Ciltskoks

radurakstos atradu daudz informācijas (baznīcas grāmatās), pat atradu radus, par kuriem nebija ne jausmas. Arī kapu vietas.
Bet ja gribas vēstures arhīvā uz vietas rakņāties - var braukt un meklēt papīrus rokā par velti paša spēkiem. Bet ja gribas lai atrod tavā vietā - izmaksas ir vēstures arhīva mājas lapā.

Un ja gribi, lai Tev atrod, ir jāpierāda radniecība. Tad arī uzsāks meklēšanu

Kā jāpierāda? Kādi dokumenti jāuzrāda?

Jap!

es šodien geni.com uzgāju sava vecātēva radus - tur tāds riktīgu koku uztaisījuši radi par kuriem es neko nezināju, bet šodien ieraudzīju pat sava vecvecvectēva fotogrāfiju , vārdus uzzināju vēl senākiem. tagad turpināt papildināt to visu ar faktiem ko es zinu. jau šodien vectēvs daudz ko pastāstīja :)

Gvinevera. Super.
Es reiz atradu pie vecvecmammas pierakstu lapiņu, kur bija rakstīti vārdi līdz pat viņas vecvecvecākiem. tomer tie bija tikai vārdi bez dzimšanas datiem un gribētu uzzināt kautko vairāk.
Tapēc interesējos cik tas ir reāli.;-)

Man laikam paveicies ar mammu,jo vina man daudz ir staastijusi par radiem!Atceros,ka jauniibaa daudz neneemu galvaa,bet tagad man kaut kaa ir paraadijusies interese uzzinaat vairaak par saviem senciem.Esmu aizgaajusi jau liidz 1824 gadam!Vispaar interesanti,ka rados izraadaas ir loti interesanti cilveeki.Saaku domaat,ka taa nav sakritiiba,ka daudz esmu mantojusi no savas omiites.Taada jociiga sajuuta vispaar ,ka ierakstiju gogle dazus vaardus ,un man izmeta fotograafijas ,kuras esmu redzeejusi mammas maajaas!:-)

Citskoku esmu uztaisījusi no 1860.gada kkur. Gāja ļoti grūti. Raduraksti.lv atradu šādu tādu informāciju baznīcas grāmatās, bet tā kā daudzi attēli ir krievu valodā un vēl miglaini, tad ir detaļas kuras nespēju joprojām salikt kopā. Ciltskoki.lv, periodika.lv arī rakņājos, tur bija mazāk informācijas. Tā kā mani radi dzīvoja dziļi, dziļi latgalē, mazā ciematiņā, info atrast bija ļoti grūti. Ja zini +/- kur Tavi radi apglabāti, var kapos pēc pieminekļiem un gadiem šo to sabīdīt.

Man pietika ar bēniņos atrastu bībeli, lai saprastu, ka 4 paaudzes atpakaļ mani un vīra radi bija tuvās radniecīgās saitēs, jo cēlušies no viena pagasta. Pasaule ir maza....

Baznīcas grāmatas ir vērts šķirstīt, atradu ne vienu vien radu, bet man bija samērā viegli, jo radi ir baltvācieši, kuri tika no Latvijas nosūtīti uz toreizejo Polijas teritoriju. Uzvards rets, atrast informāciju nebija tik grūti.
Bet par laikiem pec izsūtīšanas, palīdzēja Sarkanais Krusts. Ja nu kādai radi ir pazaudējušies ārzemēs, atrast radus ir ļoti viegli.
Par tiem, kas Latvijā, jā, jaapliecina radniecība, cik saprotu, vienalga kāds dokuments. Man ir vieglāk, tā kā man ir no sarkanā krusta atsūtīti arhīva dokumenti, kuri pierāda radniecibu, bet Latvijas arhīvs gan jau e-pastā izstāstīts kadi dokumenti vajadzīgi.

Facebook ir grupa "Dzimtas detektīvs", domāju, tur kāds noteikti var pakonsultēt ko un kā darīt, kurās programmās veidot to dzimtas koku, utt.

krissycat, paldies, nezināju par tādu grupu. Es Gvineveras iedvesmota arī sāku darboties geni.com. Mājās mammai ir papīra formātā dzimtas koks veselās 6 paaudzēs, būs pēc tam jāiekļauj. Pagaidām tālāk par vienas puses vecvecvecākiem vēl netiku. Bet es vērošos arī plašumā - ar visām tālajām māsīcām un brālēniem, viņu vīriem utt.

Mana tēva māte no manis atteicās pēc piedzimšanas. Tēva radus arīnekad neesmu redzējusi.

Es Gvineveras iedvesmota arī sāku darboties geni.com

Vispār es arī iesāku un pat atradu no mammas un tēta puses radu taisītu koku, bet, lai apskatītu, man ir jāpērk Premium konts par 119 dolāriem, jo tie visi ciltskoki uzrādās kā privāti. Baigā škrobe. Gribētu vismaz apskatīt, cik tālu viņi tikuši. (t)

Kad nomira mamma, man radi uzdāvināja ciltskoku no mammas puses , kur es sanāku 8 paaudze. :) Teica, ka tur ieguldīts liels darbs . Visa informācija ir no baznīcas grāmatām un arhīviem