Sēžu, tamborēju un sāku filozofēt: jaunas sievietes mūsdienās vel klasiskos rokdarbus, nu, tur adīt, tamborēt, šūt vel prot? Man pašai šīs prasmes ir tādā viduvējā līmenī, bet dažreiz iedvesma uznāk un tad ķeros pie adatām. Izbrīnu rada tas, ka 90% cilvēki to padzirdot vai, piemēram, redzot manis tamborētu bērnu cepuri, ir izbrīnīti.
Otrs iemesls, kādēļ par šo sāku domāt, ir facebookā redzētas pārdosanā izliktas preces, kas savā sarežgītībā iekļaujas manas pamatskolas mājturības standartos, bet cenas ir kosmosā. Es saprotu, ka katrs savu darba augli var pārdot par tādu cenu kā grib, bet mani parsteidz klienti, kas raksta sajūsmas pilnus komentarus par precēm kuras var radīt jebkurš ar pieeju dzijai, tamboradatai un internetam.
Kā tad ir? Mūsdienās ar rokdarbiem noņemas tikai atsevišķas dīvaines? Un kā ar vīriešiem? Lodēt māk? Mašīnas labot?