Sveikas.
Vai uzskatāt, ka divu cilvēku savstarpējās attiecībās ir iespējamas tādas tēmas, par kurām nerunājat, principa pēc?
Jautāju, jo draugs atklāti pateicis, ka ir tēmas, par kurām viņš ar mani nerunās, jo zina, ka tajās mūsu uzskati krasi atšķiras un ja sāksim runāt, tad tas beigsies ar strīdu un kašķi. Jau ilgu laiku nesaprotu, vai tikai man vienīgajai tas liekas nepieņemami? Vai tas ir normāli? :-/
Skaidrības labad jāsaka, ka šis tēmas viņaprāt ir mazsvarīgas. Piemēram, reliģija, netradicionāla seksuālā orientācija, sabiedrības attieksme pret to, bēgļu jautājumi, patriotisms u.c.
Vai jums tas būtu pieņemami, ka vīrietis izdala- par šo es ar tevi runāšu, bet par šo nē? Vai arī es vienkārši sacepos nevietā? :-D