Ja es meklētu dzīvokli pirkšanai, tad man arī tas būtu smags jautājums, jo nepatīk ne vecās mājas, ne mikrorajonu vide, ne jaunie projekti (pēdējais uzticamības ziņā, man draugos ir kāds pāris, kas īrē jauno projektu un viņiem dzīvoklī ir kārtīgas plaisas). Pašlaik sliecos uz to, ka vienkārši meklētu ārpus Rīgas (izbraucamå attālumā), jo ārpus Rīgas var atrast skaistākus piedāvājumus (runāju tostarp par vidi pie mājas, lai nav kaut kāds Purvciema variants), bet nu tad redzēs. Katrā ziņā esmu estēte un nedzīvotu ūķī vai blakus ūķim.
Runājot par divistabu dzīvokli, es uzaugu tādā - viena istaba vecākiem un it kā dzīvojamā istaba kopā un viena bērniem - līdz maniem 10 gadiem dzīvoju ar māsu, pēc tam viņa pārvācās. Jāsaka, ka ciemiņi konkrēti uz mājām reti kad nāca, tikāmies lauku mājās utml, līdz ar to sveši cilvēki bieži vecāku istabā / dzīvojamā nebija, toties viss mans un māsas tusiñs līdz vakaram notika tur - vecāku istabā, ar to šķiet jārēķinās, ka nebūs tādas 100% vecāku privātuma, ja vien neizveidosiet kaut kādus īpašus dzīvokļa lietošanas noteikumus bērnam. No bērna acīm skatoties man nekas nepietrūka, bet, vai es tā vēlētos dzīvot kā vecāks - diez vai. Es gribētu gan uzņemt ciemiņus, gan privāto laiku ar vīru vairāk.
Taču, ja nav citu iespēju, tad nav, dzīvot un atrast dažādus risinājumus var.
1557
