Rosey Eh, pasmaidīju pie sevis, ka kāds te atcerās manu problēmu ar gleznām :):-D
Šoreiz tāda dīvaina situācija, kura, manuprāt, ir pilnīgi muļķīga, tikai laikam vēl nemāku tādas lietas risināt.
Drauga mamma atbrauca pie mums ciemos, es biju apslimusi, ne pārāk nopietni, bet nu iesnas, galva sāp, mēnešreizes tuvojas, nu garastāvoklis man bija uz 0. Bet sacepu kruasānus, uzvārīju kafiju, mazliet aprunājos kā iet, kas jauns, tad atstāju viņu ar manu draugu divatā pasēdēt.
Man likās, ka viss ir OK, es salasīju drēbes, kuras biju atstājusi, lai viņa nodod manai mammai pāršūt.
Pēkšņi viņa pieceļas, pasaka, ka laikam es viņu negaidīju ciemos, vai arī esmu dusmīga, tādēļ viņa labāk brauks prom. Saģērbās, aizcirta durvis un prom. Es tā arī nepaspēju ne paskaidrot, ka man ir melnā diena iesnu, galvassāpju dēļ, vēl tas PMS.:-|:-D
Galu galā, sanāca tā, ka viņa vakarā saka manam draugam, ka ne viņa, ne drauga vecmamma negrib mani vairs redzēt, ka jūt, ka noskaņoju draugu pret viņām un ir ļooti apvainojusies. Draugs dusmīgs uz mani, ka biju tik nepieklājīga, drauga mamma apvainota un es pati palieku nesaprašanā.
Centos piezvanīt, viņa ignorē vai met nost, uzrakstīju ziņu, ka vienmēr ir gaidīta ciemos, bet es jutos slikti un cerēju, ka viņa divatā ar dēlu parunājot arī jutīsies ērti.
Tas jau bija pirms kādas nedēļas, bet drauga mamma vēljoprojām runā ar draugu, ar mani sazināties nav uzskatījusi par vajadzīgu, cerams, ka nenoskaņos viņu pret mani. Bet lai nu kā, Gribētos pajautāt kādai gudrai sievietei, kā tādās situācijās rīkoties, mana mamma gan tikai iesaka drauga mammai atvainoties, kas gan nav līdzējis un rīcību, kā turpmāk izturēties līdzīgās situācijās, viņa man ieteikt nevar.
Tad nu šodien tādas jocīgas domas man par to, kad atnāk tas sievišķīgais viedums
1465
