Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pēcdzemdību depresija?

 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Sveikas!
Zinu, ka šis nav māmiņu forums, bet sadaļa jaunajām māmiņām te gan ir :D
Tik ļoti gribas izrunāties!
Nesaprotu kas ar mani notiek. Esmu cilvēks, kas ik pa laikam iekrīt kaut kādā bezdibenī, bet, pēdējos gadus viss bija lieliski. Kāzas, sapņu darbs, bērniņa piedzimšana. Un tad....atkal bezdibenis.
Nejūtu prieku vairs par neko, esmu agresīva, vīrs bēg no mājām, jo nespēj izturēt manu mūžīgo garstāvokļa maiņu (turklāt tas nav - labs/slikts garstāvoklis, tas ir - agresīvs/raudamais garstāvoklis (uz maiņām)). Es riebjos pati sev, reizēm šķiet, ka gribētu nomirt. Bet man ir mazs burvīgs pusgadu vecs bērniņš, kuram arī daru pāri ar savu uzvedību...nepadomājiet, es viņu nesitu, bet manā izprantē emocionālā vardarbība ir 10000000x sliktāka par fizisko. Bērns visu laiku čīkst, es nezinu kas tas ir, zobi nāk vai jūt manu noskaņojumu, es aizsvilstos katru reizi, ka nevaru viņai palīdzēt, nezinu kā!!! Un tik ļoti riebjos sev tādā situācijā. Varu bērnam uzkliegt, atstāt viņu raudot, ar varu uzvilkt kombinezonu, kad bērns ļodzās kā dēle un neļaujas. :'-(:'-(:'-( esmu briesmīga māte......iekšā ir divejādas sajūtas - no vienas puses esmu gatava uzspridzināt visu pasauli ar savu naidu, no otras ienīstu sevi, ka esmu tāda!!! Gribu pasargāt bērnu un atdot viņu baby box, lai viņai ir labāka mamma. Jo es neesmu normāla. Protams, apzinos, ka to nekad neizdarīšu, bet domas šaudās visādas pa galvu.
Liekas, ka kliedzu pēc atbalsta, palīdzības, bet mani neviens nedzird! Kaimiņiene rakstīja vēstuli, kā man iet, es atzinos, ka reizēm gribu izlēkt pa logu, viņa man neatbildēja. Ak Dievs, es tiešām neesmu normāla... Mammai visu laiku dodu mājienus, ka man ir grūti, jūku prātā, reakcijas nekādas......māsas lūdzu atbraukt ciemos kādreiz, saku, ka man vientuļi, atbilde tikai - ok,ok,ok...bet neviens tā arī neatbrauc. Nu, nespēju es pateikt tieši! Vienīgais vīrs visu zina, bet katru centienu palīdzēt es norauju saknē, jo viņaprāt man ir jāizvēdina galva, reāli pusgadu 4 sienās ar bērnu, bet tas nav iespējams, jo bērns ēd tikai un vienīgi mani!!!!! No cita ēdiena atsakās.
Nezinu ko gribu ar šo tēmu. Varbūt šāvienu pa pakaļu. Varbūt, lai mani pažēlo. Ārprāts, kā es riebjos sev.
08.03.2018 14:36 |
 
Reitings 5637
Reģ: 06.11.2013
Nu nez, ej pie psihiatra vai kaut kādu sieviešu konsultāciju or smthng.
08.03.2018 14:39 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Jā, pēcdzemdību depresija.
.
Kur tu dzīvo?
08.03.2018 14:43 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Jā, laikam jāpierakstās pie psihiatra. (t)
Esmu no Rīgas.
08.03.2018 14:44 |
 
Reitings 1531
Reģ: 28.07.2017
Ar steigu meklē profesionālu palīdzību. Jau pusgadu tev ir ielaista smaga pēcdzemdību depresija. Un pati tā nepāries. Ja vēlies, varam parunāties privāti.
08.03.2018 14:50 |
 
Reitings 383
Reģ: 27.03.2014
Pilnigi saprotama situacija. Berns ir pusgadu vecs, tatad var iztikt bez 4-5 stundas bez mates piena. Turklat jau var piebarot. Un prom no majas, pastaigat pa parku, sajusties ari cilvekam, ienakt veikala un bez steigas pastaigat, uz kino, koncertu. Vienalga kur. Kaut vai viena. Vai ar draudzeni. Vel varetu interneta sakomucet jaunakam maminam, satikties uz pastaigam. Ja virs tevi saprot, tas jau ir labi. Vel var ar kadu specialistu parunat.
08.03.2018 14:54 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
Ko jūs kladzinat pa pēcdzemdību depresiju? Neesat ārstes, lai uzstādītu diagnozi.
Bet pameklē terapeitu, kas specializējies uz šādām situācijām, piemēram, Diāna Zande.
Vissliktākais ir tas, ka Tavs vīrs un ģimene Tevi neatbalsta...
08.03.2018 14:55 |
 
Reitings 383
Reģ: 27.03.2014
Autores rakstītajā bija, ka vina nelaujas palidzet.
08.03.2018 14:58 |
 
10 gadi
Reitings 10290
Reģ: 29.01.2009
vīrs bēg no mājām, jo nespēj izturēt manu mūžīgo garstāvokļa maiņu
māsas lūdzu atbraukt ciemos kādreiz, saku, ka man vientuļi, atbilde tikai - ok,ok,ok...bet neviens tā arī neatbrauc

nu, nez, nez....
Bet tas, ka Tev ir jāizvēdina galva, tas ir fakts.
08.03.2018 15:00 |
 
Reitings 383
Reģ: 27.03.2014
Varbut tavs dzivesveids pirms berna bija aktivs. Nebrauc masas ciemos, brauc pati. Dodies pati. Tev japaskatas uz so visu savadak. Berns aug. Klus aktivaks. Jau piebarot var sakt. Man liekas klust tikai vieglak.
08.03.2018 15:04 |
 
Reitings 383
Reģ: 27.03.2014
Ja virs pats piedavaja pasedet ar bernu, tad izmanto un izvedini galvu. Ja uztraucies par bernu, ka nevares iztikt bez tevis, tad biezi vien tas ir velti. Ja mammas nav blakus, berns biezi vien pat uzvedas savadak. Un tu pati atgriezoties, busi jau sailgojusies bec maza. Tu jutisies labak un berns mazak cikstes.
08.03.2018 15:08 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
Bērns neēd piebarojumu, esmu jau piedāvājusi. Pat aizgāju līdz maisījumam, neņem. Arī manu atslaukto pienu neņem. Un vīrs piedāvā mums atpūsties kopā uz nedēļu, atstāt bērnu viņa vecākiem, bet es nevaru tieši tā iemesla dēļ, ka viņa ēd tikai mani...to es uzreiz nogriezu saknē, man šķiet - kā var nesaprast, ka tas nav iespējams?
08.03.2018 15:23 |
 
Reitings 5884
Reģ: 25.08.2013
Sorry, ka lienu ne manā tēmā (man nav bērnu), vienkārši sāku lasīt un ienāca prātā jautājums - kad tas viss sākās? Uzreiz dzemdību dienā? Vai kā? Kāpēc tas sākās? Un ko par to saka pediatrs? Tas taču nav normāli, ja bērns visu laiku, nonstopā ir čīkstulīgs?
P.S. pievienojos 57days ieteikumam par speciālista apmeklējumu, kaut vai ņem bērnu padusē un ej.
08.03.2018 15:26 |
 
Reitings 1164
Reģ: 16.09.2015
Bērns neēd piebarojumu, esmu jau piedāvājusi. Pat aizgāju līdz maisījumam, neņem. Arī manu atslaukto pienu neņem. Un vīrs piedāvā mums atpūsties kopā uz nedēļu, atstāt bērnu viņa vecākiem, bet es nevaru tieši tā iemesla dēļ, ka viņa ēd tikai mani...to es uzreiz nogriezu saknē, man šķiet - kā var nesaprast, ka tas nav iespējams?

Spiežot pēc šī, nav gadījumā tā, ka tu pati neatļauj citiem palīdzēt? Man šķiet, ka tev mazliet jāatslābst. Visticamāk tas arī ir iemesls kāpēc esi tik aizkaitināta, raudulīga un agresīva.
Tiešām, aizbrauciet atpūsties ar vīru - un kamēr jūs atpūtīsieties, bērns pieradīs ēst arī no citiem. Ja nevēlies doties prom uz nedēļu, varbūt pamēģiniet nedēļas nogali?!
Noteikti aprunājies arī ar speciālistu.
08.03.2018 15:31 |
 
Reitings 383
Reģ: 27.03.2014
Sac ar paris stundam atstat bernu viram. Ari pa tam 4-5 stundam daudz ko var padarit, it ipasi ja dzivo Riga. Ja vel var bernu atstat uz dazam stundam vecvecakiem un tad kopa ar viru kaut vai uz kino aizbraukt. Neticu, ka neko berns need no piebarojuma. Darzenu, auglu biezenisi. Reizem ari bernu kadam atstajot var iedot kadu veikala noperkamu auglu biezeniti. Var atrast, ko tadu ko berns edis.
08.03.2018 15:33 |
 
Reitings 383
Reģ: 27.03.2014
Ja tu esi ar mazo majas, ik pec cik stundam mazo baro?
08.03.2018 15:36 |
 
Reitings 2031
Reģ: 21.02.2015
Ir cilvēki, kuriem vienkārši ir nosliedze uz garīgiem traucējumiem. Daudziem tie "melnie" sēž iekšā, uz āru nenāk, jo nav bijis dzīvē nekas tāds, kas to attīstītu, tā teikt, dotu zaļo gaismu...(t) Daudzi ar to potenciālu tā arī nodzīvo visu dzīvi un viss viņiem ok... Tādi provokatori var būt jebkas, sākot ar narkotikām un alkoholu, beidzot ar dažādiem pārdzīvojumiem privātajā dzīvē - slikti nokārtoja eksāmenu, pameta draugs, nomira tuvinieks, atlaida no darba, piedzima bērns (kā šaja situācijā). Katram jau tas punkts, cik var panest, ir atšķirīgs. Zinu meiteni, kas aizgāja pa pieskari pirms 12.klases eksāmeniem, jo nenormāli stresoja, lai tik būtu labākā. Rezultātā šobrīd dzīvo kā dārzenis, neejot ārā no mājās un darot visādas dīvainas lietas.
Šeit es noteikti iesaku speciālistu un pēc iespējas ātrāk, lai visu šo putru neielaistu vēl dziļāk un nenodarītu pāri gan sev, gan apkārtējiem. Galvenais ārstu klausīt un darīt, ko saka.
08.03.2018 15:38 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
kad tas viss sākās? Uzreiz dzemdību dienā?

nē, protams ne. dzemdību dienā, šķiet, biju laimīgākais cilvēks pasaulē. arī kādas 2 nedēļas pēc dzemdībām. protams, raudāju daudz tās divas nedēļas, bet vairāk no lielas mīlestības - skatījos uz bērnu un neticēju, ka tik burvīgs cilvēciņš tagad ir manā dzīvē. raudāju arī aiz lielas mīlestības pret vīru, varēju piezvanīt viņam, izdzirdēt balsi un sākt raudāt. tas periods, laikam, bija tas, ko sauc par baby blues.
Sākās viss tieši pēc tām divām nedēļām - bērnam sāpēja vēderiņš, vajadzēja nēsāt uz rociņām, palīdzēt izspiest purkšķus, tas viņa daudz raudāja, es raudāju līdzi, bet, nu, jau ne aiz lielas mīlestības, bet aiz tā, ka uzskatīju sevi par nekam nederīgu mammu, kas neko nesaprot kā palīdzēt. Tad arī sāku "zāģēt" vīru, likās, ka viņš vispār nepalīdz, ar visu man jātiek galā pašai, zvanīju viņam un runāju riebeklības, provocēju uz strīdiem.
Ap 3 mēnešiem bērnam kolikas pārgāja, viss bija labi kādu laiku, bet ik pa laikam iekritu apātijā, cik viss ir vienveidīgs, kāda rutīna, utt. Centos tikt pati ārā no tā, meklēju lietas, kas man patīk - kafija pastaigas laikā, audiogrāmata, utt. palīdzēja, bet ne uz ilgu laiku. Ik pa laikam bija problēmas ar krūtsbarošanu, bērns atteicās no krūts, neēda vispār, kā ieraudzīja krūti, sāka raudāt, pie tā visa - maisījumu neēda. Tad ļoti palīdzēja vīrs, bija blakus tajā brīdī un emocionāli mierināja, bet jāsaka, ka tas bija periods, kas mani arī morāli noēda. Vainoju sevi, ka neizdodas pabarot bērnu un krūts jācenšas iesmērēt iekšā kā kaut kādu mēslu, atvainojos, bet tā es jutos.
Pēc tam atkal bija kritieni un cēlieni, kad viss šķietami labi, tad viss atkal neglābjami slikti.
Ap 5 mēnešiem sāka nākt zobi un kaprīzes. Lai gan es nezinu vai tie ir zobi, vai vienkārši mans stāvoklis. Jo uz to laiku es sāku izjust tās agresijas lēkmes, domas, ka labāk es nomirtu, atdot bērnu kādam, uzbļaut viņai.......tā kaut kā.
Čīkst bērns ne jau tāpat vien, to es saprotu...tagad rāpo, cenšas sēdēt un visu laiku atsit galvu kaut kur un tad raud. Grib kaut ko, bet nevar dabūt - raud. Es neļauju rozetēs līst - raud. Vispār jau viņa man ir ļoti mīļa, mēdz pieglausties savās raudāšanās lēkmēs, tad es saprotu, ka viņai esmu vajadzīga, bet biedē tas, ka saprotu to ar galvu, ar sirdi neko nejūtu. :'-(
08.03.2018 15:42 |
 
Reitings 383
Reģ: 27.03.2014
Tev neviens seit nevar palidzet, tikai ieteikt. Nemekle iemeslus, kapec nevar.
08.03.2018 15:44 |
 
Reitings 1164
Reģ: 16.09.2015
Tu esi sev uzstādījusi pārāk augstas prasības, pārāk daudz sevi vaino un pārāk daudz streso. Tev jāapzinās tas, ka tu esi tikai cilvēks, tādas problēmas kā tev ir ļoti daudzām sievietēm. Pirmkārt, atrodi psihoterapeitu Rīgā un uzsāc psihoterapiju. Otrkārt, sadraudzējies ar citām jaunajām māmiņām - būs tev kompanjones pastaigām un arī ātri sapratīsi, ka neesi vienīgā ar šādām problēmām ;-)
08.03.2018 15:50 |
 
Reitings 147
Reģ: 28.08.2012
sola1, baroju ik pēc 2h.
Jā, tiešām neko neēd. Esmu jau izmēģinājusi gan pirktos burciņu biezeņus, gan pati gatavoju, gan augļu, gan dārzeņu, gan putras. Maksimums apēd vienu karoti pagaršot, to pašu izspļauj un tad viss mute ciet un ja centīsies tomēr iedot, asaras pa gaisu. Domāju, varbūt tad pamēģināt bvē, bet tur notiek tikai spēlēšanās ar ēdienu un kad sāksies tiešām nopietna ēšana un tā, lai var aizstāt krūts ēdienreizi nav skaidrs.
Par speciālistu - paldies, pierakstījos.
08.03.2018 15:52 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!