Vai ticat īstajam un vienīgajam?

cormeum :D
vienk.fascinē , cik ļoti tā neticīgo masa cenšas aizvainot tās ,kuras ieraksta , ka viņas tic vai viņām ir ta mūža ļūbestība :D
Vajadzētu tā kā priecāties , bet te ir otrādāk , cenšas aizvainot , bez maz vai novēl , lai tik aplauzies un redzēsi :-/ Briesmīgi , ja tā padomā . Tas tikai pasaka to , cik pašas šīs personas saknē ir ļaunas , jo skauž citu laime , veiksme un pārliecība .

Man jau šķiet, ka vairāk tā doma bija - nākotni nevar pardzēt... nevis neticēšana mīlestībai uz mūžu.. maybe pārpratu :)

Elzaelza- pateisi laimīga cilvēka vārdi:)
Un nē man tiešām neskauž, pati uzskatu, ka esmu ļoti laimīgā un visādā ziņā veiksmīgā laulībā:)
Tomēr nekad nekliegtu, ka nekad un nekādos apstākļos neizskatītu citus variantu, jo nekas nav ar garantiju un vienmēr ir kaut neliela varbūtība, ka kaut kas notiek un mainās:)

S-T bet kā tu tik pārliecinoši vari teikt par visiem ? ;) Kā tu zini , ka konkrētā atraitne piem . būtu ar mieru meklēties ?
Es jau iepriekš uzrakstīju , ka nav viss balts vai melns , cilvēks var pats par sevi būt gatavs arī tikai vienām attiecībām mūžā . Tāpēc garantija vienmēr ir tiem , kuri zin , ka nespētu iemīlēt citu vai negribētu jaunas attiecības . Tu neesi tiesīga lemt par visiem !

Man šķiet, ka nav tā, ka var būt laimīgs tikai ar vienu konkrētu cilvēku. Jo galu galā, lai laulība būtu veiksmīga ir jāiegulda zināmas pūles, protams, jāpaveicas arī sastapt un iemīlēt cilvēku, kuram ir līdzīgi uzskati.
--
Ilga laulība ne vienmēr nozīmē, ka tā ir laimīga. Bet iespējams tikai man apkārt tādi neveiksmīgi piemēri.

Bet šeit jau lielākā daļa atzina, ka esošais vīrs vai partneris nav pirmās un vienīgās attiecības dzīvē- tas jau arī norāda, ka cilvēks ir spējis izskatīt citus variantus:)
Un ir starpība kļut par atraitni 30 vai 60 gados...

Būšu pēc Elzaelza vārdiem - maita līdz galam:) t
Tas, ka mūsu vecvecāki nodzīvoja kopā visu mūžu vēl neko neliecina, tā gada gājuma cilvēkiem nebija pieņemts šķirties un dzīvoja un cieta kā nu kurš varēja:)

Ilga laulība ne vienmēr nozīmē, ka tā ir laimīga.

jā , jo nestāv jau ar sveci :D
ko es jau teicu , tie , kas netic , tie vienmēr apspļaudīs tos pārus , kuriem ir laimīga un ilga laulība .

Bet šeit jau lielākā daļa atzina, ka esošais vīrs vai partneris nav pirmās un vienīgās attiecības dzīvē- tas jau arī norāda, ka cilvēks ir spējis izskatīt citus variantus
Un ir starpība kļut par atraitni 30 vai 60 gados...

skatoties pēc kādiem kritērijiem izvēlas to partneri . Ir tādi , kuri uzreiz izvēlas to īsto , kāpēc jaapšauba ?
Un tu gribi teikt , ka 30 gadīgai atraitnei obligāti jāiemīlas un jāveido jaunas attiecības ? (t)
par to jau es arī rakstu , tu neesi tiesīga lemt par visiem !

manuprāt, ir diezgan savādi uzstāt uz savu taisnību un uz citu uzspļaut, jo mīlēšanai jau nu noteikti neder viens, konkrēts un "akmenī iecirsts" redzējums. vairāk cieņas, lūdzu!

Tāpēc jau saku , jūs esat skaudīgas maitas . Ļaunas saknē . Čūskas :-|

Neticu tam, ka ir tikai viens, ar kuru varam veidot savu dzīvi kopā. Naivi tā domāt.
----------
Ticu, ka autores gadījumā darbojas hormoni un kaisle nevis "īstā cilvēka" faktors.

Es nevienu neapspļaudu, tikai izsaku savas domas. Lai gan ar sveci blakus neesmu stāvējusi, uzskatu, ka šiem pāriem nav laimīga laulība. Varbūt viņi paši tā nedomā, bet tas, ko esmu redzējusi viņu komunikācijā vienam ar otru, manuprātm, nav pieņemami cieņpilnās, mīlošās un laimīgās attiecībās.

Es pati sliecos uz to pusi, kas saka, ka nav šai pasaulē tikai viens īstais.. kur nu vel vienīgais. Esmu mīlejusi vairākkārt, arī 15 gadu vecumā mīlēju kādu pusi, tik, cik tajā vecumā spēju.. un tas ir super!
Tomer nevajag mēģinàt pārliecāt citus, ka “uz mūžu” nav pamatots (ja vien neesi jau uz nāves gultas, lai tā teiktu), tad jau nevienai pārliecībai dzīvē vairs nevar ticēt, nekam nebūtu jēgas, arī solījumiem nebūtu jēgas, jo viss taču mainās, domas mainās, nekad nevar zināt, kas būs rīt utt. Bezjēdzīgi strīdeties. Baudiet dzīvi!

Man neskauž, man viss pat ļoti ok:)
Vairāk mīlestības, mazāk negatīvā (l)

Tam, ka laulība var būt un ir "uz mūžu" es ticu, bet, lai tas izdotos, jātic un jāgrib ir abiem.

Bet šeit jau lielākā daļa atzina, ka esošais vīrs vai partneris nav pirmās un vienīgās attiecības dzīvē- tas jau arī norāda, ka cilvēks ir spējis izskatīt citus variantus

Pieļauju, ka tie citi varianti ir bijuši pusaudžu gados vai agrīnajos 20:-) Tad visi tikai taustās dzīvē un cer kādu satikt, jo gribas attiecības attiecību pēc, vai vienkārši patusēt ar simpātisku čali un iemācīties bučoties:-)
Starp citu, ir daudz cilvēku, kuri izvēlas būt ar "ir tīri ok" variantu, nevis ir kopā ar to, kuru patiešām mīl. Daudzi tā arī apprec "tīri ok", jo pienāk noteikts vecums, ar kaut ko taču bērni jārada, bet nekāds īstais vai īstā tā arī nav atradušies.
Piebildīšu, ka ir muļķīgi piesaukt lielo vīriešu skaitu pasaulē, no kura nu tik varētu vajadzības gadījumā izvēlēties..atņemam pārāk jaunos vai vecos, atņemam tos, ar kuriem krasi atšķiras audzināšana un kultūra (muslimi, hindu, utt.), atņemam ar atkarībām sirgstošos, slimos. Tad sākam šķirot pēc sev atbilstošajām interesēm, dzīves uzskatiem, mērķiem, attieksmi pret ģimenes veidošanu un hierarhiju..domājat, katrai paliek pāri baigi daudz kandidātu? Ja tā būtu, vientuļu cilvēku būtu krietni mazāk.
Nē, nu varbūt kādai arī paliek, ja kritēriji ir ļoti vienkārši un iekļauj pamatīgu cilvēku grupu, man tā nav:-)
Tas, ka pēc partnera zaudēšanas (vienalga, kādā veidā) kāds atrod citu, nenozīmē, ka ir atrasta vēl viena īstā mīlestība (kuras, spriežot pēc komentāriem, esot teju uz katra stūra), vientulība un sāpes mēdz stipri pazemināt prasības pret dzīvi un citiem. Ir cilvēki, kuriem pietiek ar vienkārši labu cilvēku, jo tā ir labāk, nekā būt vienam.

Tas, ka pēc partnera zaudēšanas (vienalga, kādā veidā) kāds atrod citu, nenozīmē, ka ir atrasta vēl viena īstā mīlestība (kuras, spriežot pēc komentāriem, esot teju uz katra stūra), vientulība un sāpes mēdz stipri pazemināt prasības pret dzīvi un citiem. Ir cilvēki, kuriem pietiek ar vienkārši labu cilvēku, jo tā ir labāk, nekā būt vienam.

A kāpēc tam uzreiz jābūt sliktākam vai kāpēc jāuzskata, ja atrada citu, tad jau tikai, lai nebūtu viens? Un ir pietiekami daudz kandidātu, pat ja izceļ sevi saulītē ar nezin kādiem spicās meičas kritērijiem, jo pārējās jau nolaižas, tavuprāt, zemu.

Kā tu zini , ka konkrētā atraitne piem . būtu ar mieru meklēties ?

Nav runa par meklēšanos, bet par to, ka pastāv cilvēks. Nevajag tēlot, ka esi vienīgā uz zemes bez maz vai, kura nu no visiem atradusi īsto. Tās ir emocijas un ticība tam, kas liek būt kopā ar to cilvēku, ne jau tas, ka viņš ir vienīgais. Un var gribēt un ticēt, būt pārliecināta, ka nu gribu un būšu kopā ar šo tikai, nešķiršu laulību, esmu atradusi to vienu - bet tā visa ir šodiena, tagadne, brīdis, moments - tas nenozīmē, ka visas tāpēc domā, ka jā, gan jau izšķirsies, gan jau kopā nenodzīvos, bet tā ir pasaules loģika vienkārši. Var ticēt mūža mīlestībai, neviens to nenoliedz - bet vecais labais, neesi jau visu mūžu nodzīvojis jāņem vērā un tas, ka nekad nevar zināt, kāda tā mīlestība izveidotos ar citu - tāpat būtu lielā mīla, ja iepazītu citu un nekad nebūtu sastapusi šo cilvēku. Tad jau arī svētā pārliecībā jāsaka, ka šis ir vienīgais cilvēks uz zemes, ar kuru varu būt kopā - ja ''iesmejot'' nebūtu tādas laimīgas sakritības veidā sastapusi tieši šo, piemēram, latvieti, darba konferencē, Saldū, un ar iesnām nolēmi tomēr aizdoties, tad visu mūžu būtu palikusi viena. Nu nevajag dzīvot rozā mākoņos.

Un vienīgais būtu tad, ja neviens cits nekad nebūtu mīlēts nekādā veidā un nespētu mīlēt nevienu citu - ko, protams, realizēt, lai pārbaudītu, nebūtu diez ko iespējams, tāpēc arī rodas tādi pūkaini sapņi, kas ir ok, bet ne jau analizējamā, pierādāmā, matemātiskā, racionālā variantā, kā dzīves patiesība.

Un arī tas pats varēja izveidoties ar citiem ''izbrāķētajiem'', bet tad vai nu pati vai otrs nebija gatavs, nobriedis, spējīgs veidot nopietnas attiecības un augt ar to visu - sastaptu to pašu citā laikā, pie citiem apstākļiem arī nevar zināt, kā tas būtu - piemēram, pirmā tikšanās būtu bijusi pēc trim gadiem, ne tad, kad tā notika. Ļoti daudz aspektu. Tāpēc jau arī izveidojas attiecības, kad sakrīt viss tieši tagad un tad kā to attīsta, uzsverot, kopā.

Tik primitīvi pat, ja studētu citur, kur sastapa šo cilvēku, nu viss vējā, uzreiz vecmeita. Var spekulēt, ja neizaugtu ar labu matemātikas, ķīmijas pamatu, tad aizietu mācīties valodu, piemēram. Bet tas vienīgais ķīmiķos, strādā pēc tam laboratorijā. Tad nu viena tulkotāja darbā aizdodas Vācijā un vienīgais laboratorijā Stradiņos, cik neveikli.