Par bites reklāmu neko nezinu, bet, kad mācījos 12. klasē, draudzenes tēvs vienu dienu ģimenes čatā iemeta bildi ar viņu mājas pagalmu un jautājumu "ko tad mani bērni tur dara?". Ne mana draudzene, ne viņas brālis par to, ka pagalmā ir kameras, neko nezināja. Bet viņas tēvs mēdza arī piezvanīt pajautāt, kur viņa ir un ko pēc skolas dara, un pēc tam pārbaudīt vai nemelo, un pēc ballītēm sagaidīt ar alkometru.
Savās mājās neredzu vajadzību pēc kamerām. Mans suns gan jau, kamēr neviens nav mājās, vienkārši guļ. Ja kāds manās mājās vēlētos ko tādu uzstādīt, es ceru, ka ar mani pirms tam apspriestots, nevis nostādītu fakta priekšā "mums ir kameras". Un pat tad, apdomātu tikai pagalmam, vai ārdurvīm. Citur neredzu vajadzību.
Bērnu man nav, tādēļ nezinu kā mainītos mana domāšana, kad būtu jāuztraucas par viņu drošību, bet uzskatu, ka ir citi veidi kā parūpēties par bērna drošību, un nav nepieciešams viņam piestiprināt pulksteni ar gps.