dzīvnieku eitanāzija

meksikanka par būšanu klāt bija domāts,vai draugam jābūt klāt, cik saprotu viņš negrib redzēt to ,jo sāpīgi,bet es nebūšu klāt,jo ar mazu bērnu tak nebraukšu līdzi:-(

Jocigs tev tas draugs, nunnigs.

Es saprotu,žēl šķirties, sāpīgi utt, bet es skatos no tās puses, vai dzivnieks ir priecīgs ,ka nevar pakustēties,bez citu palīdzības un guļ akls, manuprāt taga mokas viņš, un ik pa laikam tās lēkmes ir ari taga, tik tad viņš apdulis staigāja apkārt,tad taga guļ nekustīgi un balsī rej. Tādēļ šķiet,ka viņš mokas taga,bet draugam tomēr ir gala vārds, lēmumu viņa vietā nevaru pieņemt.:'-(

What the hell, kāds vēl jocīgs un nuņņīgs, katrs pacieš sāpēs citādāk un citādāk arī tās izrāda, kad pienāk situācija. Pretīgi tā izteikties šādā gadījumā uz cilvēku.

Dartall viņam tas ļoti smagi ir, savā ziņā saprotu, laikam nevietā salīdzināt,bet man ir paniskas bailes no līķiem, nespēju viņus redzēt, nezinu grūti izskaidrot. Viņam varbūt bail ,redzēt kā suns lēnām viņa rokas mirst ,pie tam viņš kko minēja,ka viņiem tā aiziešana ir sāpīga,takā agonija kratatas.

Par tēmu - teiktu, ka lai sauc vetu uz mājām. Tam arī nepiekrīt? Tad jau pats ārsts pateiks, kā jādara.

Cik man zināms, tad dzīvnieki pie eitanāzijas vienkārši iemieg. Tagad suns mokās. Runā ar draugu, lai pieņem pareizo lēmumu tā kā dzīvniekam labāk.

"mājā ienācis mazulis", "vīram nepatīk dzīvnieks"

Man šķiet ka šādi iemesli ir diez gan stulbi, lai iemidzinātu dzīvnieku :-|

Sanāk ka dēļ drauga emocionalitātes tagad mokās dzīvnieks wtf

anfisa es jau runāju un runāju, saku ko domāju par šo , bet mēs atgriežamies pie viena un tā paša argumenta, un beigās vēl sāk uz mani kliegt,ka es nespēju viņu saprast, ka viņš to nespēj izdarīt. :-(.

anfisa tas nav mazuļa dēļ,nebūt nē un arī ne tādēļ ka būtu apnicis.:-(:-/

Par izsaukšanu nezināju,ka ir tāda iespēja. Varbūt tas būs variants:-(

Sognare.. es sapratu situāciju, par tiem iemesliem tikai tā ieminējos, bet draugam būtu jāsaprot ka ja viņš vēl var teikt ka viņam ir sāpīgs šāds lēmums tad dzīvnieciņš nevar pateikt kā šobrīd mokās.

Manam sunim bija kaulu vēzis izārstēt nevarēja, no tabletem palika labak tad atkal sliktāk kļuva un bija apātisks , gāja vēzis uz pārejiem orgāniem. Izsauca uz mājam dakteri, kas iemidzināja , bet taja diena , kad dakteris brauca viņš pēķšņi kļuva atkal , kā normāls suns jo saprata :-(
Apglabājam paši. Tas ir šausmīgi :(

Dzīvē arī ir jāpieņem tādi lēmumi, es to pati vnk izdarītu un nedomātu līdzi tam ko daru, jo ir bijis jāskatās uz dzīvnieku mokām un miršanu dzīvojot laukos tā notiek ar dzīvniekiem un neko tur nevar izdarīt, kā tikai ātrāk atvieglot viņu ciešanas. Par to nevajag domāt ar prātu vai jūtām un analizēt, bet vnk ņemt un bez domāšanas izdarīt. Protams, pēc tam domāsi, ka izdarīji ko briesmīgu utt., bet tas tāpat bija vispareizākais lēmums dzīvnieka labā. Šādās situācijās ir vnk jādara, to ko vajag un viss, ir sev jāpārkāpj pāri.

Sparkle taisnība, dzīvē reizēm jāpieņem lēmumi kas var arī sāpināt,bet tie ir vis pareizakie,lai cik sāpīgi tie nebūtu:-(. Bet sāpīgi manuprāt būs tā vai tā, vai iemidzinā vai nē, bet kā lai saka no tā neizbegt:-(

vai iemidzinā vai nē

Realitāte ir tāda ka dzīvnieks tāpat reiz nomirtu un ja viņš vēl ir slims tad tā ir saimnieku atbildība viņam šīs sāpes izbeigt.

Mums laukos radiniecei suni brauca vets uz māju iemidzināt. Bija audzējs zem zoda un vecs suns bija. Saimniece nespēja noskatīties, tāpēc es biju klāt kad to darīja. suns ir jāpietur pie pirmās potes jo esot diezgan sāpīga. Pēctam apm piecas minūtes kamēr suns iemieg, un kad iemidzis tad vēl viena taka pote.

Protams, ka sāpīgi, bet man personīgi būtu vēl sāpīgāk redzēt, ka dzīvnieks nestaigā, neēd un uzvedas kā ļoti slims, nevis, ka viņu iemidzina, jo iesmidzināšana pārtrauks sāpes, bet nāve šādos smagos gadījumos tāpat ir neizbēgama, jautājums tikai kāda - lēna un nepatīkama vai ātra.
Esmu dzirdējusi, ka eitanāzija dzīvniekiem nav nekas patīkams dzīvniekam, nav tā, ka aizmieg, BET es nezinu, vai tā ir, nepārbaudīta informācija no manas puses. Tomēr starp ātri nepatīkami un lēni nepatīkami, šķiet, ka jebkuram gribētos ātri.
Jāsaprot, ka, ja dzīvniekam ir tik slikti, ka vairs nevar paiet utt, tad nekas tur viņam patīkams nav, žēlošana neejot iemidzināt ir drīzāk spīdzināšana.
Nu vismaz tāds mans viedoklis. Man arī nācies iemidzināt, pati gan neesmu stāvējusi blakus, jo gluži mans dzīvnieks nebija, bet ģimenes, un es nebiju tik pieaugusi.

Es ceru, ka tās, kas ir par dzīvnieku eitanāziju, atbalsta arī cilvēku eitanāziju tieši ar šādiem pat argumentiem.