Jau 2 gadus esmu pasīva lasītāja šajā forumā, jo gribu zināt kā dāmam iet Latvijā. Tādēļ brīdinu uzreiz neesmu nekāds trollis, bet uznāca vēlme padiskutēt par šo jautājumu, diemžēl draudzenes man nav liela palīdzība, jo esam ļoti līdzīgās situācijās.
Esam kopā 6 gadus, šobrīd esam Ķīnā jau 4 gadus. Viņa darba specifikas dēļ oil industry Latvijā vai pat Eiropā nav daudz darba piedāvājumi, īpaši tik augstu atalgotu. Šeit viņš saņem 5x vairāk kā mēs saņemtu Eiropā strādājot kopā. Bet ir un paliek viens bet, es nejūtos pašrealizējusies. Man trūkst sajūtas, ka varu iet uz veikalu un galvu nelauzot sev nopirkt visu ko vēlos zinot, ka esmu to nopelnījusi un vēljovairāk biedē, ka ja nu es viņam apnikšu. Jautājumu sev daudz un nekādas izrunāšanās pat īsti nedod atbildes, jo viņs protams saka, ka mums šeit abiem izdevīgāk būt un protams, ka viņam es neapnikšot. Bet īsti jau tam garantijas nav.
Laikam jau tikai kratu sirdi un ceru ka kāda ir līdzīgā situācijā un zinās teikt kā ir pareizāk.. Parasti mēdzu sev pārmest ja gribas nopirkt ko dārgāku, ko gan viņš dara diezgan regulāri. Tāpat nākas aizdomāties kur es būšu pēc 5 vai 10 gadiem? Es protams laiku izmantoju lietderīgi un mācos valodas un dažādi pilnveidoju sevi, bet brīžiem zūd motivācija, jo neredzu kur pielietošu, nav skaidru mērķu. Jāpiebilst, ka plānojam te palikt vēl gadus 5 un tad pārcelsimies kaut kur citur, bet tad man būs jau 36.
9
