Iedomas vai patiesas vēlmes pēc pašapliecināšanās?

Lively, manuprāt, tev ir jāizvērtē ko īsti vēlies. Jo abi varianti - draugs un labs darbs izskatās, ka Ķīnā vismaz šobrīd nav iespējams. Pie tam šaubos vai viņš uzskata, ka tu upurē sevi un savu karjeru (ja nu vienīgi esi to viņam teikusi), jo tomēr iepriekš tev bija izvēle - braukt līdzi vai arī nē.
Tu esi laimīga ar savu draugu? (vari neatbildēt, bet atbildi godīgi sev).

Mischa, es esmu ļoti laimīga attiecībās un zinu, ka varbūt daudzas sapņotu pat par šādu ģimenes modeli, bet es esmu vienmēr bijusi karjeriste un vienmēr vēlējusies augt profesionāli, kas līdz šim bija izdevies.
Bet tagad kad gadi pāri 30 ir nedaudz grūtāk nedomāt par to, ka šobrīd zaudēju savu laiku. Tādēļ laikam te čīkstu, jo savā prātā biju iedomājusies, ka protams gudri ir pelnīt vairāk kā viņš saka, bet tad es biju domājusi, ka arī mēs darīsim to kopīgu mērķu labā, piemēram, iegādājoties īpašumu, bet šobrīd laikam grauž, ka viņš pārsvarā tērē visu uz savām iegribām nodrošinot mani ar minimumu un ļoti reti palutinot.
Esmu piedāvājusi, ka būtu laimīgāka, ja mēs pelnītu mazāk, bet algas būtu vienlīdzīgākas, bet viņš domā, ka tas nav prātīgi un lai es labāk baudot dzīvi.

Es esmu pārāk egoistiska, lai skrietu pakaļ vīrietim uz otru pasaules malu un man tur nebūtu darba, lai tikai viņš mani apgādātu ar minimumu un reti palutinātu un vēl pateiktu - baudi dzīvi, kaut man pašai nav ienākumi par ko un , cik noprotu, viņš tā nedotu lieku naudu ko man tērēt visādās lietās pašai. Nu nezinu, samierinies, ka pati to izvēlējies, jo tev bija variants nekur nebraukt un taisīt karjeru pašai. Vai arî sakod zobus un mēģini ķīnā.

Ir bijusi pieredze, sava zina pat tagadejo situaciju ta varetu noraksturot!
1) esat "draugi", kur tas velk, kads para status jums ir? preceties domajat, bernu gribat? vel tam nav laiks! neesat par to runajusi?
2) kada bija noruna parvacoties uz Kinu?
To, ka vins pelan vairak ka tu, to tu nevari izmainit! ne Kina ne kur citur! Pienem! atrodi savu konfortu!
Es loti labi saprotu,; ka tas ir, kad liekas, ka sakot stradat bus vairka oproblemas neka nestradajaot plusa alga nestav ne tuvu, bet nogurums un viss parejai lidzvertigi! esmu to piedzivojusi, ka draugs var nesaprast, ak es nevaru ta vienkarsi panemt brivdienu, jo vinam gribas! Zinu to sajutu, ka neesi noverteta!
BET te nu ir jaskatas vai ta nenovertibas sajuta nak no tevis vai no drauga!
Mana gadijuma draugs (nu jau virs) mani atbalsta visa, rosina darboties un nempties, pat ja mans lielakais dienas sasniegums ir bijis izcept mafinus un izmazgat velu, vins mak pateikties par to un ir teicis, ka dod prieksroku, ka kad ir majas, ka mes forsi pavadam laikau nevis taisam kaskus, kurs ko nav satirijis! Mana gadijuma mana vjadziba pec pasnovertejuma naca no manis pasas, man pasai leikas, ka es neesmu neka verta sada modeli! bet ari stradat ( jebkuru darbu, lai tikai butu darbs) negribu, jo zinu ka tas iegriez attiecibasm un tas man ir daudz svarigakas!
ja attieksme nak no tava drauga, tad ir verts parcilat nakotnes planus un vertibas!
pec pieciem gadiem 36gadi... ka ar bernu sobrid? tas varetu but risinajums, jo parasti vai nu nav laika vai nav lidzeklu, jums izskatas, ka sobrid ir abi!bet tikai tad, ja abi to grib, ne jau del "nodrosinat aizmuguri"

es biju domājusi, ka arī mēs darīsim to kopīgu mērķu labā, piemēram, iegādājoties īpašumu, bet šobrīd laikam grauž, ka viņš pārsvarā tērē visu uz savām iegribām nodrošinot mani ar minimumu un ļoti reti palutinot.
Esmu piedāvājusi, ka būtu laimīgāka, ja mēs pelnītu mazāk, bet algas būtu vienlīdzīgākas, bet viņš domā, ka tas nav prātīgi un lai es labāk baudot dzīvi.

Te ir visa sāls.
Pirmkārt, varbūt ir iespēja aprunāties un kopīgi izlemt kāda naudas summa ieripos tavā kontā katru mēnesi? Tā tu varētu iekrāt kaut ko sev. Man šķiet, tas ir tikai godīgi pie jūsu modeļa, kur draugs pelna daudz, bet tu neko (vai arī minimumu). Godīgi, es arī nebūtu laimīga pie noteiktuma "baudam dzīvi", bet man tiek minimums, bet vispār šo jautājumu jums vajadzēja izrunāt jau pašā sākumā. Vai jums tāda saruna bija?
Otrkārt, meklē iespējas kā uzlabot dzīvi tur kur esi, jebkurā gadījumā mandarīnu valoda tev reāli palīdzētu ar iespējām. Iepriekš minēji, ka visi draugi ir ārzemnieki, bet ir taču kursi, privātstundas? Pēc tam varēsi praktizēties ikdienas dzīvē - veikalā, sporta zālē, utml.

Nezinu, es gan laikam meklētu kādu darbu kādā ne-ķīniešu uzņēmumā, kur pietiek ar angļu valodu, kādu ofisa darbu un tā sāktu veidot savu karjeru. Protams, uzreiz neviens nemaksās mega lielu algu, bet ar laiku pierādot sevi, taču ir iespējams kāpt pa karjeras kāpnēm. Jo neko nedarot, ir 0 %, ka jebkad būs normāla līmeņa alga. Taču kaut ko darot, izredzes palielinās. Atrunas par atvaļinājuma saskaņošanu- vai tad visas ģimenes pavada atvaļinājumus šķirti, kur abi strādā. Taču saskaņo laikus un viss ok. Plus vēl tas, ja 36 gados tev nebūs nekādas darba pieredzes, bet būs TIKAI superkruti kursi un izglītība, šaubos vai kāds gribēs ņemt tevi darbā.
Un pirms pāris gadiem gandrīz arī aizbraucu līdzi draugam uz Āzijas valsti, kur viņu nosūtīja uz pāris gadiem strādāt. Biju gatava pamest savu dzīvi te, jo tur man darba arī nebūtu. Attiecības bija lieliskas, plānā bija precēties un tā. Bet īsi pirms aizbraukšanas es viņam apniku... Viņam uzradās cita meitene, tā vienkārši jaukā dienā. Attiecības, protams pajuka, un labi, ka tā. Tāpēc es nekad neliktu visu dzīvi uz vienas kārts- tas ir vīrieti. Jo viss mainās un plūst, ja šodien liekas, ir ideāla saskaņa, tad rīt var notikt jebkas. Plus vēl- ja pati kaut ko izdari sasniedz, vai nopelni un nopērc dārgāku lietu, ir taču lielāks lepnums, ka pati to izdarīji.

Echinacea, pilnīgi kā par mani! Viņš cenšās izrādīt, ka lepojas ar maniem ikdienas sasniegumiem, bet es zinu, ka es spēju daudz, daudz vairāk kā to un tas man laikam pašai sevis pierādīšanas dēļ.
Plānojam mazo pēc apmēram 2 gadiem veselības problēmu dēļ šobrīd nedrīkstam, tādēļ šķiet, ka laiks līdz tam tāds tukšs un limitēts arī lai daudz sasniegtu..nezinu, laikam esmu čīkstule.
Man tik ļoti pietrūkst tās sajūtas, ka varu ko atļauties pati sev bez sirdsapziņas pārmetumiem vai varu vecākus palutināt. Diemžēl tā vairs nav, protams saka ņem un tērē, bet es laikam nemāku. Vienmēr esmu pelnījusi sev kopš sevi atceros, pat pamatskolā.

Un par cik esam vāciešu un britu draugu kompānijās nebūtu nemaz to tik viegli praktizēt.

Smieklīgas atrunas.
Tad strādā angļu, vācu uzņēmumā. Tulko kaut vai.

Un norejiet bet nē, es nestrādātu kafenē, jo piekritu šajā dzīves posmā palīdzēt vīrietim iekrāt. Es esmu savas jomas profesionāle un vēlos sasniegt kaut ko šajā jomā. Esmu mācījusies diennaktīm, pilnveidojusies un jau kaut ko sasniegusi, lai tagad strādātu par oficianti.

Nu bet ko tad tu gribi? Čīksti, ka valodu nezini, tāpēc nekur nevar strādāt. Pēc tam izrādās, ka nemaz nekur arī negribi strādāt.

Ja tu būtu savas jomas profesionāle, augsti pilnveidojusies speciāliste, kā pati izsakies, tad domāju, ka tev būtu piedāvājumi darbam ja ne Ķīnā, tad kādai citai valstij attālināti. Ja tavus pakalpojumus neviens nepērk, tad diez vai vari sevi uzskatīt par augstas klases profesionāli..

Un es tiešām nedomāju, ka tavs draugs uzskata, ka esi kaut ko upurejusi. Tu dzīvo uz vīrieša kakla, neko nedari - es to nenosodu, tas ir forši mācēt iekārtot savu dzīvi tā, lai nekas nav jādara, tikai nu pati saproti, ka no malas tas neizskatās pēc upurēšanās, varbūt pat drīzāk pēc izmantošanas.

Ko tieši tu upurē??!! Tu pati izvēlies nestrādāt, jo uzskati sevi par augstāka līmeņa profesionāli, nekā tevi par tādu uzskata darba devēji! Un draugs netērē savu naudu kā tu gribi!

Tev ir vīrietis, kas tevi mīl un ir gatavs tev visu sniegt. Bet tev pašai vajag lauciņu, kurā realizēties. Ja tu tiešām justu, ka tas ir īstais cilvēks, tad tu nedomātu B plānu. Atrodi sevi, intereses, draudzenes, pilnveidojies. Daudzām sievietēm tas nav iespējams. Tev nav jāpelna tik pat, cik tavs vīrietis. Pelni mazāk/nepelni nemaz, bet dari to, kas tev patīk un aizrauj!
Ja man būtu tāda iespēja, kaut vai vismaz uz kādu laiku, es tiešām to laiku izbaudītu un darītu lietas, kam, diemžēļ, tagad nepietiek laika.

Ja vīrietis tik nereāli daudz pelna, tad lai investē kkādā tavā biznesā, tam pat nav jābūt kkam milzīgam, kaut vai tā paša bloga reklamēšanai, attīstībai, es nez, nu jebko var ar naudu pabīdīt, lai nes ienākumus, būs tev sava nodarbošanās, ar laiku sava nauda un vismaz viņa nauda iztērēta lietderīgi. Nu ja viņu neinteresē šī problēma un žēl savu naudu uz tevi, tad nu tiešām neredzu jēgu tur nīkt.

Iedomas.
.
(un ļooooooooti trollīgi)

Latvieši var strādat tikai internacionalās kompānijās, bet ne valstij piederošās kompānijās. Internacionālās kompānijas meklē speciālistus savās jomās, ne žurnālistus Ķīnā.

A ko, valstij piederošās kompānijas Ķīnā, tās gan meklē žurnālistus, kas neprot valodu?
.
Ir, protams, bēdīgi, ka savā jomā tu darbu tur nevari atrast. Bet es tavā vietā pieņemtu to kā faktu un domātu kaut ko citu. Žurnālistika nav vienīgā lieta, ko sieviete ap 30 ar žurnālistiskas izglītību var darīt. Noņem klapītes no acīm un meklē citas, foršākas iespējas!

Es atvainojos, bet kāds karjerisms ir sievietei, kura būs 9 gadus atradusies ārpus darba tirgus? Pat ar vislabāko Eiropas izglītību tāds darbinieks nekur nav nepieciešams!
Autore, tu esi strādājusi Austrijā? Vai esi veikusi sociālās iemaksas, uzzinājusi par valsts un privātajiem pensiju fondiem, par to, cik gadu ir jānostrādā valstī, lai saņemtu pensiju? Ir kāds rezerves variants, kurš nestu ienākumus (piemēram, nekustamais īpašums)?
31 gadus vecais sievietei, kura jau 4 gadus bijusi bez darba (un plāno to uz vēl pieciem gadiem), nāktos nevis sapņot par karjerismu, bet ar steigu domāt par to, lai vecumdienās nepatiktu bez neviena centa.

Neesmu tur strādājusi un tāpēc reāli krītu nelielā panikā. Neesmu nekāda golddiggere, jo draugam pati piedāvaju braukt atpakaļ, lai abi kaut cik vienlīdzīgi pelnītu. Ja godīgi nezinu ko ar šo diskusiju vēlējos panākt. Laikam svaigu viedokli no malas.
Laikam jau grauž tas, ka es saprotu, ka cipars te ir iespaidīgs un ja mēs to naudu esot šeit investētu kopīgos nekustamos īpašumos vai savā nākotnē būtu citādak. Kā arī ja man pašai būtu vienlīdzīgas iespējas tērēt, jo viņš nevēlas doties citur.
Bet jā..saprotu, ka laikam izklausos pēc izlutinātas čīkstules.

Es saklausīju šādu problēmu- draugs pelna 5x vairāk un naudu iztērē nelietderīgi, bet tev atmet minimumu. Tu gribētu, lai viņš atmet tev vairāk, veic uzkrājumus jūsu nākotnei nevis iztērē mirkļa iegribās?Vēl interesanti, ka 4 gadu attiecības Ķīnā ar draugu nevis vīru. Mana versija- austrietes nav tik saspiedušās, lai 9 gadus būtu bezdarbnieces, tāpēc paņēma līdzi latvieti laika kavēšanai. Tāpēc atmet minimumu- samaksā par izklaidi. Bērnus arī atliek. Acīmredzot, pēc atgriešanās Austrijā plānots veidot ģimeni ar kādu austrieti. Viņš būs brīvs vīrietis, bez bērniem ar daudz naudu. Bet tevi- uz dzimteni.

Es ar nesaprotu...ķipa savas jomas liela speciāliste..bet 4 gadus jau nestrādā...sen vairs neesi speciāliste, nolaidies uz zemes. Un par kādu karjeru tu reāli vēl sapņo? Ja vēl uz to ceri tev jāšķiras, jo skaidrs ka tavs vīrietis prom no ķīnas netaisas, bet tev tur savā profesijā darbu neatrast. Tajā pašā laikā plānojat bērnu pēc 2 gadiem? Atkal...par kādu karjeru tu te sapņo vēl? :D grūti saprast ko īsti tu plāno vai ko tu gribi...bet ja vien netaisies šķirties, es teiktu ka par savu žurnālistes karjeru tu vari aizmirst. Tava vienīgā iespeja ir savs bizness...domā idejas, gan jau vīrietis tev sponsorēs.

Nesaprotu, kāpēc neesat apprecējušies. Tomēr dzīvot ārvalstīs kā "draugi" nav īsti droši no juridiskā viedokļa... (t) Un plānot bērnus pirms laulībām - arī dumji.
Par to, ka vīrietis netaisa nekādus uzkrājumus un neplāno nākotni - jārunā ar viņu. Taču kaut kā izklausās, ka autorei vnk skauž, ka vīrietis strādā un daudz pelna, tērējas uz savām vēlmēm. Tā vietā, lai darītu to pašu ar viņa piedāvāto naudu - viņa lepni atsakās un klusi skauž, ka nevar nopelnīt tikpat. Autore nejūtas kā ģimene ar šo vīrieti, jo pretējā gadījumā - dzīvotu savam priekam, tērētu vīra naudu bez sirdsapziņas pārmetumiem, kopā plānotu un sapņotu par nākotni, gaidītu ģimenes pieaugumu un izbaudītu interesanto dzīvi eksotiskā un ļoti interesantā valstī. Darbs neatrisinās problēmas, kuru iemesli ir galvās! ;-)