Esmu kopā ar vīrieti, kam ir bērns. Ģimenes ienākumus gan tas būtiski neietekmē, respektīvi, vīrieša alga ir gana liela. Ar ex viņiem ir arī kopīgs īpašums, kurš darbojas arī kā ieguldījums (daļa īpašuma tiek izīrēta, ir ienākumi no tā). Mums ir arī kopīga meita un vēl pieliešu eļļu ugunij - pati arī jau esmu 1x šķīrusies. Laikam būšu tā Daenarys (atvainojos, ja nepareizi uzrakstīju) paziņa :D
Es nelepojos ar mūsu stāstu, bet no otras puses - tas mūs ir savedis kopā un būšu mūžam par to liktenim pateicīga. Nevajag arī visus vienā maisā mest, iemesli ir tik dažādi un jums pat prātā neienāktu, kāpēc kādam ir noticis tā vai citādāk. No malas var redzēt ļoti mazu aizberga daļiņu un ir dikti muļķīgi likt otram zīmogu neko īsti nezinot.
Par tēmu - nu visādi gājis, šobrīd esmu mierā ar situāciju, pirms mēneša vai diviem besījos :D Viņš visai bieži lido pie dēla, pavada nedēļas nogales, pērk daudz dāvanas utt. Ar prātu visu saprotu, ar sirdi kā kad :D Kopumā dikti atkarīgs no sievietes (īstenībā abām - esošās un ex), ja sieviete spēj būt racionāla un neļauties liekai greizsirdībai, tad tādas attiecības var veidot. Ja sieviete dikti emocionāla, tad labāk ne. Es pati viņa dēlu neuzskatīju par mīnusu, jo, kad satikāmies, man bija uzstādīta diagnoze - neauglība, tāpēc pat priecājos, ka viņam jau ir bērns un man par to nav jāsatraucas.