Visu diskusiju gan necēlās roka lasīt, tāpēc varbūt atkārtošos... Es teiktu, ka ĺoti daudz ir atkarīgs no tā, cik esat tīrīgi, kārtīgi un cik praktiski iekārtojat savu mājokli. Piemēram, man ir divas draudzenes, abåm identiski divaistabu dzīvokļi, tās sērijas nepårzinu, bet tipiskā piecstāvīgā padomju laikos celtā bloku mājā. Platības identiskas, abos dzīvokļos uzturas divi pieaugušie un divi bērni, bet viens liekas mazmazītiņş, otrs plašs un gaišs. Jo viena ģimene visu visur atstāj pa rokai, uzkrāj nenormāli daudz lieko, bėrnu mantas ir visur un reti tiek kaut cik sakārtotas, abās istabās milzu skapji ar visskautko un neko, ļoti nepraktisks iekārtojums tieši mēbeļu ziņā. Otrā dzīvoklī viss iekārtots kompakti, visām lietām ir sava vieta. Sen jau esmu secinājusi, kas visstulbākā mēbele pasaulē ir milzu sekcija, lai smuki izliktu keramikas sūdiņ suvenīrus, bildes, grāmatas, kuras neviens nelasa, utt. Ja ir vēlme, labāk pielikt pie sienām plauktus, kas neaizņem kopējo grīdas platību. Un kafijas galdiņi - pilnīgs stulbums, itsevišķi, ja ir kaut viens bērns mājās... Un bērnam atsevišķu guļammistabu nevajag ilgi, ilgi - tas ir kaut kāds amerikāņu ieviests sviests, kas ir galīgā pretrunā ar to, kas bėrnam ir labāk. Pediatru viedoklis, ne mans...