Olšūnu kari

Zinas tante, bet kāpēc neļaut? Ja nu sieviete nemaz nevēlēsies nekad bērniņu? Mums te forumā ne mazums tādu ir - pieaugušas sievietes, bet bērnus nevēlas. Kādēļ tad viņas nevarētu ziedot citām? Turklāt, tas tomēr ir cilvēktiesību jautājums - kāpēc sieviete pati nevar izlemt, vai viņa vēlas vai nevēlas to darīt ar savu ķermeni?

Par šo man ir dalītas domas. Smēķēšana un alkohols jau arī bojā veselību, ieskaitot reproduktīvo sistēmu, bet tādas lietas jau neaizliedz. Ja runa ir par aizliegšanu veselības dēļ, tad tā jau sanāk
kā dubultā morāle. Tad jāaizliedz viss kaitīgais.

Es esmu pret šo absurdo ideju. Katra var pati lemt par savu ķermeni. Varbūt sieviete vispār nevēlas bērnus un kāpēc aizliegt viņai ziedot olšūnas?
Pirms tāda soļa sieviete taču interesējas par procesu un izvērtē iespējamos riskus.
Man personīgi paliek pretīgi no idejas vien, ka valsts jaucas tādās lietās. Varbūt arī seksa atsaites ieviest un rakstīt paskaidrojumu, kāpēc tiek lietota kontracepcija?
Mani kā sievieti aizvaino šāda ierobežojums, jo es neesmu nekāda bērnu mašīna. Ko gribu, to daru ar savām olšūnām un kad gribēšu, tad dzemdēšu.
Valsts labāk būtu risinājusi citas lietas, nevis novērsusi uzmanību no svarīgām lietā ar olšūnu un dziesmusvētku biļešu tēmu.

Piespiedu vairošanās sistēma tā ir.
Es esmu cilvēks, un man ir tiesības darīt ar savu ķermeni, ko gribu. Gribu, ziedoju nieri, gribu, ziedoju aknas gabalu un gribu ziedoju olšūnu.

Šādus ierobežojumus neatbalstu, toties reģistru gan derētu izveidot un noteikt maksimālo robežu, cik reizes sieviete drīkst būt olšūnu donors. Tas nedrīkstētu kļūt par regulāru ienākumu avotu.

Esmu pilnīgi pret šo ideju!
Esmu pieaudzis cilvēks un tikai es lemju, ko darīt ar savu dzīvi, tai skaitā ar savu ķermeni. Skaidri zinu, ka bēnus nevēlos. Tad kāpēc nedrīkstu ziedot savas olšūnas? Tā ir mana, ne kaimiņu, ne radu, ne draugu, ne, vēl jo vairāk, valsts daļa!
Pilnībā piekrītu šim:

Man personīgi paliek pretīgi no idejas vien, ka valsts jaucas tādās lietās.

Nedzemdējušas sievietes kjermeni pēc nāves taču drīkst izmantot orgānu iznjemšanai un pārstādīšanai. Dzīves laikā drīkst ziedot savu nieri. Kāpēc lai nevarētu ziedot/pārdot olšūnu? Ja jau pat nieri un kaulu smadzenes drīkst, kas organismam pašam ir nepieciešamas, bet olšūna? Nu tāpat mr būs un beigas tai olšūnai. Jā, process nav tik vienkāršs, bet ja sieviete pati izlemj to darīt, problēmu neredzu

Pret jauno ieceri. Zinu meitenes,kas bija olšūnu donores samērā jaunā vecumā un bez bērniem. Tagad viss ir OK. Neredzu iemeslu,kāpēc tas jāaizliedz.

Kopumā šie iecere ir tāda pati kā Polijā, kad vēlējās aizliegt abortus(nezinu, kā viss beidzās).

Arī pret šādiem nepamatotiem aizliegumiem.

Vairāk par. Par reģistru vispār nav divu domu, ka vajadzīgs.

Neatbalstu, katrs var darīt ar savu ķermeni ko vēlas.

Neesmu dzirdējusi nevienu sakarīgu argumentu, kādēļ "par". Tad nu neatbalstu. Sievietēm pašām jālemj, ko darīt ar savu ķermeni.

Uzskatu, ka katrai sievietei ir jāļauj pašai izlemt, ko darīt ar savu ķermeni, kad ziedot, vai ziedot, kad dzemdēt, vai vispār to darīt. Tā ka esmu pret.
Starp citu, ļoti labi pazīstu vienu nedzemdējušu sievieti, kura tieši šobrīd iziet olšūnu ziedošanas procesam. Ļoti interesanti ar viņu parunāt. Viņas attieksme pret pašas bērniem ir tāda "būs būs, nebūs nebūs". Sievietei ap 30, pastāvīga partnera nav.

toties reģistru gan derētu izveidot un noteikt maksimālo robežu, cik reizes sieviete drīkst būt olšūnu donors. Tas nedrīkstētu kļūt par regulāru ienākumu avotu.

O jā! Šis gan obligāti.
Paskaidrošu savu nostāju sīkāk. Es neesmu pret sievietes tiesībām pašām lemt un tā tālāk. Tad ir tās sievietes, kas bērnus negrib. Okei, pieņemot, ka nepārdomās (kaut gan vairums tomēr pārdomā. Pēc gadiem 5 vai 10, vai 20, bet tomēr) kāpēc tad vispār ziedot? Lai būtu pēcnācēji, bet pašai negribas krāmēties, auklēt, audzināt, uzturēt?, nedod dievs - dzemdēt? Un ja ziedot - tad kāpēc tas ir tāds tūkstošu bizness? Ja tā ir ziedošana un labdarība, tad lūdzu - par visminimālāko atlīdzību, esiet labas un ziedojiet, jo patiešām - pieprasījums taču ir! Tomēr šobrīd tas ir vairāk biznesa jautājums, nekā labdarības.
Ar abortu salīdzināt nav jēgas. Tas ir kaut kas, kas pamatīgi iespaido visu iesaistīto cilvēku dzīvi, it īpaši, ja tie ir izvarošanas gadījumi, smagas iedzimtas slimības, smagi finansiālie apstākļi, un vēl desmitiem objektīvu apstākļu. Tas ir pavisam cits līmenis un nav tā, ka aborta neveikšana vajadzības gadījumā, nevienu neietekmēs.
/par visu pārējo kaitīgo - smēķējošām, dzerošām topošajām un jaunajām māmiņām vispār pabalstus piegriezt varētu! Un smēķējošiem tētukiem arī. Dod dievs, kaut izdotos savus nākotnes bērnus saplānot tā, ka ieņemšana var notikt ar no nikotīniem un grādiem tīriem organismiem.

Es arī labprāt ziedotu (šobrīd gan esmu nedaudz slinka) un tieši tā iemesla dēļ, ka bērnus negribu. Bet gēni man ir labi, kādēļ nenodot tālāk? Domāju, ka daudzas sievietes ziedo līdzīgu iemeslu dēļ.

Zinas tante, negribu Tev oponēt, bet šķiet, ka varu atbildēt uz Tavu jautājumu, jo visus šos pašus jautājumus uzdevu sev pazīstamajai sievietei, kas šobrīd ir donors. :-)

Okei, pieņemot, ka nepārdomās (kaut gan vairums tomēr pārdomā. Pēc gadiem 5 vai 10, vai 20, bet tomēr) kāpēc tad vispār ziedot? Lai būtu pēcnācēji, bet pašai negribas krāmēties, auklēt, audzināt, uzturēt?, nedod dievs - dzemdēt?

Viņai ir ap 30 gadiem, dzīvē nav bijušas nevienas nopietnas attiecības ar kopdzīvi, maldās pa attiecību problēmām. Savus bērnus grib, bet tikai veselīgās attiecībās, negrib kļūt par vientuļo māti un arī ienākumi, lai gan ir vidēji labi, nav tādi, lai alktu kļūt par vientuļo māti, īrēt dzīvokli vai ņemt kredītu, maksāt auklēm, privāto dārziņu, utt. Nu, pat neturpināšu, viss skaidrs - nav partnera. Jautāju iemeslu, kāpēc grib ziedot. Teica, ka grib izdarīt savā dzīvē vienu patiešām labu darbu un jūt, ka šis varētu būt īstais.
Un ja ziedot - tad kāpēc tas ir tāds tūkstošu bizness? Ja tā ir ziedošana un labdarība, tad lūdzu - par visminimālāko atlīdzību, esiet labas un ziedojiet, jo patiešām - pieprasījums taču ir! Tomēr šobrīd tas ir vairāk biznesa jautājums, nekā labdarības.
Nezinu, cik par to maksā Latvijā, viņa dzīvo ārzemēs. bet es bija pārsteigta, kad uzzināju, cik par to maksā tajā valstī, kurā viņa dzīvo. Godīgi? Par visu to čakaru un veselības riskiem - 2x mazāk nekā es Latvijā mēnesī nopelnu, un es nepelnu daudz. Es biju ļoti, ļoti pārsteigta, cik maz tas ir.

Izlasīju Zinas tantes komentāru un, godīgi sakot, tā arī nesapratu to nostāju. Ziedošana ir slikta, jo par to saņem naudu? Tādēļ jāaizliedz? Vai jāaizliedz tādēļ, ka sieviete ar bērnu krāmēties negrib, bet pēcnācēju tomēr grib, un tas nav smuki? Un valstij jāvaktē katra stāvoklī esoša sieviete, un acumirklī jānogriež pabalsts, ja viņas rokas pastiepjas pēc vīna glāzes? Tas viss ir rakstīts nopietni?

Cik Latvijā maksā olšūnas donoram?
Salīdzinot ar to ārvalsti, nu piemēram, tur sanāk, ka maksā 1/3 no vidēji normālas (ne pārāk lielas) algas. Es par 1/3 daļu no savas mēnešalgas ne mūžam neziedotu kādu savu ķermeņa daļu, kas satur manu DNS kodu, nekad! Sanāk, ka olšūnu ziedošana tiek pielīdzināta veciem un nesmieklīgiem 90-to gadu jociņiem par divām nierēm? Nu nopietni?

Maksā kādi 700 eur, tās ir kapeikas salīdzinot ar riskiem, kas pastāv, jo var notikt hiperstimulācija, un sekas var būs smagas, kā olnīcu plīšana, iekšējā asiņošana.
Bet vispār neatbalstu ierobežojumus, katrs pats atbild un ir tiesīgs lemt par savu ķermeni. Tas būtu tāpat kā nedzemdējušām aizliet smēķēt un lietot alko.