Man ir bailes (ne tikai no seksa, ka kāds var izmantot mani kā donoru). Man ir vēl bail, ka var sākties karš. Teiksim, Latvija karos ar Krieviju (viss uz to pusi arī iet). Bet es vienādi mīlu kā latviešus, tā arī krievus. Man ir draugi gan te, gan tur. Es nevarēšu izšaut. Un mani nošaus.
Jo dzīve jau tāda ir: ja tu nešauj – tad šaus uz tevi. Bet es esmu pārāk labs lai uz kādu šautu. Pat ja es kādu cilvēku ienīstu un viņš apdraudētu manu dzīvību es vienalga nevarētu izšaut. Es ietu bojā karā. Un visi atcerētos mani kā gļēvuli nevis kā varoni. Visdrīzāk mani pat neapbedītu. Jo visi domātu, ka biju pārāk gļēvs lai cīnītos par tēvzemi.
Jums, meitenes, paveicās. Varat šeit smieties par mani un manējiem tā sauktiem murgiem. Jo jums taču nav jāiet dienēt. Jūs vienkārši sēdēsiet sev mājās un šķirstīsiet Instagramu un laikosiet bildes no degpunktiem. :-(