Kāpēc Raiņa Antiņš gribēja uzjāt stikla kalnā?

Pati raksti savu domrakstu :-D

@BananaGod Nejau man domraksts jāraksta, vēlos izveidot diskusiju un apspriedi klasē par šo tēmu, tāpēc gribu zināt kā citas lasītājas ir šo uztvērušās, sapratušas, interpretējušas...

nezinite13,nu tad izjautā to klasē,nevis forumā:-D

Viņš gribēja nojāt lejā princesīti. :D

@BananaGod Labāk uzgaidīšu kāda kompetenta un zinoša cilvēka atbildi, forums domāts diskusijām, tāpēc vēlos ar kādu pārrunāt šo lietu, nevis tev atskaitīties kas un kāpēc un vēl uzklausīt tavus padomus ko un kur man jautāt

nezinite13,lol.Tavā vietā es sāktu ar to,ka vismaz izlasītu grāmatu,nevis uzreiz skrietu un jautātu forumā padomu:-D

@BananaGod Zini, es tavā vietā nejauktos lietās, kur tev nav saprašanas. Ne tev spriest kas man lasīts un kas nē. Grāmatu esmu lasījusi, un ne reizi vien, iespējams, tavā galvā nav tādas opcijas kā saprašana, ka katrs mēs uztveram citādāk. Es to uztvēru un sapratu tā, bet man ir interesanti uzzināt kā to sapratis kāds cits, iespējams, mainīt savas domas, varbūt sapratu kaut ko pavisam greizi. Neredzu jēgu no taviem komentāriem, jo laikam tev vienkārši gribas uz kāda kaut ko izgāzt. Neuzskatu, ka tavi komentāri ir vietā, manuprāt, tu sajauci KULTURAS sadaļu ar kādu citu. Paldies un jauku dienu.

Ārprāc! Atbilde ir pavisam vienkārša. Tas Antons ar visu savu sirdi un dvēseli mīlēja to guļošo princesīti, tāpēc viņam jau trešajā piegājienā izdevās viņu nocelt. Bet tie kretīni, kuri jāja pirms viņa, bija baigie merkantiļi, gribēja izrādīties, gūt sev personisku labumu, tāpēc dabūju figu. Nu, tagad saprati? :)

nezinite13,pirms spried par kāda cita cilvēka kultūru,vismaz iemācies rakstīt šo vārdu pareizi;-)

@skudrulacis Es, iespējams, nepareizi izteicos, jo atbilde jau tik tiešām ir vienkārša, to saprot un zin katrs, kurš ir izlasījis, bet es biju domājusi vai to kāds pārdomāja un uztvēra dziļāk. Runa ir kāpēc viņš to darīja 3 reizes, kāpēc ir tik svarīgi neapstāties, dažreiz izvēlēties citādo, atšķirīgo ceļu, saprast, kas dzīvē svarīgs, kā nepadoties un pašapliecināties. Tas ir virspusēji domāt,ka galvenā pasakas doma ir tā, ka tas viss notika mīlestības dēļ. Tas, protams, arī,bet ir vēl citu daudz dziļāku atziņu un pārdomu

Attīstot Jāņa Pliekšāna domas tālāk, rodas tāda kā pretruna. Ja cilvēks ir dvēseliski skaidrs un netiecas pēc bagātībām un visa tā, ko sabiedrībā pieņemts uzskatīt par baigi kruto, tad viņam arī pēc tām krutajām lietām nav vajadzības, šai gadījumā - princesītes. Bet viņš viņu tomēr savāca.

Nu jā, jo Antiņš iemīlējās princesē pēc tam, kad reiz bija viņu redzējis. Tā teikt, sekoja savai sirdij 8-) Taču tas ir sižets, svarīgi ir arī painteresēties par laiku, kurā luga sarakstīta un par lugas pamatideju, lai viss kļūtu vēl skaidrāks :)

Domāju, ka meitiņas paaudzei šis vārds nearkādām omēm neasociēsies. Tās ir mūsu paaudzes iedomas, bet ne viņu. Ap to laiku, kad bērns augs, Ģertrūde jau skaitīsies stilīgs vārds.

Atvainojos, ne tur.

1.

Runa ir kāpēc viņš to darīja 3 reizes, kāpēc ir tik svarīgi neapstāties,

2.

dažreiz izvēlēties citādo, atšķirīgo ceļu,

3.

saprast, kas dzīvē svarīgs,

4.

kā nepadoties

5.

un pašapliecināties.

Diezgan pretrunīgs teikums gan no Raiņa, gan Tavas puses. 2. citāts, pēc manām domām, nav spēkā. Antiņš jāja tāpat kā visi iepriekšējie.
..
1. un 4. citāts ir savstarpēji saskaņoti, taču tie konfliktē ar tā saucamo sirdsskaidrību. Neatlaidība un censonība parasti raksturo tiekšanos pēc tādām diezgan nedvēseliskām lietām.
..
Par 5. citātu runājot, šaubos, vai Rainim bija tāda doma. Visdrīzāk to iepinuši kādi citi.
..
Paliek jautājums, uz ko attiecināms 3. citāts. Ja uz to sirdsskaidrību, tad viss kārtībā. Ja uz 5. citātu - tad čau! :D

Ei, kā tagad ir skolās? Skolotājas joprojām kaislīgi māca mīlēt Raini, vai arī kaut nedaudz pastāsta par tiem putniem, kas viņam galvā bija? Tai skaitā varaskāre un ambīcijas stikla kalna apmēros?

Kā kur, loģiski. Arī kā bērns īsti jau neuztver to informāciju un īsti arī neklausies parasti.

Attīstot Jāņa Pliekšāna domas tālāk, rodas tāda kā pretruna. Ja cilvēks ir dvēseliski skaidrs un netiecas pēc bagātībām un visa tā, ko sabiedrībā pieņemts uzskatīt par baigi kruto, tad viņam arī pēc tām krutajām lietām nav vajadzības, šai gadījumā - princesītes. Bet viņš viņu tomēr savāca.

+1, turklāt šis ir pamats TIK daudzām pasakām, tas pats, kas ar neskaitāmajām sērdienītēm/ćaklītēm, kurām nez kāpēc der tikai prinči, lai būtu īsts Happy End.

turklāt šis ir pamats TIK daudzām pasakām, tas pats, kas ar neskaitāmajām sērdienītēm/ćaklītēm, kurām nez kāpēc der tikai prinči, lai būtu īsts Happy End.

Ačgārna loģika, no mūsdienu realitātes izrietoša, vai... Ja sērdienīte nevienu citu kā princi negribētu, varētu tā apgalvot, bet pasakās sērdienītēm vispār par princi domu nav, neatliek tam laika. Princis vienkārši ir augstākā balva, ko piešķir par pašaizliedzību, nesavtīgumu, čaklumu u.tml. pozitīvām īpašībām.
Tas pats par Antiņu - viņa doma bija glābt, nevis iegūt sev, atšķirībā no brāļiem.

Kakaduu, es runāju nevis par pašiem tēliem, bet pasaku teicējiem un viņu “mesidžiem”.