Ja kādu uztrauc, ka valstī kaut kas iet šķērsām, iesaka paņemt citu pilsonību.
+++
Piekrītu! Runājot par sevi, varu teikt, ka es nesūdzos par savu dzīvi Latvijā. Ir darbs, ir laba alga, ir labi sadzīves apstākļi, BET - es nenoliedzu to, ka nekārtības pastāv un, diemžēl, tās bieži vien dominē. Pat negribu sākt uzskaitīt visas tās lietas, kuras, manuprāt, Latvijā ir pilnīgā, atvainojos, pēcpusē. Taču tas, ka atļaujos runāt par to, kas man liekas nepareizs, nenozīmē, ka esmu Latvijas nīdēja. Tieši pretēji - es mīlu savu zemi, mīlu kultūru, tradīcijas. Taču neuzskatu, ka tikai tāpēc, ka mīlu savu zemi, nedrīkstu runāt arī par negatīvajām lietām. Diemžēl, nereti, kad esmu izteikusi savu viedokli, pati esmu piedzīvojusi, ka mani sāk lamāt, sakot, ka, ja man kaut kas nepatīk, lai mainu pilsonību un vācos prom uz citu valsti, kas man vispār liekas pilnīgs
nonsenss, jo nesaprotu kopš kura laika Latvija ir kļuvusi par neaizskaramu valsti par kuru, gluži kā par nelaiķi, drīkst runāt vai nu tikai labu vai neko. Nesaprotu kāpēc es, cilvēks, kurš dzīvo valstī, kurā pastāv vārda brīvība, nedrīkstu izteikt savu subjektīvo viedokli par lietām, kuras mani uztrauc. Tāpēc mani pārsteidz, ka šajā diskusijā atliek vienai sievietei izteikt savu subjektīvo viedokli, kā citas, arī it kā pieaugušas sievietes, sāk mesties virsū, aicina vākties prom, mainīt pilsonību utt.,utjp., radot sajūtu, ka Latvija ir vienīgā neaizskaramā valsts pasaulē, kuru, nedod dievs, kāds nokritizēs.