Dzīvot mazpilsētā

Savā mazpilsētā gan jau nē, vispār neplānoju dzīvot pilsētā, ne lielā, ne mazā, bet ļoti iespējams, ka kkur ap to galu varētu dzīvot. Vai jebkur citur Latvijā, prom no lielajām pilsētām, meža vidū :)

Manā bijušajā mazpilsētā dzīve ir briesmīga.
Viss no galvas līdz kājām tiek aprunāts. Tu vari nearvienu nebrāļoties, bet Tevi jau ir viedoklis.
Dzīve tā kā uz delnas redzama.
Vietējie pārsvarā nodzērušies. Normālie aizbraukuši projām.(e)(e)(e)

Atgriezos dzimtajā pilsētā un iemesls bija tieši atpūta no galvaspilsētas dzīves un nekad šo atgriešanos neesmu nožēlojusi.

Iztrakojos piecus gadus pa Rīgu, un atnācu atpakaļ uz savu dzimto mazpilsētu.
Tāpēc, ka negribu dzīvot Rīgā - visi tie sastrēgumi, drūzmas.. tas der jauniešiem, bet man vairs nederēja. Kā arī tā īrēšana.. oij. Tāpēc ar Vīru nopirkām māju un dzīvojam mierā :D Kā arī, nekad mūžā negribētu bērnus audzināt Rīgā.
Un Rīga nav tik tālu, lai stundas laikā neaizkļūtu uz turieni, ja ko vajag.

Īsti neplānoju tieši salīdzinoši mazo karjeras iespēju dēļ. Bērnības pilsētā līdzīgu darbu atrast būtu teju neiespējami, bet tajā pašā laikā arī Rīgu joprojām līdz galam neizjūtu kā savas mājas, lai gan kopš atgriešanās no ārzemēm te dzīvoju jau vairākus gadus. Tā teikt, vēl aizvien meklēju savu īsto vietu. Protams, mazpilsētā pietrūkst arī izklaides iespēju, un visi draugi tāpat izklīduši pa pasauli, tāpēc ilgtermiņā diez ko laimīga es tur visdrīzāk nejustos. Man tā drīzāk ir vieta, kur vienmēr atgriezties, lai apciemotu vecākus, izrautos pie dabas un atpūstos no lielpilsētas kņadas, kā arī gremdētos bērnības dienu atmiņās. Bet kas zina, kā domāšu pēc gadiem 10...

Aizmirsu pierakstīt, manā bijušajā mazpilsētā ir pilnīgs bezdarbs. Darba nav. Tagad aizslēdās ciet arī viesnīca. Visi brauc strādāt uz Rīgu.(e)(e)(e)

Es uzaugu ciematā, aizbraucu uz pāris gadiem uz ārzemēm, un tagad atpakaļ esmu savā dzimtajā ciematā. :) Tas vairāku iemeslu dēļ - darbs ir Rīgā, bet Rīga man nepatīk un dzīvošana šķiet nesamērīgi dārga. Tāpēc dzīvoju 40 min braucienā no Rīgas, samērā klusā ciematā. :) Otrs iemesls ir tāds, ka šeit ir dzīvoklis, par kuru nav jāmaksā īres maksa (pieder draugam), līdz ar to arī daudz sanāk ietaupīt. Trešais - daba ir ļoti tuvu. Es pat varu iedomāties, ka ar laiku pārvākšos uz vēl dziļākiem laukiem (ja dzīve iegrozīsies, kā gribētos :) )

Nē, nekad. Nāku no maza ciemata, kuri visi visu par tevi zina un to, ko nezina, izdomās. Klačas klaču galā. Man ir ļoti svarīgi, ka Rīgā mani neviens nepazīst, neatceras, esmu tikai viens cilvēks no pūļa.
Kā arī man ļoti patīk lielpilsētas, patīk no rītiem dzirdēt aiz loga satiksmi, cilvēkus, utt. nevis pilnīgu klusumu ar pāris putnu dziesmām.

KindaPsycho
Nē, vēl klimstoši dzērāji pa mazpilsētu. :-D:-D:-D

Es gribētu. Lai arī pēc skolas gribēju tikt ātrāk prom, tagad tā būtu perfekta vieta, kur dzīvot, jo īpaši, ja ir ģimene, īpaši mazi bērni (diezgan klišejiski no manas puses).

Nevienu brīdi neesmu domājusi, ka varētu atgriezties mazpilsētā. Artimesia jau visu pateica. Un vēl tas, ka normālu veikalu nav un pat pastaigāt tur nav kur aiziet.

Rīga ir mazākā pilsēta, kurā esmu dzīvojusi. Bet nu, variantu par mazpilsētu neizslēgtu pilnībā - ja vien tā nodrošinātu optimālas darba un izglītības iespējas man un manai ģimenei. Ja vien tas nav galīgs miests, šobrīd viena otra neliela pilsēta ir ģimenēm ļoti draudzīga un piemērota - baseini, pulciņi, utt, viss turpat blakus.

Pēdējā tenka bija, ka cilvēkam x galvā ir audzējs.
Es vispār nesaprotu, kur šito visu var uzzināt??? Un, beigās zin visa mazpilsētā, kas par kaiti.

Uz nosacīti neilgu laiku atgriezos savā mazpilsētā, kas atrodas kādas nepilnas stundas brauciena attālumā no Rīgas. Iepriekš dzīvoju lielpilsētā ārzemēs, kur šogad plānoju atgriezties. Par Rīgu daudz nevaru teikt, jo nav tur pastāvīgi dzīvots, bet nākotni veidot dzimtajā pilsētā negrasos, jo ir niecīgas karjeras iespējas, maz pasākumu, vietu, kur brīvajā laikā aiziet, kā arī jāpiekrīt vienai komentētājai, ka nav normālu veikalu. Piedevām vēl tie provinciālie kašķi un baumas. Domāju, ka jaunatnei, kura vēlas saturīgi pavadīt laiku, šeit ir maz pašrealizācijas un izklaižu iespēju. Tādēļ priekšroku dodu lielajām pilsētām ārpus Latvijas. Tomēr saprotu, ka katram savs - ir cilvēki, kuri dod priekšroku dzīvei meža vidū vai klusākās pilsētās.

Es jau no gadiem 16 esmu prom no savas mazpilsētas/ciema.Dzīvoju starp Rīgu un dzimto vietu apmēram vienāda brauciena attālumā.Neatgriezīšos savā miestā ne tikai šeit jau izskanējušo iemeslu dēļ, bet arī liekas, ka piemīt negatīva aura, nejūtos kā savā vietā, kā aizbraucu ciemos pie mammas, tā jau sapņoju par atgriešanos savā pilsētā.Šī pilsēta ir man ideāla, tuvu Rīgai, mikriņi iet ik pa 10 min., tādējādi var gan aizbraukt iepirkties, gan kultūras pasākumus apmeklēt..Rīga gan nepievelk, negribētu tur dzīvot, galīgi nav man..

Kādreiz nevarēju sagaidīt, kad ātrāk tikšu prom, iemesli tie paši - baumas, izklaides iespēju trūkums, veikali.. nodzīvoju Rīgā 9 gadus, kādreiz nepieļāvu domu, ka dzīvošu citur. Sagāju kopā ar big love, pēc laiciņa pārvācāmies tuvāk savai dzimtajai vietai, uz pilsētu ar izklaides iespējām un labām perspektīvām. Tagad pārvāksimies uz laiku uz dzimto vietu, tad redzēs kā būs, ka diendienā būsim atkal šeit. Bet tā kā tas uz laiku, tad nekas traks :)
Patīk, ka privātmājas, savs pagalms, mieriņš, tas ir the big deal for me pēc Rīgas (l)

Es esmu domājusi par to, ka reiz varētu atgriezties savā dzimtajā pilsētā, bet tas noteikti nebūs tuvāko 10-15 gadu laikā, drīzāk uz vecumdienu pusi. Pagaidām priekš manis tur nav, ko darīt, jo, lai gan darba iespējas ir samērā daudz, tomēr ne manā jomā. Tā gan nav tāda mazpilsēta, kur visi visus zin un tik klačojās, tagad arī notiek dažādi pasākumi, koncerti utt., kā arī Rīga ir tikai 1,5h attālumā, tomēr mani tur aizbraucot šausmīgi kaitina, ka piektdienas/sestdienas vakarā tur absolūti nav, kur aiziet, izņemot klubiņu vai Klondaiku. Trūkst tādu vietu, kur pasēdēt un padzert vinčiku tā mierīgi:-D

Starp citu, manā ezotēriskajā skoliņā saka, ka savu plānu stāstīšana, var novest pie neveiksmes. Kas nereti notiek mazpilsētā. Kā vienam izstāsta, ko tālāk pa ķēdi visi uzzina.
Un, vēl es zinu daudzus cilvēkus no savas mazpilsētas, kuri kā tika prom un viņiem veicas, bet kā dzīvoja mazpilsētā bija nekādi.

Uzaugu mazpilsētā, dzīvojusi esmu Rīgā un ārvalstu lielpilsētās. Jā, gribētu atkal dzīvot mazpilsētā vai pilnīgos laukos, tīri finanšu dēļ. Darbs man ir galvenokārt internetā un izklaidēties es nekur īpaši neeju. Tiesa, visu mūžu tur dzīvot negribētu, bet dažus gadus, kamēr karjera uzņem apgriezienus. Mazāk stresa.

Nedomāju atgriezties,jo:
1. faktiski nav brīvu darba vietu, bet ,ja ir ,tad veikalā ,kur knapi minimālo saņem;
2. maz izklaižu iespēju;
3. visi par visiem visu zin, aprunā , piedomā klāt (ir ,kas brauc uz citu pilsētu pirkt grūtniecības testus, lai neuzzinātu viss ciems par iespējamo stāvokli:D );
4. pārāk tālu Rīga un citas lielākas pilsētas, lai aizbrauktu veik kādas veselības pārbaudes, veikalos sapirktu ,kaut vai elementāri apģērbu, apavus;
5. īres dzīvokļu trūkums un nav arī ,ko nopirkt, ja arī kāds vēlas.