Sāp sirds

 
Reitings 93
Reģ: 19.12.2017
Sveikas, meitenes!
Man ir ļoti, ļoti nepieciešams jūsu padoms.
Satikos ar puisi 4 mēnešus, viņš ir vienkārši lielisks, uzreiz nodomāju - mans īstais. Taču ar laiku arvien mazāk sākām satikties, jo viņš slimo ar veģetatīvo distoniju. Es viņu tik ļoti, ļoti iemīlēju - viņš ienesa tādu prieku, siltumu, pozitīvismu dzīvē, ka pat nevarētu pateikt, kam iet cauri. 2 reizes aicināju viņu satikties (ar lielu laiku intervālu), bet nav sanācis, jo viņš ir diezgan slikti juties, tāpēc ar laiku jau praktiski tikāmies ik pēc mēneša. Tas mani šausmīgi skumdina, jo pietrūkst viņa. Pēdējo reizi, kad aicināju satikties...starp citu, es to daru, jo viņš ir licis noprast, ka vienmēr vēlas...atkal atraidīja, tikai šoreiz jau pavisam depresīvi sakot, ka viņš ļoti vēlētos satikt mani, taču viņa dzīve pašlaik ir nožēlojama, viņš ieteica varbūt meklēt citu puisi. Pēc šī teksta es viņam paskaidroju, ka man viņš ir kļuvis ārkārtīgi mīļš, mani netraucē arī tas, ka nesatiekamies tik bieži, jo es dzīvē nekur nesteidzos...
Vēlāk sapratu, ka varbūt tas nav pareizi, ka viņš man iesaka, lai meklēju citu. Sāka iztrūkt saruna, kļuva tāda knapa, 1 dienu nerakstīja, tad uzrakstīja, nākamajā dienā arī piezvanīja, bet tā kā man domas bija par to, ka varbūt nevajag vairāk būt kopā, jo man sāpēja, ka viņš ieteica meklēt citu, tad es viņam neatbildēju uz zvanu. Vēlāk uzrakstīju, ka mani tas sāpināja, ko viņš pateica, tā kā izbeidzu visu. Viņš, protams, paskaidroja, ka vēlas tikai nodrošināt man lielisku nākotni, bet šaubās, vai to spēs, slimojot ar vd, tāpēc ieteica citu meklēt. Nav pagājusi pat viena diena...es nāku mājās ar pasaulē lielāko cerību, ka tur pie manas mājas viņš mani gaidīs... Lai vai kas būtu arī bijis, es sapņoju būt ar viņu kopā, jo viss bija ideāli, tikai nezinu, vai tāda nākotne ir iespējama. Ko jūs darītu manā vietā? It kā esmu visu izbeigusi, taču es zinu, ka viņš vēlētos mani atpakaļ, tikai nevēlas lūgties, spiest man viņa dzīvē atgriezties - tā arī teica. Vai jūs paliktu ar cilvēku, kurš ir slims, bet vēlētu jums visu to labāko? Vai jūs būtu gatavas tikties reizi mēnesī, dažreiz pat retāk? Vai man ar viņu ir vērts kārtīgi izrunāties? Asaras birst, jo ļoti, ļoti skumstu. :'-(
06.02.2018 21:08 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Protams, ka ar vd var visu izveidot un viss būt, tā jau sākumā viņiem bija labi, ne jau visu laiku šādi, tā jau ir būtiska atšķirība, bet ja ir attiecībās pats sākums, pieredzes nav, ja nu vēl nevainīgs (piemēram!), nu viņam uzdod uz nerviem. Tā kā zinu cilvēku, kam tiešām bija mēnesi problēmas kaut kur iet, vispār kādu satikt, jo vemstās uz katra stūra. Nu bija jāsāk padzert zāles, bet tika galā, atbalstīja un pamazām atkal sāka veidot attiecības un otra puse bija sagaidījusi un nekas traģisks nenotika. Vai arī šeit tomēr ir depresija, bet arī tas nav šķērslis, tāpēc vispārināšana ir nevietā. Ja tiešām ir šī kaite, tad nu izpausmes ir individuālas. Vēl varbūt skolā, mājās kaut kas bonusā klāt un jūtas zemākajā punktā - un ir dzirdēti līdzīgi domu gājieni, ka kaut gribētu aizrāpot, bet nu nevar - jo nu vemjot aizrāpotu, tad uz poda sēdētu, tad vēl galva sāpētu un kas tur vēl, ko tad kopā darīs, meitene skatīsies uz viņu tādā stadijā un viss. Nu var jau mēģināt kādas desmit reizes, bet nu tik vienkārši tas nestrādā, ja viņam ir kādas vairākas problēmas šobrīd. Ja patīk tas cilvēks, tad es uzskatu, ka ir vērts paspert soli pretī un mēģināt izprast, kā tieši viņam tas ir un kāpēc, gan jau visu nav stāstījis. Nekur nav jāskrien, ka vienā sarunā tagad jāatrod pareizā atbilde, bet jārāda, ka gatava runāt, runāt, kas varētu arī viņam palīdzēt, kaut vai sevis dēļ, lai būtu pilnībā pārliecināta. Varbūt izrādīsies, ka melo, varbūt izrādīsies, ka tiešām nav gatavs tagad veidot attiecības, bet nu tad vismaz to zināsi 100%, ne kājas trīcēs, kā iedomāsies par viņu. Pamest kaut ko pusratā būtu stulbi un likt savām jūtām uz sitiena pazust, kas īsti nav iespējams. Tā kā ņemtu puisi pie dziesmas, kamēr sajustu pati, kas ir tas labākais ceļš, varbūt realitātē nav tā, kā ir prātā izdomāts - runā vairāk par to nekā ir, tad jāsaprot, cik gatavs arī ko darīt.
07.02.2018 11:08 |
 
Reitings 1249
Reģ: 10.08.2015
Šajā gadījumā noteikti katrai var būt pavisam citāds skatījums uz to, īpaši neieteiktu Tev tagad izdarīt secinājumus pēc tā, ko šeit izlasi, jo kaut par to pašu VD tie ir minējumi, mēs nezinām, kādi zemūdens akmeņi tur patiesībā slēpjas, bet variantu ir daudz.. :) Lai atbildētu uz visiem saviem jautājumiem - uzraksti, piezvani viņam, sarunājat satikties un RUNĀJAT, izrunājaties, ko, kas, kā, kāpēc.. citādi var nākties sev ilgi vēl jautāt, kāpēc tā vai šā.. bet tas ir mans viedoklis, ko es šādā situācijā darītu
07.02.2018 11:30 |
 
Reitings 93
Reģ: 19.12.2017
Es esmu ļoti, ļoti pateicīga PILNĪGI VISĀM meitenēm par tādu atsaucību, iedziļināšanos šajā visā tēmā un tik izsmeļošām atbildēm...tas ir vienreizēji! :-O(l)
07.02.2018 13:20 |
 
Reitings 93
Reģ: 19.12.2017
Palīdz man saprast vislabāk, ko un kā darīšu turpmāk.. :-)
07.02.2018 13:20 |
 
Reitings 1164
Reģ: 16.09.2015
Protams pašai jāizlemj, bet piekrītu Peekaboo1. Tu viņam nevari palīdzēt, to var vienīgi viņš pats. Un viņš atklāti pasaka, lai tu ej meklēt citu. Es tev ieteiktu ieklausīties tajā ko viņš saka, aizmirst un nodarbināt savu prātu ar ko citu.
07.02.2018 13:59 |
 
Reitings 93
Reģ: 19.12.2017
Mischa, jā, Peekaboo1 viedokli ņēmu vērā tāpat.
07.02.2018 14:56 |
 
Reitings 50
Reģ: 19.01.2018
Man arī ir gadījies līdzīgi. Pēc visa izbeigšanas secināju, ka mums abiem bija diezgan liels uzmanības deficīts:-D, bet viņam tomēr izteiktāks. Tāpēc bieži jutos kā māte blakus bērnam viņa klātbūtnē. Pēc laika tā jutoņa - un nepatika pret to - ņēma virsroku pār mīlestību, lai gan mīlestība pilnībā nepagaisa. Tad šķīrāmies. Izlēmu, ka mātes-bērna attiecību modelis jāatstāj tam paredzētajam mērķim. Ar vīrieti auklēties negribēju.
07.02.2018 15:04 |
 
Reitings 50
Reģ: 19.01.2018
BET, ja tu jūti, ka viņš par tevi interesējas patiesi, nevis tīri formāli, lai gūtu ikdienas uzmanības devu, tad jums noteikti jāizrunājas. Manā pieredzē tā interesēšanās dažreiz diemžēl bija formāla. Sarunas nemaz tik viegli neraisījās, parasti biju to iniciatore.
07.02.2018 15:14 |
 
Reitings 93
Reģ: 19.12.2017
ziemina, tādā ziņā viņš patiešām interesējās patiesi...lai es neslimotu, vēl arī vaicāja, kā katram manā ģimenē klājas, klausījās manos garajos stāstos, kā man skolā gājis...visu, visu...un kolīdz par kaut ko saskumu, ļoti sasmīdināja...kad juta, ka bēdājos, aizkustināja, sasmīdināja...tas vien lika laimes asarām plūst
07.02.2018 15:24 |
 
Reitings 50
Reģ: 19.01.2018
Ja interesējas pa īstam, es teiktu, ka ir vērts vēl reizi aicināt uz atklātu sarunu. :-)
07.02.2018 16:01 |
 
Reitings 289
Reģ: 14.08.2017
Kaamiitis2, man kaut kā līdz šim ar VĢ nav sanācis tieši saskarties, tāpēc tieši šajā sakarā konkrēti nevaru nokomentēt, ja viņam ir tieši tāda diagnoze, ņemot vērā viņa vecumu, bet vienu lietu varu ieteikt. Pirms neilga laika netīšām uzgāju filmu "The Accountant" st.c. ar Benu Afleku;-), bet filma tiešām laba, kaut gan pamatdoma ir par autismu, bet domāju, ka mūsdienās šo var uz daudz ko attiecināt. Es kā dzimusi padomju laikos, kad "nebija" ne autisms, ne VĢ, arī uz sevi un savām bērnības "nepilnībām" paskatījos savādāk. Mūsu sabiedrībai šajā jomā vēl ir daudz kur augt, bet, ja noskatoties šo filmu savos gados spēsi sevi ar situāciju asociēt, saprast, ka tā tiešām ir cīņa par izdzīvošanu, cīņa katru dienu, vajadzība pēc mīlestības nevis līdzjūtības, ne vajadzība, ka apkārtējie žēlo... Ja ir iespēja, noskaties (žanrs gan diezgan velk uz asa sižeta, bet ja pret tādām filmām nav iebildumi, tad filmu ir vērts noskatīties).
07.02.2018 17:48 |
 
Reitings 289
Reģ: 14.08.2017
Ļoti atvainojos(s), vģ lasīt kā vd..., laikam jau esmu citās noskaņās:-D
07.02.2018 18:26 |
 
Reitings 77
Reģ: 23.01.2018
tā čīkstēšana cik es slikts un nožēlojams bet tu laba tiešām arī ir nožēlojama un kam tev tādu vīrieti?

Skarbi, bet patiesi. Man savulaik bija viens tāds draugs, kurš vienkarši nonstopā no visa taisīja drāmu - bez apstājas stāstīja kā viņam dzīvē neveicas, draudzene nav, neviens viņu nemīl, visi citi ir veiksmīgi, bet viņš nožēlojams un slikts, un ka labāk vispār nedzīvot utt., utjp., bet ar laiku atkodu viņu un sapratu, ka cilvēkam ir nenormāls uzmanības trūkums un vēlme visu laiku čīkstēt, lai iežēlinātu un pievērstu sev citu uzmanību. Man ar tādu vīrieti nekad nebūtu pa ceļam, jo blakus gribu just stipru plecu un redzēt vīrieti, kuram ar pašvērtējumu nav problēmu, nevis būt Mātei Terēzei, kurai visu laiku jābalsta otrs. Svarīgi, lai vīrietis attiecībās ir vīrietis, nevis to vien tikai dara kā čīkst par savām problēmām, no kurām pusi pats sev piedomājis klāt.
07.02.2018 22:17 |
 
Reitings 648
Reģ: 18.01.2010
Vai jūs paliktu ar cilvēku, kurš ir slims, bet vēlētu jums visu to labāko? Vai jūs būtu gatavas tikties reizi mēnesī, dažreiz pat retāk?

Nē, nē un vēlreiz nē. Atradīs tavs slimais cimdiņš savu rociņu. Un tu tāpat. Move on :-)
07.02.2018 22:21 |
 
Reitings 93
Reģ: 19.12.2017
Rudens, uuuu, jā, paldies!!! Noskatīšos :-)
07.02.2018 22:26 |
 
Reitings 77
Reģ: 23.01.2018
Nē, nē un vēlreiz nē. Atradīs tavs slimais cimdiņš savu rociņu. Un tu tāpat. Move on

+++
Ja es būtu attiecībās 4 gadus un otram sāktos šādas problēmas, tad, protams, ka cīnītos kopā. Bet, ja tie ir tikai 4 mēneši, uzskatu, ka vēl rozā brilles nav no acīm nokritušas, tāpēc nevajag pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. Kad tās brilles nokritīs, sāksies parastā ikdiena, kura, esot attiecībās ar tādu vīrieti, var kļūt smaga un nepanesama, tāpēc, pirms nolemt cīnīties, vajag desmitreiz apdomāt vai tiešām to spēsi. Vēl esi pārāk jauna. Manuprāt, jaunība jāizbauda priecājoties par dzīvi, nevis pavadot to kopā ar kādu, kurš nespēj priecāties kopā ar Tevi. Bet nu tās tikai manas domas.
07.02.2018 23:49 |
 
Reitings 1817
Reģ: 26.04.2014
šķiet dīvaini,ja cilvēks kas ir kopā ar meiteni kura patīk,grib lai iet pie cita? Es protams nezinu kāds cilvēks ir ar šādu diagnozi, tādēļ ar atvainojos,bet neticu,ka šādi ņemtu un teiktu

Tālāk diskusiju nelasīju, bet, ja jāizsakās par šo, tad tā var tiešām būt tikai atruna, lai personu atgrūstu, bet no otras puses, tādā stāvoklī neko nopietnu arī negribas, pat ja cilvēks iepaticies, jo labi saproti, ka otram sagādāsi tikai liekas negācijas un arī apzinies, ka ātri tas apniks. Saku pēc pieredzes un mani simptomi nebija uz pusi tik traki kā šim puisim, bet tā es jutos. Pati arī diezin vai veidotu attiecības ar tādu cilvēku, bet nezinu kā būtu, ja samīlētos, kad jebkāda objektivitāte pazūd.
Vari varbūt mēģināt vēl mazliet un ir iespējamība, ka tu viņa stāvokli vari būtiski uzlabot, jo jūtu emocijas diezgan šo dziedē, bet var arī būt tā, ka visu tikai pasliktināsi un pati nervus sev sabeigsi :-D Ļoti grūti paredzēt un ko ieteikt, tas tomēr nav alkoholisms, kur cilvēks pats sevi ievilcis.
08.02.2018 04:06 |
 
Reitings 1817
Reģ: 26.04.2014
Jā, ir tā, ka momentiem uznāk apātija pret visu un šķiet, ka nevar no gultas piecelties.MOMENTIEM! Bet tas nav 24/7 un tas nav mēnesi no vietas.

Tādus momentu stāvokļus es vispār pie depresijas nepieskaitītu, tad jau pilnīgi jebkurš ar to slimo. Tiešām ir cilvēki, kas runā par depresiju un dzer zāles, ja ''momentiem'' uznāk apātija? :-| Vispār nesaprotu kādēļ cilvēkam būtu jādzer AD, ja viņš nav apātijā mēnešiem, gadiem 24/7.
08.02.2018 04:25 |
 
Reitings 1817
Reģ: 26.04.2014
Protams, ka ar vd var visu izveidot un viss būt, tā jau sākumā viņiem bija labi, ne jau visu laiku šādi, tā jau ir būtiska atšķirība, bet ja ir attiecībās pats sākums, pieredzes nav, ja nu vēl nevainīgs (piemēram!), nu viņam uzdod uz nerviem. Tā kā zinu cilvēku, kam tiešām bija mēnesi problēmas kaut kur iet, vispār kādu satikt, jo vemstās uz katra stūra. Nu bija jāsāk padzert zāles, bet tika galā, atbalstīja un pamazām atkal sāka veidot attiecības un otra puse bija sagaidījusi un nekas traģisks nenotika. Vai arī šeit tomēr ir depresija, bet arī tas nav šķērslis, tāpēc vispārināšana ir nevietā. Ja tiešām ir šī kaite, tad nu izpausmes ir individuālas. Vēl varbūt skolā, mājās kaut kas bonusā klāt un jūtas zemākajā punktā - un ir dzirdēti līdzīgi domu gājieni, ka kaut gribētu aizrāpot, bet nu nevar - jo nu vemjot aizrāpotu, tad uz poda sēdētu, tad vēl galva sāpētu un kas tur vēl, ko tad kopā darīs, meitene skatīsies uz viņu tādā stadijā un viss. Nu var jau mēģināt kādas desmit reizes, bet nu tik vienkārši tas nestrādā, ja viņam ir kādas vairākas problēmas šobrīd. Ja patīk tas cilvēks, tad es uzskatu, ka ir vērts paspert soli pretī un mēģināt izprast, kā tieši viņam tas ir un kāpēc, gan jau visu nav stāstījis. Nekur nav jāskrien, ka vienā sarunā tagad jāatrod pareizā atbilde, bet jārāda, ka gatava runāt, runāt, kas varētu arī viņam palīdzēt, kaut vai sevis dēļ, lai būtu pilnībā pārliecināta. Varbūt izrādīsies, ka melo, varbūt izrādīsies, ka tiešām nav gatavs tagad veidot attiecības, bet nu tad vismaz to zināsi 100%, ne kājas trīcēs, kā iedomāsies par viņu. Pamest kaut ko pusratā būtu stulbi un likt savām jūtām uz sitiena pazust, kas īsti nav iespējams. Tā kā ņemtu puisi pie dziesmas, kamēr sajustu pati, kas ir tas labākais ceļš, varbūt realitātē nav tā, kā ir prātā izdomāts - runā vairāk par to nekā ir, tad jāsaprot, cik gatavs arī ko darīt.

Šķiet, vislabākais un dziļākais komentārs šeit. Pārdomā šo, autore :)
08.02.2018 04:34 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
:-P 8-)
08.02.2018 17:12 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits