Čau, meitenes!
Ķēršos uzreiz pie problēmas - man attiecībās ar draugu ļoti pietrūkst mīļuma un viņa intereses par mani. Jā, ja man vajag un palūgšu, tad mani samīļos, bet tā pats no sevis neiedomāsies. Es bieži izplānoju kādu pasākumu mums – biļetes uz teātri nopērku, kino utt. Taču viņš pats bez teikšanas neko nevar izdomāt, no viņa puses nav nekādas iniciatīvas. Ja es pateikšu, gribu uz to un to izrādi vai koncertu, tad iespējams viņš nopirks to biļeti, bet pats no sevis neko neiedomāsies. Zinu, ka problēma varbūt izklausās traki nejēdzīga, bet visu laiku tas mani traucē. Vienreiz bija situācija, kad pateicu – augustā tu varētu izdomāt vienu dienu, kad mēs varētu kaut kur aizbraukt un izplānot maršrutu. Ziniet, šad tad atgādinu par lūgumu, bet gaidu šo braucienu vēl šobrīd... Kad cenšos izrunāties, kāpēc tas viss tā un vai viņš nu nedaudz pa retam nevar pacensties manis dēļ, viņš atbild – es tāds vienkārši esmu un neko nevaru padarīt!
Ko gribu palūgt no jums, meitenes, sakiet godīgi, es esmu muļķe vai tomēr šeit tiešām ir problēma? Mani visu laiku šis jautājums nomoka. Un nav tā, ka es viņu zāģēju un pārmetu, tas viss notiek izrunāšanās veidā un ne jau visu laiku. :'-(