Manā uztverē cilvēks ir pieaudzis tad, kad sāk tāds justies. Es pati jau vairākus gadus dzīvoju viena, pati pieņemu lēmumus, strādāju, esmu materiāli neatkarīga, taču - vai jūtos pieaugusi? Noteikti nē! Drīz jau tortē rotāsies 30 svecītes, bet, neskatoties uz to, ka it kā dzīvoju kā pieaugušais, sirdī joprojām jūtos kā 16 gadīgs skuķis.
saprast vecākus? kas tad tā par mērauklu. es viņus sapratu arī pirms 20 gadiem, bet tas nenozīmē, ka viņiem piekrītu. šitas jau izklausās pēc - es arī kļuvu vecs un aprobežots
kas tad tā par mērauklu. es viņus sapratu arī pirms 20 gadiem, bet tas nenozīmē, ka viņiem piekrītu. šitas jau izklausās pēc - es arī kļuvu vecs un aprobežots
Par piekrišanu vecākiem te galīgi nav runa. Saprast un piekrist nav sinonīmi. :D Par to, kā tu viņus saprati pirms 20 gadiem (atkarībā no tā, cik tev tai laikā bija gadu) arī varētu padiskutēt.
Manuprāt cilvēks īsti nekad nepieaug,jo bērns viņā mīt visu mūžu,kas reizēm arī 30' ,50,70gados mēdz izlauzties , protams viņš ir spējīgs pieņemt lēmumus labāk 30.gados nekā 18 gados, bet tas neliecina,ka viņš ir pieaudzis, manuprāt tas liecina,ka cilvēks māk pieņemt sevi, mācīties no kļūdām, labāk saprast sevi,citus ,bet tanī pat laikā ir cilvēki kas 30 gados uzvedas kā mazi bērni,bet 20 gadīgs cilvēks uzvedas kā 30 gadīgs.