TABU sarunu temati attiecībās

Bijušos partnerus arī neapspriežam- nav atrunāts, ka nedrīkst, vienkārši nevienam no mums tas nav aktuāli
Par sevi nekad nevienam nestāstu - cik, ar ko un kur ( nē, bijušo partneru nav daudz, bet nu tomēr...) un par vīra bijušajām arī nav intereses...

Ja atskaita visas čurāšanas un kakāšanas tēmas (šis forums jau ir pierādījis, ka daudziem arī tas nav nekāds tabu), tad nerunājam daudz par bijušajām attiecībām. Kāpēc un cik ilgi, to zinām, bet tas arī viss. Nezinu arī viņa bijušo meiteņu vārdus, pašai vieglāk pēc tam.
Bija mums vēl dzīvē viens sāpīgs gadījums, par kuru nerunājam tikai tāpēc, lai vēlreiz neuzjundītu sāpes. Vienreiz izrunājām un pietiek.

Esam runājuši par visu. Bet vienīgais ko neapspriežam ir iepriekšējās attiecības detaļās.
Vispār man patīk zināt otra cilvēka uzskatus par dažādām tēmām. Tas man liek labāk saprast kāds tas cilvēks ir.
Bet mums ar draugu domas sakrīt bēgļu jautājumos, par reliğiju utt.

Tie nav mazsvarīgi jautājumi, bet tieši šajos jautājumos pārliecināt otru cilvēku par viņam nepieņemama uzskata pareizību ir praktiski neiespējami. Mans vīrs arī apgalvoja, ka negrib ar mani runāt par šiem tematiem, jo viņam šķiet, ka es esmu pārāk kategoriska dažos jautājumos, bet kopš apzināti pievēršu uzmanību tieši tam KĀ mēs runājam par noteiktām tēmām, ir progress. Jo, vismaz manuprāt, ir svarīgi, ja ne katru dienu cītīgi apspriest politiskās norises vai bēgļu jautājumu, tad vismaz nojaust, vai lielos vilcienos jums abiem ir pa ceļam, ir ļoooti svarīgi. Es pati neilgu brīdi satikos ar super konservatīvu čali, lai gan pati esmu ļoti liberāla, un tā bija pilnīga katastrofa. Seksiņam derēja, bet tiklīdz viņš atvēra muti, lai izteiktos par homoseksuāļu tiesībām vai rases jautājumiem, man bija skaidrs, ka starp mums pilnīgi noteikti nekas nebūs.

Sacepies vieta. Man ari butu nesaprotami, kapec draugs ar mani izvairas runat par konkretam temam. It lietas, ko nav verts apspriest - pagatnes attiecibas, piemeram, bet man butu svarigi, lai vismaz lielos vilcienos sakristu domas citas jomas.

Jā, mums ir viena tāda tēma, par ko līgavainim esmu pateikusi, ka par to vairs nerunāsim, jo mums ir krasi atšķirīgi uzskati un tas vienmēr beidzas ar strīdu.
Par visu citu labprāt diskutējam.

Es noteikti negribētu zināt to, cik sievietes ir bijušas manam draugam pirms manis.

Vai jums tas būtu pieņemami, ka vīrietis izdala- par šo es ar tevi runāšu, bet par šo nē?

Nepieņemami.
Uzskatu, ka tieši otrā pusīte ir tas cilvēks ar kuru var runāt pilnīgi visu, pat par to, ko nerunā ar draudzenēm.
Ja jau viņam ir tabu tēmas, tad jau ar viņu ir garlaicīgi - par ko tad vispār runāt var, ja jebkurā brīdī pateikt var "es par šito ar Tevi nerunāšu".

draugs atklāti pateicis, ka ir tēmas, par kurām viņš ar mani nerunās, jo zina, ka tajās mūsu uzskati krasi atšķiras un ja sāksim runāt, tad tas beigsies ar strīdu un kašķi.

Uzskatu ka katram/-ai no mums ir gan sava "vēsture", gan savi noslēpumi, kurus dažreiz pat sev baidāmies atklāt vai kārtējo reizi pieminēt. Un vispār no malas tas viss izskatās pēc staigāšanas pa grābekli, jo no sākuma vīrietis pasaka par kādām tēmām nerunās, jo jau iepriekš zina ka tas var beigties ar skandālu, tad tomēr viņš sāk runāt, viss beidzas ar skandālu un par to beigās viņu apvaino un saka ka viņš nav gatavs iet uz kompromisiem. (t)

Izlasot situāciju, gribētos vaicāt - par ko jūs vispār reāli runājat? Par skaistu laiku? Par mūziku un filmām? Par tik virspusējām lietām kā tas, kā kuram darbā gājis? Man neliktos pieņemamas tādas attiecības, kurās eksistētu n-tie tabu temati un kurās es nevarētu ar mīļoto cilvēku runāt un diskutēt par visdažādākajām tēmām, kaut vai to pašu politiku vai bēgļu krīzi, piemēram. Bet te jāpiezīmē, ka es nekad arī nevarētu būt attiecībās ar cilvēku, kuram šajos jautājumos ir pretējs viedoklis kā man - nevarētu būt kopā ar ticīgo, homofobu, rasistu, izteiktu patriotu, nacionālistu utt., jo man ir svarīgi, lai šajos jautājumos mana partnera viedoklis sakrīt ar manu. Citādi nemaz nespēju iedomāties kā tādas attiecības varētu darboties.

Bet ja filma par karu, tad jau to arī tā bailīgi apspriest, novedīs vēl saruna pie kara bēgļiem.

Bet ja filma par karu, tad jau to arī tā bailīgi apspriest, novedīs vēl saruna pie kara bēgļiem.

Vispār jā, par šo neiedomājos! Tā ka tiešām, šajā gadījumā, arī mūzika un filmas var būt tāda slidena tēma, jo mazums kas...

Esmu lasījusi, ka vienīgās lietas, ko nevajadzētu apspriest ar savu vīrieti ir seksuālo partneru skaits, bijišie/ bijušās (tieši salīdzinot - a la Lukass bija labāks mīlnieks nekā Tu)

Mēs ar vīru varam runāt par jebko izņemot par bijušajiem. Viņš bija tas, kurš pateica, ka mēs nekad nerunāsim par viņa bijušajām un arī par maniem bijušajiem neko negrib dzirdēt. Ja viņš gribētu par to runāt, tad mums būtu problēma, jo tā nu ir lieta, ko apspriest nevajadzētu. Par visu pārējo gan var un vajag runāt.

Es neizvairītos no tēmām, ja viņas otram nepatiktu. Es izvairītos runāt par tēmām, ja man tās nepatiktu.
Liekas, te cepies nevietā.

Hm, es nezinu, vai tas tāpēc, ka mēs viens otra ex zinājām un mazliet to visu "background" arī, bet mēs esam runājuši par bijušajiem, īstenībā pat kaut kā diezgan daudz, bet nu ne salīdzināšanas veidā vai kā, bet mums tad vispār nav nekādu tabu tēmu... bet par lielām lietām mūsu domas pilnīgi sakrīt, ja kaut kur ir dažādības, noklausāmies otra domas un tā.

Par strīdu viņš ir pārliecināts, jo, kā stāsta, tad iepriekš bijušas situācijas, kas viņa uzskatiem nepiekrīt un cilvēki sāk strīdēties, asi diskutēt. Savukārt viņš ir cilvēki, kurš ja var, tad izvairās no konfrontācijas. Tāpēc nemaz nevēlas apspriest šos tematus.
Un jā, šobrīd tas viss nonācis tik tālu, ka runājām par ikdienas lietām, savām interesēm (filmas, mūzika, hobiji). Bet man gribas saturīgākas sarunas arī par nopietnākām tēmām. :-/

Mums nav tabu tēmas, arī par bijušajiem un bijušajām runājam, bet saprāta robežās, bez intīmām detaļām. Par karu, bēgļiem, politiku, reliģiju un homoseksualitāti mums viedokļi sakrīt par 80%, ir daži jautājumi, kuros nesakrīt, bet tas problēmas nerada. Ne es, ne mans vīrs neesam radikāļi, proti, mums abiem nepatīk ne Tatjana Ždanoka ne Raivis Dzintars, nebūsim tie, kas piketēs pret bēgļiem, nebūsim arī tie, kas izmitinās savās mājās kādu. Es ar tādu radikāli noskaņotu cilvēku nespētu dzīvot kopā.
Bet ir tēmas, par kurām nerunājam, jo otram neinteresē. Viņam neinteresē ezotērika, man neinteresē nekas ar būvniecību un remontiem saistīts, vai kaut kas ļoti specifisks tehnisks, vīrs ir mēģinājis man kaut ko skaidrot par specifiskiem konektoriem maiņstrāvai, es atsakos to klausīties. :-D

Man tieši tas patīk ar manu vīru, ka mēs varam apspriest dažādus sabiedrībā svarīgus notikumus un idejas. Vakar cosmo diskusijas ietekmē runājām par bērnu adopciju un dzīvi bērnunamos.
Pamēģiniet runāt par zinātni. Mēs varam ieslīgt stundām garās diskusijās par dzīvību uz citām planētām utml.

Cepiens vietā.
.
Teiksim tā - ja Tev ir svarīgi ar savu otro pusīti apspriest arī tādas globālas tēmas, kā reliģija, bēgļi utt., bet viņam tas nav svarīgi, tad ir pamats bažām, vai vispār spēsiet uzturēt ilgstošas un mīlošas attiecības.
.
Tuvās un intīmās attiecībās ideāli ir apspriest abiem aktuālus jautājumus pat tad, ja viedokļi atšķiras.
.
Citādi jājautā - jums tās ir attiecības vai tikai kopīga gulta, ēdienreizes, dzīvesvieta, hobiji un vēl šis tas?
.
Katrā ziņā, mans uzskats ir, ka intīmās attiecībās runā par visu, ko abi vēlas, un klusē par visu, ko abi izvēlas neapspriest viens ar otru.