Mīļums ikdienā

Es strādāju pilnas slodzes darbu, bieži arī virsstundas, tīru māju, gatavoju ēst un sānāk laika gan māsāžām, gan skūpstiem, gan galvas bužināšanai. :-D
Bet, jā, pārcensties ar mīļuma izrādīšanu arī nevajag. :-P|-)

Mēs nevaram beigt mīļoties, 2 gadi jau garām, bet visu laiku mīļojam viens otru. Es taisu viņam ēst, tīram visu uz pusēm, viņš vakaros mani masē, guļam viens otru apķēruši.
Varētu pat teikt, ka kā citiem cilvēkiem ir "aj, nav ko darīt, jāpaskatās, kas Facebook vai ledusskapī", mums ir, "aj, jāaiziet pamīļoties" :D
Taureņi mums joprojām ir, diemžēl, ar taureņiem un mīļošanos vien nepietiek :(

Draugs man citreiz arī matus ķemmē vakaros kad kādu filmu skatamies :D
Man tas arī ir ka masāža :D

Nē nu man arī atliek mīļuma izpausmēm laika,bet nu var jau dzīvē gadīties ka neatliek laika nekam:-D. Bet manam galvas masāža noteikti nepatīk, viņs necieš,ka aiztiek viņam matus:-D

Ooo,pretēji draugam ,man tā patīk ka aiztiek manus matus:-D

Inky, kas jums trūkst?

Dzervenes, ja sākam strīdēties tad aiziet dziļos neceļos. Pārsvarā sākas ar sīkumiem, kas vienam vai otram nav paticis, viņš nevar apstāties, es jau vairs pat nestrīdos pretī. Strīdu laikā no viņa puses tiek izcelts un atgādinātas visas nebūšanas no senas pagātnes, kurām ar tagadni vairs nav sakara. Un pat tas, ko pats dara, bet, ja es to daru, tad redz neesot pareizi. Viņš zin, ar ko man iegriezt un strīda laikā no tā nekaunās. Pēc tam atkal salabšana, nokaunēšanās, nožēla un mīlināšanās līdz nākamajam strīdam. Kad esam kopā un viss ir kārtībā, ir labāk kā ar jebkuru citu jebkad ir bijis, bet strīdi bieži līdz asarām un un domas "es tā vairs neļaušu pret sevi izturēties". Līdz atkal satiekamies un viņš izkausē ar savu skatienu un pēc pirmā apskāviena jau atkal esmu mīlināšanās valgā, no kura ārā netikt :D
Tīrākā tīņu drāma, lai gan pieauguši cilvēki, bet tik ļoti esmu pieradusi pie visas šīs mīlināšanās, ka viena vairs nespēju un vajag, lai mani ik pa laikam uz ilgāku laiku apskauj. Viss ikdienas stress uzreiz izgaist un paliek labi (t)
Man darbs un dzīve nav tāda, kurā daudz jaunu cilvēku sanāktu satikt un tie paši parasti ir jau aizņemti, tāpēc nav arī iedvesmas, ka tūlīt atradīšu ko labāku (vairākkārt esmu mēģinājusi šķirties) un beigās tā arī paliek..
P.S. Protams, ir arī manas vainas attiecībās. Tikai uzskatu, ka strīdos pateiktais ir tas, kas visvairāk traumē šīs "attiecība". Bet mīļuma kopā esot netrūkst gan.. Roka sniedzas vienam pēc otra.

Inky, atvaino par iejaukšanos, bet Tu viņam esi teikusi, ka jūties, ka

Strīdu laikā no viņa puses tiek izcelts un atgādinātas visas nebūšanas no senas pagātnes, kurām ar tagadni vairs nav sakara. Un pat tas, ko pats dara, bet, ja es to daru, tad redz neesot pareizi. Viņš zin, ar ko man iegriezt un strīda laik

? Es nedomāju kā pārmetumu viņam, jo iespējams viņš neiedomājas, ka tā izklausās Tev, un/vai varbūt viņam ir grūti pašam tikt pāri tam kaut kam, kas notika pagātnē?
Ja esat par to runājuši, tad strīda laikā, kad viņš sāk Tev ‘iegriezt’, esi pamēģinājusi viņu apstādināt un norādīt, ka viņš atkal to dara?
P.S. Jūsu mīļošanās izklausās ļoti jauka.

Jā, tāda ziņā problēmu mums nav, runājām par visu. Gan par to, ka šādi vairs nevar, gan tieši kas nepatīk. Pats apzinās, bet apstāties nevar. Nu var tās tādas lietas, par ko varētu arī nesaprast, ka var pārprast.
Varu privāti parunāties sīkāk, bet pa lielam velkam visu garumā jau kādu laiciņu. Pus gadu točna.

Pirmās rindkopas pēdējais teikums aizbrauca kopā ar jumtu un deva mājienu, ka jāiet gulēt :D