Meitenes ap 30, kas ir labāk: būt vienai vai veidot attiecības ar alimentu maksātāju?

Nekad neveidotu attiecības ar vīrieti, kuram ir bērns/-i. Pati savus negribu, kur nu vēl iepazīties ar svešiem, un dalīt vīrieša uzmanību un brīvo laiku.
Bet, ja godīgi, jo vecāka palieku, jo vairāk domāju par to, ka vispār labprāt esmu viena un brīva. Nav vairs tālu līdz 30 - esmu materiāli neatkarīga un nodrošināta, mana dzīve ir piepildīta ar dažādiem notikumiem, ceļojumiem, man ir fantastiski draugi un vecāki, un esmu tik ļoti pieradusi pie savas ikdienas, pie tā, ka tikai es esmu savas dzīves noteicēja, un ka mana privātā telpa pieder tikai un vienīgi man, ka nejūtos gatava (pat negribu) kādu tajā ielaist. Un, jo vecāka palieku, jo vairāk nostiprinās pārliecība, ka labāk būt vienai, nekā ar ko pagadās. Lai gan neuzskatu, ka 30 gadi būtu baigais vecums (man vispār liekas, ka tad jaunība tikai sākas), tas tomēr, vismaz manā uztverē, ir tāds vecums, kad sieviete jau skaidri zina, ko vēlas no dzīves un arī no potenciālā partnera. Forši, ja izdodas atrast īsto cilvēku. Skumji, ja, baidoties no vientulības vai no tā ko gan draugi/radi/kaimiņi teiks, sieviete gatava pievērt acis uz trūkumiem un nepilnībām, lai tikai būtu vīrietis pie sāniem. Tā kā man dzīve vienai nav nekāds bubulis no kā baidītos, atzīstu, ka labāk dzīvoju viena un baudu dzīvi, nekā dzīvoju ar vīrieti, kuram ir mazāki ienākumi kā man, kuram jāmaksā alimenti, ir bērni un vēl nez kas. Es tad nezinu kādai pārcilvēcīgai mīlestībai būtu jābūt, lai uz to pievērtu acis.

Es veidotu attiecības ar vīrieti kurš man būtu sirdī iekritis un no kura es justu to pašu pretī. Ja jāmaksā kas un ir saistības, tas nenozīmē ka viņš arī nevar būt labs cilvēks. Tas vien ka par saviem bērniem rūpējas ir labi.

xanax, vienalga, ko saka sabiedrība, arī vīrietim ir vieglāk, ja sievietei nav bērnu, kredītu un atkarību. Tas nav īsti nekādā sakarā ar dzimumu.

Interesanti, cik dzirdēts, tad sabiedrībā pašķībi skatās uz vīrieti, kurš negrib vidot attiecības ar sievieti, kurai ir bērns/-i.

Nop, sabiedrībā ir arī uzskats, ka sievietei jāpieņem vīrietis ar bērnu, kurš dzīvo pie ex., JA viņš ir gādīgs tēvs, un man ir vairākas paziņas, kas tieši meklē vīriešus ar bērniem, jo tas šķiet tā kā "mīļāk" un "viņš ir jau pārbaudīts".
Es pati tiešām nesaprotu tos vīriešus, kuri pieņem sievietes ar bērniem, vienlaikus apbrīnoju un nesaprotu, man nav skaidrs tas teiciens "ja mīli sievieti, mīlēsi arī viņas bērnu". Emmm.... nē.

Protams, ka labāk būt vienai nekā ar vīrieti, kam ir bērni. Nemaz nerunājot par visiem pārējiem simts iemesliem, arī algas un alimentu jautājums ir ļoti būtisks. Ja viņš nepelna īpaši daudz un salīdzinoši liela daļa aiziet alimentos, un jāmaksā vēl par visu pārējo, tas sanāk gandrīz kā divas ģimenes uzturēt. Ar nelielu algu to diez vai var izdarīt, tā kā ļoti iespējams pat sanāks dzīvot uz sievietes rēķina. Ja ir nopietnas attiecības un budžets daudzmaz kopīgs, es negribētu, ka kaut neliela daļa no tā aiziet man svešiem bērniem.
Bet vispār domāju, ka trīsdesmitgadnieki diezgan liela daļa vēl ir bez bērniem. Tas drīzāk tas vecums, kad vīrieši tikai sāk domāt par ģimeni.

Es būdama no tām kuras bērnus nevēlas pretēji visām pārējām teikšu, ka labprāt veidotu attiecības,bet.... Pie nosacījuma, ka ir līdz galam viss sakārtots - viņu attiecības, vecāku atbildība un pienākumi, skaidras prioritātes u.c. lietas.

Es arī nesaprotu vīriešus, kas spēj pieņemt sievietes ar bērniem. Nē, nu protams, jauki, ja tā var un viss kārtībā, bet es nesaprotu..

Neveidotu attiecības ar vīrieti, kuram ienākumi nebūtu virs vidējā,

Jums kaut kā liekas, ka ienākumu līmenis ir akmenī cirsts? Dzīvē visādi notiek. Un ko tad?

Eliise, ceru, ka neuztversi manu jautājumu kā apvainojumu, bet - kā dzīvojot vienai ir ar intīmo dzīvi? Var iedomāties dažus variantus -
/vienas vai vairāku nakts sakari,
/vīrietis, ar kuru ir tikai intīma rakstura attiecības,
/vai arī attiecības, kur katrs dzīvo savu dzīvi, ik pa laikam satiekas- kāds randiņš, romantika, bet dzīvo atsevišķi,
/dzīve bez vīriešiem un ar veco labo rabbit.

Jums kaut kā liekas, ka ienākumu līmenis ir akmenī cirsts? Dzīvē visādi notiek. Un ko tad?

Nu loģiski, ka nepamestu cilvēku, kuram būtu īslaicīgas finansiālas grūtības, bet nu ir starpība, vai tās ir īslaicīgas problēmas, kuras var un grib atrisināt, vai arī ilgstoša nabadzība.
Piebildīšu, ka pati pelnu virs vidējā (nedzīvoju Latvijā) un ir tikai loģiski, ka negribētu būt kopā ar vīrieti, kurš pelna mazāk.

Nu loģiski, ka nepamestu cilvēku, kuram būtu īslaicīgas finansiālas grūtības, bet nu ir starpība, vai tās ir īslaicīgas problēmas, kuras var un grib atrisināt, vai arī ilgstoša nabadzība.
Piebildīšu, ka pati pelnu virs vidējā (nedzīvoju Latvijā) un ir tikai loģiski, ka negribētu būt kopā ar vīrieti, kurš pelna mazāk.

+++ šim viedoklim.

raven

/vienas vai vairāku nakts sakari,
/vīrietis, ar kuru ir tikai intīma rakstura attiecības,
/vai arī attiecības, kur katrs dzīvo savu dzīvi, ik pa laikam satiekas- kāds randiņš, romantika, bet dzīvo atsevišķi,
/dzīve bez vīriešiem un ar veco labo rabbit.

Jebkurš no šiem variantiem ir 1000x labāks nekā uzturēt vīrieti, lai viņš savus ieņēmumus tērē alimentiem ne maniem bērniem, jā, labāk vienas nakts sakarus nekā tētuku pie sāniem, kas maksā alimentus, pulciņus un kino bērniem, bet es viņam uzsaucu ceļojumu, jo man gribas, bet viņam nav naudas.
Tad jau tiešām rabbit labāk.
Lai būtu labs, kvalitatīvs sekss, nav jābūt vaisliniekam blakus, tas pat ir bīstami.

Tagad tikai jāgaida kad kāda vientuļa sieviete uzceps diskusiju ar nosaukumu ''man ir 2 bērni, bet neviens vīrietis mani negrib'':-D

A ko darīt ja vīrietim ir bērns un viņš nemaksā alimentus un pat netiekas ar bērnu? tas arī skaitas filtrējams gadījums vai tas jau skaitās ņemams?

raven, viss kārtībā, noteikti neuztveru šo jautājumu kā apvainojumu. :)
Manā gadījumā ir attiecības, kurās katrs dzīvo savu dzīvi, ik pa laikam satiekoties. Ar mīļoto cilvēku un dvēseles radinieku dzīvojam katrs savā valstī. Abi esam tādi brīvdomātāji, brīvās, mākslinieciskās bohēmistu dvēseles, kuras grūti piesiet vienai vietai, vienai valstij. Viena jūtos ļoti labi, tieši tāpat kā viņš. Kopā esot, ir tā sajūta, ka divas radniecīgas dvēseles satikušās, taču, kad šķiramies, arī ir labi, jo savos prātos un sirdīs esam tik brīvi, nepieradināti, ka, esot šķirtiem, tā saikne ir jūtama. Un, ja godīgi, es pat neesmu pieļāvusi iespēju, ka viņam varētu būt kādi citi sakari, citas attiecības. Man tādu nav, tāpēc laikam vienkārši vieglāk ir domāt, ka arī viņam ne. :) Katrā ziņā, man tā ir labi un, iespējams, tieši tāpēc nezinu vai spētu kādreiz savā dzīvē un ikdienā ielaist kādu citu cilvēku, jo tik ļoti pierasts pie savas mazās pasaulītes, kurā otru cilvēku ielaižu tikai ik pa laikam, mirkļos, kad satraukti pukstošu sirdi stāvu lidostā, pūlī cerēdama atrast tieši viņa acu skatienu. :)

Kāpēc tiek uzskatīts, ka viss aiziet tikai bērnam un vēl arī vīrietis pats būs sievietei jāuztur? Kaut kāds slimīgums jau aiziet.

Pieņemsim, ka vīrietim alga 1000 eiro, 200 dzīvoklim, 200 bērniem, vēl apģērbs, mašīna, pusdienas, sīkumi. Es gribu braukt ceļojumā pa 700 eiro. Viņam nav naudas. Kāpēc lai es būtu ar tādu kopā?

Joka pēc šo diskusiju pārrunāju ar savu vīrieti.
Citēju viņu "Ko tad Tu tam vīrietim ieteiktu pamest bērnus vai iet uz mežu kārties?"
Nezināju ko atbildēt.

"Ko tad Tu tam vīrietim ieteiktu pamest bērnus vai iet uz mežu kārties?"

Meklēt sievieti arī ar bērniem vai arī palikt vienam pašam. Kas vainas? Dzīvot vienam?

Jebkurš no šiem variantiem ir 1000x labāks nekā uzturēt vīrieti, lai viņš savus ieņēmumus tērē alimentiem ne maniem bērniem, jā, labāk vienas nakts sakarus nekā tētuku pie sāniem, kas maksā alimentus, pulciņus un kino bērniem, bet es viņam uzsaucu ceļojumu, jo man gribas, bet viņam nav naudas.

Manis akstītajam nebija nekāda sakara ar maznodrošinātiem vīriešiem, kas maksā alimentus.
...
Nedaudz mulsina nostāja, ka, ja maksā alimentus, tad vīrietim nav naudas.
...
"nevis firmas direktors, bet strādā parastu darbu un saņem parastu, vidusmēra algu"
Kas ir vidusmēra alga? Ir arī profesijas, kur parasts darbinieks saņem vairāk, nekā citā firmā saņem tās direktors.
Nē, protams, ja jūs uzturaties sabiedrībā, kur ir tikai šādi vīrieši, jums gan jau citu variantu nav, bet cmon... tā jau ir jūsu pašu vaina. Ir arī vīrieši, kuriem ir bēns no iepriekšējām attiecībām, kam šis fakts nesagādā finansiāla rakstura prolēmas. Protams, cita lieta ir tas, ka viņam vienmēr būs kaut kāds kontakts ar bērna māti un bērnam tiks veltīts laiks, bet tam nav nekāda sakara ar finansēm.
...
Ko jūs sakat par atraitni, kas viens pats audzina bērnu?