"Sēdēšana uz vīrieša kakla"

Mājsaimniecēm ļoti patīk domāt, ka viņas tiek apskaustas, tāds savdabīgs mierinājums. Man apkārt esošās mājsaimnieces par tādām kļuva, jo nevarēja atrast normālu un sakarīgu peļņu nesošu darbu. (Nerunāju par bērnu mātēm, tām vismaz ir motivācija sēdēt mājās). Bet nav svarīgi, ko domā sabiedrība, galvenais, ka cilvēks pats ir apmierināts ar savu dzīves modeli.

Es sev tādu sievu negribētu...un ne jau tāpēc, ka man žēl, ka es ar nevaru sēdēt mājās, bet gan tāpēc, ka nepatīk sievietes bez personiskajām ambīcijām, bez vēlmes augt. Mājās sēžot un tikai loderējot pa veikaliem, sporta zālēm un pavadot laiku ar druškām cilvēku neattīsta.
Esmu novērojis gan savās, gan draugu attiecībās, ka šajā laika posmā, kad kāds nestrādā un pavada laiku mājās, pasliktinās attiecības. Galvenokārt, sievietei iet ciet. Forši ir mēnesi vai divus tā atpūsties, bet pēc tam viņām prasās ko darīt. Kaut vai, lai paceltu savu pašapziņu, ka nav dīkdienes.

Es sev tādu sievu negribētu...un ne jau tāpēc, ka man žēl, ka es ar nevaru sēdēt mājās, bet gan tāpēc, ka nepatīk sievietes bez personiskajām ambīcijām, bez vēlmes augt. Mājās sēžot un tikai loderējot pa veikaliem, sporta zālēm un pavadot laiku ar druškām cilvēku neattīsta.
Esmu novērojis gan savās, gan draugu attiecībās, ka šajā laika posmā, kad kāds nestrādā un pavada laiku mājās, pasliktinās attiecības. Galvenokārt, sievietei iet ciet. Forši ir mēnesi vai divus tā atpūsties, bet pēc tam viņām prasās ko darīt. Kaut vai, lai paceltu savu pašapziņu, ka nav dīkdienes.

sorr, gļuks ar ievadi :D

Es tagad sēžu uz vīrieša kakla, vēl trakāk, es arī ēst netaisu un grīdas nemazgāju. Nekad nedomāju, ka nonākšu šādā situācijā un reāli brauc jumts. Bet tas ir uz laiku, kamēr pēdējie metri grūtniecībā.
Pēc tam, nav tā, ka es baigi gribētu atgriezties iepriekšējā darba ritmā un vietā, bet skatīšos no situācijas, ja būs iespēja strādāt pusslodzi, vai aizies savs hobijs/bizness, tad pieturēšos pie šiem variantiem, ja ne, atgriezīšis darba dzīvē, bet mājās palikt - no, no. Tiešām liekas,’ka prāts degradējas...

Oj nē, es tā nevarētu kaut vai tikai tāpēc, ka negribētu būt atkarīga no vīrieša, gribu būt spējīga aiziet, ja neesmu laimīga attiecībās, nevis dzīvot nelaimīgi un visu paciest tikai tāpēc, ka nevaru atļauties sevi uzturēt pati. Un vēl man patīk, ja man ir sava vide, sava dzīve, sava nauda, sava attīstība un nodarbošanās..

Varētu domāt, ka sēdēšana veikala kasē vai papīru pārstumdīšana birojā kaut kā īpaši attīsta personību un paplašina redzesloku;-) Goda vārds, mani reizēm reāli smīdina izaugsmes piesaucēji, lai gan liela daļa iedzīvotāju nestrādā neko tādu, kas veicina izaugsmi. Un ne jau visas, kuras sēž mājās, vazājas pa veikaliem un spa saloniem:-)
Teiciens "sēž vīrietim uz kakla" man vispār nav saprotams, jo parasti tas ir abpusējs lēmums - sēž sieviete mājās vai nesēž. Ja abiem tas ir komfortabli, tad neko nosodāmu šādā attiecību modelī neredzu. Tas, vai degradējas prāts, ir atkarīgs no cilvēka paša, ir neskaitāmi varianti kā aizpildīt laiku saturīgi. Ja darbs ir vienīgais veids, kā piespiest sevi kaut ko darīt, tad man šādu cilvēku ir patiesi žēl.

Es vairāk kā gadu esmu dekrēta atvaļinājumā un esmu jau galīgi nojūgusies :D
Nevaru izturēt mājās sēdēšanu, ja vien nedzīvo kaut kādā misenē, tad nav jāberž un jāspodrina katru dienu māja.
Ja ir 3 bērni mazi, tad var saprast, ka jā darba ir daudz arī mājās.

Piekritu Delusion viedoklim. Agrāk sēdēju mājās dažus gadus.. mājās valdīja pilniga harmonija. Nebiju nogurusi, varēju pievērsties tā saucamajai sevis pilnveidošanai utt. Draugs joprojām uzskata, ka dzīve bija foršāka, kad nestrādāju. :D
Tagad, protams, ir izaugsme... profesionālajā lomā. Šaubos, ka tas mani padara par supererudītu personu ārpus darba :-)

Tas taču arī no saimniecības atkarīgs, ja jātiek galā ar divistabu dzīvokli to nevar salīdzināt ar māju laukos. Rados ir mājsaimniece, bet ģimene dzīvo laukos, viņai visu laiku ir ko darīt. Malka no šķūņa iekšā nenesas pati, vasarā liels dārzs, augļu koki, blakus vīrs, kuram vienmēr vajag kārtīgu ēdienu, nu nesēž viņa spa un nestaigā pa veikaliem katru dienu.

Varētu domāt, ka sēdēšana veikala kasē vai papīru pārstumdīšana birojā kaut kā īpaši attīsta personību un paplašina redzesloku

Protams, ka attīsta. Tomēr darbā ir sava veida atbildība, pienākumi, jārisina situācijas, paralēli ikdienas darbam ir jādomā kādi projekti, kas bieži ir līdzīgi bakalaura darba rakstīšanai. Tā pati komunikācija, mācibas un semināri, es uzskatu, ka tas attīsta personību un paplašina redzesloku.

Neatbalstu šadu attiecību modeli, jo man nevienam uz kakla nepatīk sedēt.

Tomēr darbā ir sava veida atbildība, pienākumi, jārisina situācijas, paralēli ikdienas darbam ir jādomā kādi projekti, kas bieži ir līdzīgi bakalaura darba rakstīšanai. Tā pati komunikācija, mācibas un semināri, es uzskatu, ka tas attīsta personību un paplašina redzesloku.

Es kaut ko līdzīgu esmu dzirdējusi visai bieži, vienīgi realitāte parasti nesakrīt ar teikto, vairāk tāds wishful thinking :-) Atkarīgs, protams, no profesijas, bet visi tie it kā supersvarīgie pienākumi un semināri tik un tā ir attīstība ļoti šaurā jomā, kas personību sevišķi vispusīgu nepadara. Svarīguma un neaizvietojamības apziņu gan dod, jā;-)
Starp citu, mācīties un attīstīties var arī bez darba ;-)

bet visi tie it kā supersvarīgie pienākumi un semināri tik un tā ir attīstība ļoti šaurā jomā, kas personību sevišķi vispusīgu nepadara.

Nē, nu mājās sēžot gan baigi vispusīgi, apdari mājas darbus un piesakies vismaz 8 kursos uzreiz un aizsāc 12 pilnveidojošus hobijus.

Un kas tad ir tās sakarīgās lietas ar ko aizpildīt laiku un kas veicinās izaugsmi mājsaimniecei? Ja tā ir kādas izglītības iegūšana, vai biznesa uzssākšana, vai kaut vai hobijs kas ienes minimālus ienākumus (lai vismaz tamponiem nav jāprasa nauda vīrietim) tad jā saprotams. Bet nu es kaut kā neesmu vēl redzējusi tādu bezbērnu mājsaimnieci, kam būtu baigi attīstošas nodarbes, grāmatu lasīšana un kaut kādi bezjēdzīgi pulciņi...kuru pielietojums dzīvē....?

Bet arī, ja tu savu iegūto izglītību nekur nepielieto, jēga? Cilvēkam kam būs tāda pati izglītība un kurš strādās darbu ar to saistītu, visticamāk būs attīstītāks par to mājsaimnieci kas tikai papīru dabūjusi.

bet visi tie it kā supersvarīgie pienākumi un semināri tik un tā ir attīstība ļoti šaurā jomā, kas personību sevišķi vispusīgu nepadara. Svarīguma un neaizvietojamības apziņu gan dod, jā
Starp citu, mācīties un attīstīties var arī bez darba

Jā, es piekrītu, ka tas attīsta konkrētā jomā, ne jau vispārēji, bet attīsta. Darbā neviens nav neaizvietojams, bet runa ir par to, ka tomēr būšana darba vidē liek smadzenēm strādāt un attīstīties, kaut vai vienā, šaurā jomā. :-)
Un protams, jā, var un vajag mācīties, par to vispār nav runa.
Pirmie melnie sākot sēdēt mājās man bija tieši par to, ka nav nekādas atbildības, ka nevienam īsti no manis neko nevajag un ne jau tāpēc, ka man svarīgi justies neaizvietojamai un svarīgai, vienkārši tas kontrasts ļoti liels.

Man ir bijis tāds periods, kad pateicoties dažādiem citiem ienākumiem, varēju nestrādāt. Jutos ļoti labi, atpūtusies, izklaidējusies, nekāda stresa, salīdzinājumā ar paziņu, kura apgalvoja, ka bez izaugsmes nespēj :D Cēlās pussešos, skrēja uz dārziņu, uz darbu, mūžīgā steigā, kavēšanā, tad pa galvu kaklu atpakaļ mājās, caur dārziņiem, veikaliem. Visi mājas darbi, desmitos jau atkritusi gultā. Un kā bērnus vajag pieskatīt, tā zvans man.

Man ne īpaši patiktu ja sieva visu laiku dzīvotos pa majām.
Līdz brīdim kad bērni sāk iet bērnudārzā, protams, bet pēc tam var arī strādāt.
Tas arī dod sievietei lielāku neatkarību un interesantāku ārpus mājas dzīvi. Arī arpus pilsētas abi var strādāt, pa vakariem un brīvdienām var padarīt daudzus mājas darbus.
Vīrietis daudz var palīdzēt šādos gadījumos, gan bērnus aizvest un atvest, gan iepirkties, gan vakariņas pagatavot, gan citus mājas darbus. Tad arī strādājošai sievietei būs vieglāk.
Un vīrietis mājās nebūs kā mazs bērns kurš neko neprot bez sievas.

Ā, darba semināri ir cienījami, bet mājsaimnieces izvēlētie kursi un hobiji gan nē?:-D
Būsim reāli - reti kuram pēc pilnas darba dienas atliek laiks kārtīgai informācijas uzņemšanai vai papildus interesēm. Cilvēks nav tikai izglītības papīrītis un darbs, ar to nepietiek, lai varētu saukt sevi par daudzpusīgu un attīstītu personību.
Ir satiktas gan trulas mājsaimnieces, gan trulas karjeristes. Ja vienīgie sarunu temati, kuros ir puslīdz padziļinātas zināšanas, ir saistīti tikai ar darbu, tad tas nav nekāds plašais redzesloks ;-)

runa ir par to, ka tomēr būšana darba vidē liek smadzenēm strādāt un attīstīties, kaut vai vienā, šaurā jomā.

Būšana mājās jau neliedz darbināt smadzenes;-) Vajadzība pēc komunikācijas un atbildības nav gluži tas pats, kas izaugsme.