Mūsējai arī ir drausmīga apetīte, parādījās pēc operācijas. Mēs dodam normēti ēst, bet tad nu vakarā līdz ēdienreizei ir bļaušana un ārdīšanās pa māju, kamēr neiedod. Variants iebērt vairāk un tad pati apēdīs, cik vajag, neder, jo tāpat apēdīs visu.
Vīrs ceļas agri, ap 7.00 un baro. Es ceļos ap pusdeviņiem un tad dažreiz viņa man tā brēc pie sava trauka, ka pabaroju, jo domāju, varbūt vīrs aizmirsis. Bet izrādās, ka tomēr barojis un viņa vienkārši izdīkusi man vēlreiz.
Konservus nedodam, jo garšo tikai un vienīgi lētie un neveselīgie, no kuriem pēc tam sāp vēders. Dārgos un labos neēd, jo negaršo. Tad nu sēž uz sausās un reizēm, kad gatavoju, iedodu vistas vai tītara fileju. Vēl našķis ir cāļu sirsniņas, par tām būtu gatava visu atdot. Kad pirmo reizi iedevu, man pēc tam visu vakaru staigāja pakaļ murrādama un glauzdamās.