Vizītkartes nozīme

Nu, uzrakstītā veidā mans amats izskatās visnotaļ glauni, bet nu.... Es pati sevi tā neredzu, attiecīgi, es sevi arī tā nepozicionēju pat ikdienā, kur nu vēl soc. tīklos.
.
Vizītkartes nav, bet ja būtu, tad uz tās izpaustos pēc pilnas programmas. Vizītkarte, tāpat kā CV, ir tā vieta, kurā jākāpj latvieša hiperkautrīgumam pāri un jāparāda sevi tajā vis, vis labākajā gaismā.

uzrakstītā veidā mans amats izskatās visnotaļ glauni, bet nu.... Es pati sevi tā neredzu, attiecīgi, es sevi arī tā nepozicionēju

Man tāpat. Un vizītkartes man šobrīd nav. Bet kad bija, tad bija visiem iestādes darbiniekiem pēc vienota standarta, tikai vārds, uzvārds, amats, uzņēmums un kontakti. Ar logo un iestādes krāsās noformēts. Bez iespējas izpausties radoši.
Bet attiecībā uz soc.tīkliem- tur par sevi esmu norādījusi visai skopu info. Izņemot pilsētu, kurā dzīvoju, par mani neko tur nevar uzzināt. Neizlieku savu privāto dzīvi publiski, neiečekojos visur, kur gadās būt, bērna aktivitātes nevienam neatrādu un nesekoju citām mūsdienu tendencēm.

Man ir vizītkartes, taisīju ātrumā, bez liekas skaņošanas, tāpēc mani īsti neapmierina.
Apkārtējie mani vērtē pēc mana portfolio, pēc pabeigtajiem projektiem( un jā ar tiem es ļoti lepojos), nevis tā, kas rakstīts vizītkartē.

Man nav par ko justies svarīgai...

Nav vizītkartes, neredzu vajadzību.
Vizītkartes vispār liekas noiets etaps.

Viziītkarte ir, veidota pēc uzņēmuma standarta ar standarta info (kā minēja Gangsters). Amats kā amats - man, godīgi sakot, šajā ziņā nepatīk, ka cilvēki cenšas izdomāt dīvainus nosaukumus it kā elementāriem amatiem - tiktāl, ka nevar saprast, ar ko tad vinš īsti nodarbojas.
Soc tīklos (FB, LinkedIn) arī ir lietišķa info - amats un darba vieta, bez liekiem izskaistinājumiem. Nezinu, varbūt, ja es būtu kādas radošās profesijas pārstāve, tad iespējams izpaustos vairāk.

Bet vispār, lielā mērā piekrītu arī Ray, ka arvien mazāk vispār tikšanos laikā notiek vizītkaršu apmaiņa. Es pat teiktu, ka tas biežāk ir tādās tikšanās, kur ir pakalpojuma sniedzējs - klients vai HR cilvēks - potenciālais darbinieks...

Scandinavian, šķiet esi no cilvēkiem, kuriem amats ir ļoti svarīgs.
Esmu pakāpusies augstāk, ir augstāks amats kā iepriekšējā darbā. Nepatīk tendence, ka iestādes, kuras ir zem mums, uzskata, ka esam tādā kā tronī, neaizskaramie un necilvēki. Patīk, kā cilvēki atplaukst pēc komunikācijas un saprot, ka es tāda neesmu. Es tāda neesmu, bet zinu kolēģus, kuri tādi ir. Neesmu no tām, kura ar paceltu degunu mākoņos saka, kur strādā un kāds amats. Ja būtu šajā amatā ar visu sirdi, tad būtu savādāk.
Man vizītkarte nav, kontakti pieejami mājas lapā.

Viziītkarte ir, veidota pēc uzņēmuma standarta ar standarta info

Par vizitkartes nozimi nekad neesmu aizdomajusies, bet ar lepnumu varu pasniegt savu CV un padalities par savam karjeras vadlinijam.
Interneta par mani var izlasit diezgan daudz, jo pedeja laika esmu pieversusies verienigam online projektam, bet tas gan nav tiesi saistits ar manu profesiju vai privato dzivi.

Šobrīd nav, jo nav vajadzība. Taču iepriekšējā darbā bija. Visiem gan bija vienādas vizītkartes- uzņēmuma standarts. Bet tā kā es biju galvenā maketētāja, tad es pati tās vizītkartes arī domāju

Jā, ir, vienmēr ir bijušas vizītkartes uzņēmumos, kuros esmu strādājusi. Kad manu vizītkarti rotāja uzraksts "CEO", nereti no vīrieškārtas klientiem pirmajā tikšanās reizē bija izbrīns: "jūs esat sieviete, bet tik smagā nozarē strādājat!" Kopumā uzraksts uz vizītkartes vienmēr ir atbildis tam, ko daru. Par laimi šobrīd esmu pārgājusi uz mazāk stresainu darbu.
Manuprāt, vizītkarte - tā ir tāda tradīcija, rituāls. Nav problēmu apskatīties cilvēka Linkedin profilu, bet vizītkarte tomēr ir tāds biznesa vides simbols. Tas ir kā salīdzināt papīra grāmatu ar elektronisko grāmatu.

57days, Gangsters, kā tad izklausās tas galunais amats?

glaunais atvainojos.

Burkānam būtu vizitka - sētnieks

Scandinavian, šķiet esi no cilvēkiem, kuriem amats ir ļoti svarīgs.

Savs amats jā, bet citu nešķiet svarīgs. Tādā izpratnē, ka nešķiroju cilvēkus pēc tā, ar ko kurš nodarbojas. Man kādreiz iepriekšējā amatā bija vizītkarte, tad jutos lepna, bet tās izdalīju tikai saviem ģimenes locekļiem. Arī FB man joprojām ir iepriekšējais amats norādīts. Es teiktu, ka citi cilvēki tam, kas esmu un, ko daru piešķir lielāku nozīmi, nekā es pati. Protams, ka ar sevi lepojos, bet ar amatu nebārstos no sērijas - a Tu zini, kas esmu?!

Ļoti patīk vizītkartes, bet manā gadījumā nav īsti nepieciešamība tādu taisīt..

Nav, neieņemu tādu amatu, lai būtu.

Vai esat veidojušas/gribējušas savu personīgo vizītkarti?
Es reiz biju ļoti nobriedusi, pat dizains bija izdomāts, sarunāts, kur izgatavos, cik maksās, bet tad sapratu, ka būtu jāpievēršas tikai individuālajam brīvmākslinieka darbam. Nobijos, paliku savā darba vietā.