstoša slodzei, prasībām, atbildībai utt. Bet tā nu tas ir. Un pedagoģija tomēr ir plaša. Ar to darba iespējas ir plašas. Kā arī, kad es studēju un pēc studijām sāku strādāt savā profesijā, arī man likās, ka nav mans, ka man nepatīk, jūtos, kā ne savā ādā. Aizgāju no darba. Meklēju jaunu, bet ar domu, ka ne savā specialitātē, jo man nepatīk un nepadodas. Beigās sanāca tā, ka sāku strādāt atkal tajā pašā specialitātē un izrādījās, ka man padodas un patīk. Ka visa sāls bija darba vietā, kolektīvā. Ja iepriekš mani bakstīja, ka es to ne tā daru, to ne tā daru. Pat īsti darba vietu neiedalīja, darba laiks nenormēts, bet alga smieklīga, atzinības nekādas. Nākamajā darbā uzreiz tika iedalīta darba vieta, darbi, tika izteiktas atzinības par to, ka man ļoti labi izdodas, ka man ir talants,biju praktiski kā vietnieks, beigās gan ar kolēģēm, gan priekšnieku bijām ļoti labi draugi un beigās uz darbu gāju, kā uz laika pavadīšanu uz draugiem, kur vajag arī pastrādāt:-D Tāpēc domāju, ka, iespējams, to ilūziju par nepatiku pret profesiju rada darba vieta, kolektīvs ;-)
1997
